Raksti un viedokļi

airBaltic: 2011. gada skandalozākais uzņēmums

Bija jābūt dubultam ģēnijam, lai, mainoties konjunktūrai, saglabātu airBaltic attīstības pozitīvo dinamiku. Jo vispirms bija precīzi jānosaka, kad sāksies globālās grūtības, un tad ļoti īsā laikā jāpaspēj iekrāt vairāk nekā miljardu latu, lai tās veiksmīgi pārdzīvotu.
Vienkāršam mirstīgajam, pat ja viņš ikdienā saistīts ar biznesu, nav viegli saprast, kas notiek ar un ap Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic. It kā gribētos automātiski nostāties Latvijas valsts pusē, taču mulsina politiķu dīvainā attieksme. It kā loģiski būtu vērtēt tīri naudiskā izteiksmē – taču airBaltic nav tikai aviobizness, tam ir arī sociālais, politiskais un pat kultūras aspekts.   

Latvijas Krājbanka varēja būt arī pirmā, bet Snoras – otrā

Jānis Brazovskis par Lietuvas Centrālās bankas vadītāja neatbildēto jautājumu, par papīru kalniem banku uzraudzības sistēmā un par to, kāda šobrīd varētu būt Latvijas Krājbankas tirgus cena
Viens no galvenajiem aizvadītā gada notikumiem bija divu saistītu banku – Snoras un Latvijas Krājbankas – krahs. Kopš novembra vidus palielinājās informācijas un bažu daudzums, savā attīstībā līdzinoties eksponentfunkcijai. Intervijā ar Jāni Brazovski, FKTK priekšsēdētāja vietnieku, dažos apstākļos un faktos ielūkosimies dziļāk.  

Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas

Arvien mēs tiecamies pēc jauniem apvāršņiem domāšanā. Mūs sajūsmina teiktā dziļums, domu figūras, paradoksāli izteicieni. Piemēram: „Apgalvojums, ka mašīnas var domāt, ir tāds pats kā frāze „zemūdenes var peldēt pa ūdens virsmu”,” ko pauda Ēriks Šmits, Google izpildpriekšsēdētājs Inovāciju konventā Briselē. Un forumu pārpildīja šāda līmeņa smadzeņu izstrādāti produkti – ne tāpat vien. 
Eiropas ekonomika, pēdējos gados mazliet aizdreifējusi pakalpojumu sfēras virzienā, tagad maina kursu, iepeldot riskantajos inovāciju ūdeņos.   

Uzņēmējiem nevajadzētu gaidīt martu

No 1. aprīļa 1400 brīvajā elektroenerģijas tirgū jau esošajiem uzņēmumiem piepulcēsies vēl aptuveni 4500 uzņēmumu. 
Ar jaunajiem LR Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem, kas nosaka jaunus kritērijus brīvā elektrības tirgus dalībniekiem, tiek sperts solis uz pilnīgu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Par to, kā izmaiņas ietekmēs Latvijas uzņēmumus un kādi brīvā tirgus principi jaunajiem dalībniekiem būs jāapgūst, Kapitālam stāsta Prudentia Energy Markets vadītājs Roberts Samtiņš.  

Meklētājs

Aptauja

Kapitāls iesaka

Reklāma