Raksti un viedokļi

Redaktora sleja: Kas pie vārtiem?

Izaicinošs viedoklis pauž, ka institūti – tie paredzēti vispirms grāmatām. Jo institūti, kā zināms, – tie ir noteikumi. Ja runa ir par formāliem noteikumiem, par likumiem, tad Latvijā to racionalitāti 21. gadsimtā tikai sākam akceptēt. Taču varbūt ikdienas dzīve pie mums risinās saskaņā ar kādām nerakstītām normām? 
Kā zināms, neformālo noteikumu triumfs iespējams tur, kur ir cilvēku kopienas ar savām normām, uzvedības parašām. Klasiskais piemērs – lauki. Izpalīdzība, izveicība, vienkāršība un latviskums kaut kur dziļi ieslēptā lauku sētā var pārsteigt, tomēr īpaši nemanām šo tikumu un attiecību invāziju lielās pilsētās. Ja nu visdrīzāk grāmatplauktu tālajos stūros Rūdolfa Blaumaņa vai Ernesta Birznieka-Upīša grāmatu muguriņu izskatā. Tāpat mums nav milzīgu neapgūtu prēriju, kurās labāk maldīties ar personīgo šaujamieroci – Latvija vispār pārāk maza, lai šodien sadzīvē sakņoti institūti gūtu lielu varu.   

Punkts par referendumu slepenajos protokolos

Jānis Grigalis par Latvijas drošības dienestu apdraudējumiem un to, kā Lindermanam izdevies aiznest somas, par to, ko valstij vajadzēja darīt 1995. gadā, un par Potsdamas un Jaltas slepenajiem protokoliem

J. Grigaļa biogrāfijā nav trūcis strauju pagriezienu – redzējis gan mirstošus militāros padomniekus Tanzānijā, gan bijis klāt indiešu torpēdu remontētāju apmācībās. Kur nu vēl pagriezienpunkti Latvijas vēsturē: novērošanas nolūkā bija jāapbraukā bezmaz visi padomju militāro spēku grupējumi barikāžu laikā, nācās būt tuvumā valsts pirmo slepeno dienestu veidošanas brīdī. Ja teiksiet „viņš ļoti daudz zina”, jums būs pilnīga taisnība.

Ilze Ostrovska: Ar ko rotaļājamies globālas migrācijas apstākļos? Ar nacionālās valsts valodu [1]

Vairāk nekā divdesmit gadus latviešu valodas monopols uz valsts valodas statusu netika apšaubīts, kaut arī jau sākotnēji viena daļa Latvijas iedzīvotāju – nelatvieši – to uztvēra neviennozīmīgi un ar iebildēm. Tieši tāpēc rodas jautājums: kas tagad 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Latvijā ir tik ļoti mainījies, lai nelatvieši spētu aktivizēties, pieprasot arī krievu valodai valsts valodas statusu? Referendums par LR Satversmes maiņu un krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, šķiet, būs. 

Meklētājs

Aptauja

Kapitāls iesaka

Reklāma