Mīlētāko zīmolu tops

Latvijā mīlētāko zīmolu tops 2009

Nu jau tradicionāli Kapitāla oktobra numurā tiek publicēti Latvijā mīlētākie zīmoli, kurus nosaka reklāmas aģentūra DDB Latvija sadarbībā ar biznesa ideju žurnālu Kapitāls un pētījumu centru SKDS.

PDF formātā Latvijā mīlētāko zīmolu topu skatieties šeit:

system/application/uploads/file/50.pdf

Arī šogad atzītākais zīmols Latvijā ir "Nokia"

Rīga, 29.sept., LETA. Šogad Latvijā atzītāko zīmolu saraksta virsotnē atkal ierindota "Nokia", otrajā vietā atstājot "Google", bet trešajā vietā - "Inbox".

Salīdzinot ar 2008.gada rezultātiem, sarakstā daudziem zīmoliem ir vērojamas būtiskas pozīcijas maiņas, piemēram, saraksta trešajā vietā ierindotais zīmols "Inbox" piedzīvojis kāpumu pat par 31 vietu, bet otrs mīlētākais zīmols "Google" - par deviņām vietām.

Otrdien tika paziņoti desmit tie zīmoli, kurus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk. Latvijā mīlētāko zīmolu nosaka reklāmas aģentūra "DDB Latvija" sadarbībā ar biznesa žurnālu "Kapitāls" un pētījumu centru SKDS.

Atzītāko zīmolu saraksta ceturtajā cietā ierindojies portāls "Draugiem.lv", piektajā - šokolāde "Laima", sestajā - televīzijas kanāls "TV3", septītajā - "Swedbank", astotajā - "Maxima", devītajā - "Latvijas Mobilais Telefons", bet desmitajā - "Rūjienas saldējums".

Otrdien svinīgā ceremonijā tika apbalvoti TOP10 zīmoli un zīmoli, kas ir vadošie piecās tēla novērtējuma kategorijās - kvalitātē, vadošumā, enerģijā, unikalitātē un izdevīgumā.

Kā apbalvošanas ceremonijā norādīja "DDB Latvija" direktors Andris Rubīns, šis zīmoliem vienlaikus ir gan pārbaudes, gan lielo iespēju laiks. Tendences liecina, ka atzītāko zīmolu sarakstā palielinājies pašmāju zīmolu skaits un nozīme, tomēr dominējošie esot tieši interneta vides zīmoli.

"DDB Latvija" stratēģiskais direktors Reins Grants pastāstīja, ka, veicot pētījumu, bija jūtams, ka cilvēki, vērtējot zīmolus, kļuvuši vēl kritiskāki nekā iepriekšējā gadā un arvien svarīgāku nozīmi iegūst cilvēku savstarpējā komunikācija, kuri bieži kļūst par izšķirošo kāda zīmola veiksmes stāstā.

Savukārt sociologs Viesturs Celmiņš uzsvēra, ka pašlaik sabiedrībā notiek būtiskas pārmaiņas un arvien vairāk cilvēki saprot, ka patēriņš nav vienīgā iespēja, kā veidot savu identitāti, bet cilvēki arvien biežāk atgriežas pie jau tradicionālajām vērtībām - ģimenes, draugiem, hobijiem un cita veida sociālajām aktivitātēm, lai ierobežotu resursu apstākļos gūtu gandarījumu.

Šajā gadā enerģiskākais, augt spējīgākais zīmols, kas saņēma īpašu specbalvu no žurnāla "Kapitāls", bija priekšapmaksu sarunu karte "BiFri", bet izdevīgākais zīmols šajā gadā bijis veikalu tīklam "Maxima", kas pērn ieņēma otro vietu.

2009.gada ietekmīgākais zīmols ir "Nokia", bet par kvalitatīvāko zīmolu atzīts "Adidas". Unikālā zīmola balvu šodien saņēma "Lāču maize", bet personiskākā zīmola tituls tika "Google". Par apspriestāko zīmolu šogad atzīts "iPhone 3G".

Latvijas 50 mīlētākie zīmoli, izmantojot starptautiskā pētījuma "DDB Brand Capital" rezultātus, šogad tika noteikti jau piekto reizi.

Pētījums tika veikts pēc starptautiski radītas un jau 30 valstīs izmantotas zīmolu izpētes metodoloģijas. Aptauju veica tirgus un sabiedriskās domas izpētes centrs SKDS, šā gada augustā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju.

Arī pērn par atzītāko zīmolu Latvijā tika novērtēt "Nokia", otrajā vietā ierindojās šokolāde "Laima", trešajā - "Hansabanka" (tagad - "Swedbank"), ceturtajā - "Visa" karte, piektajā - "Maxima", sestajā - mazgāšanas līdzeklis "Fairy", septītajā - "Cido", astotajā - "Latvijas Mobilais Telefons", devītajā - Latvijas Neatkarīgā televīzija, bet desmitajā - "Orbit".

Žurnāls "Kapitāls" oktobra numurā lasītājus iepazīstinās gan ar plašu "DDB Brand Capital" pētījuma rezultātu izklāstu, gan ar statistikas datiem un ekspertu komentāriem.

LETA
Copyright © LETA

"Nokia Latvia" mobilo tālruņu tirdzniecības vadītājs Aivars Krauklis ar saņemto Latvijas atzītākā zīmola balvu nominācijā "2009.gada mīlētākais zīmols Latvijā". (foto - LETA)

Izdevniecības IKK mārketinga direktore Dace Salmane pasniedz BiFri pārstāvei Kapitāla speciālbalvu par visstraujāko izaugsmi topā. (foto - LETA)

Zīmolu patiesības mirklis

Kapitāls, 2009.gada septembris

Aivis Langbaums

Lai pārrunātu pēdējā gada tendences zīmolu mīlestībā, tuvojoties Mīlētāko zīmolu topa 2009 paziņošanai jau pēc mēneša, Kapitāls uz apaļo galdu aicināja Andri Rubīnu, DDB valdes locekli un izpilddirektoru, Uģi Zemturi, biznesa konsultantu, Viesturu Celmiņu, sociologu, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieku, Gintu Čakānu, Milda KM valdes locekli, Ivetu Lāci, TC Spice direktori, un Lauri Libertu, draugiem.lv dibinātāju.

Kādas izmaiņas zīmolu mīlēšanā saredzat?
Uģis Zemturis: Zīmoli nedzīvo savu atsevišķu dzīvi, to pamatmērķis ir kalpot saviem kungiem un pavēlniekiem – klientiem. Lai saprastu, kas notiek ar zīmoliem, jāvērtē, kas mainījies patērētāju uzvedībā. Jaunie ekonomiskie apstākļi atstāj fundamentālu iespaidu uz to, kā patērētāji tērē nopelnīto.
Ikvienam zīmolam tagad ir liels pārbaudījumu laiks, pat patiesības brīdis. Krīze nav attaisnojums, ja zīmols zaudē savu vērtību un pievilcību klientu acīs. Ja man patiesi rūp klientu vajadzību apmierināšana, tad man ir arī pareizā attieksme komunikācijā – krīze varētu būt laiks, kad zīmola vērtība tikai un vienīgi tiek paaugstināta.
Viesturs Celmiņš: Jau pagājušajā gadā viena no zīmolu tendencēm bija tā, ka atzinību Rietumeiropā un Amerikā ieguva lētākā gala preces. Krīzes un pēckrīzes laikā izdzīvo zīmoli, kuri ir atbildīgi sabiedrības priekšā un stāsta par sevi ko vairāk, nespiežot uz vizuālo pievilcību vien.
Gints Čakāns: Tagadējā stratēģija ir nepanikot un nepieņemt sasteigtus, nepārdomātus lēmumus. Tā var iedragāt konkrēta zīmola pamatvērtības, kuras tas aizstāvējis t. s. labajos laikos. Kopumā pārtikas nozarē, protams, ir patēriņa kritums. Taču nedomāju, ka kāds ko ļoti dramatiski zaudē vai iegūst. Gudrākie ražotāji savus zīmolus tur pie pamatvērtībām.
Iveta Lāce: Tirdzniecības centru nozare ir cieši saistīta ar mazumtirdzniecību, tās kritums Latvijā pirmajā pusgadā bija ļoti būtisks – turpat 30%. Mani novērojumi – patērētāju lojalitāti saglabā tie zīmoli, kuros daudzus gadus ir veikti ieguldījumi patērētāju mīlestības iegūšanai. Latvijā šī mīlestība iet caur vēderu. Spicē un, domāju, arī citos Rīgas iecienītākajos tirdzniecības centros pircēju plūsma kopumā nav mainījusies. Apgrozījuma kritums gan ir ievērojams, Spicei nedaudz mazāks nekā nozarei kopumā – pusgada laikā 19%. Pircēji joprojām pavada pie mums laiku, bet pērk mazāk, daudz rūpīgāk izdara izvēli, un tā ir ļoti racionāla. Pērk tikai to, ko vajag.
Lauris Liberts: draugiem.lv biznesa klienti un reklāmdevēji kļuvuši daudz prasīgāki. Tagad jāliek lietā viss radošais potenciāls, jābūt proaktīviem un nopietni jādomā līdzi, kas klientam nepieciešams. Arī mums ir matemātisks reklāmas apjoma kritums, gan ne tik dramatisks kā, piemēram, avīzēm. Mūsu lietotāju auditorija labprāt izmanto maksas pakalpojumus; tur ievērojama krituma nav. Pirms neilga laika sarīkojām akciju uz loterijas principiem. Lai varētu tajā pilnvērtīgi piedalīties, šis tas bija jānopērk. Pārsteidzošā kārtā pirka daudz. Šķiet, ir tendence – ja par mazām kapeikām var laimēt ko lielāku, jāpiedalās. Internets pilda līdzīgu lomu kā savulaik filmu industrija Lielās depresijas laikos Amerikā – tā ir lēta vai pat bezmaksas izklaide, kas palīdz cilvēkiem aizmirsties.
Andris Rubīns: Zīmolu mīlestībā viss joprojām ir par lojalitāti, novērtējumu un gatavību pieslēgties. Labākais mārketinga ierocis krīzes laikā ir pats produkts. Ja produkta piedāvājums pielāgots šai ekonomiskajai situācijai, tad arī investīcijas komunikāciju aktivitātēs nesīs ievērojami lielāku atdevi. Daudzviet mārketinga budžeti ir samazināti uz pusi, tāpēc mūsu stratēģiskais piedāvājums zīmolvedībā ir spieta mārketinga izmantošana, kas nozīmē nebliezt ar lielgabalu, bet gan pēc iespējas precīzāk identificēt un iesaistīt ietekmētājus jeb cilvēkus, kuriem ir plaši sociālie tīkli un salīdzinoši liela ietekme uz tiem.

Vai mainījušies arī komunikāciju kanāli?
A. R. Kvalitāte atkal ir kļuvusi svarīgāka par kvantitāti. Par jebkuru kanālu, kuru izmantojam savu klientu interesēs, jādomā, kā nepārmaksāt, bet izmantot tik efektīvi un tik precīzi, lai trāpītu mērķī. Mūsu aģentūras visi jaunākie projekti veidoti tā, ka no idejas izstrādes brīža līdz realizācijai īstenojam integrētu pieeju. Vairāk enerģijas veltām idejai un satura izstrādei, lai tas būtu tik iedvesmojošs un aizraujošs, ka arī mediji par uzrakstītu.
Šodien var teikt – mūsu biznesā viss notiek pretstatā iepriekš par tradicionālām uzskatītām formām, kuru apjoms bija tik milzīgs, ka kvantitāte nomāca. Salīdzinoši maz enerģijas tika ieguldīts saturā, jo rindā jau stāvēja četri nākamie projekti. Tagad projektu ir mazāk, toties tos iespējams paveikt ar maksimālu atdevi.

Vai cena spēj nogalināt zīmolu?
U. Z. Samazinot cenu, jūs piegriežat skābekli savam biznesam. Nez kāpēc visi grib strādāt ar cenu, nevis domāt par labumiem, ko paši var sniegt. Ir racionālie labumi – funkcionalitāte, garša, krāsa, bet ir arī emocionālā puse, kur vairāk var runāt par zīmola vērtību: par sajūtām, ko dod produkts, par piederību kādai grupai.
Cenu drīkst samazināt tad, ja, samazinot savu produktu klāstu, ir būtiski iespējams ietaupīt izmaksu pozīciju. Arī ja, samazinot produkta vai pakalpojuma funkcionalitāti, jums vairs nav tik daudz jāstrādā, es piekrītu, var runāt par cenu... Ja jūs samazināt cenu uz sava uzņēmuma akcionāru rēķina, domāju, tas nav pieļaujami. Šāda rīcība ilgtermiņā novedīs pie bankrotiem, un diezin vai klients saņems to labāko piedāvājumu.
G. Č. Atsevišķās cenu kategorijās zīmolus iedala pēc segmentiem. Pārtikā ir t. s. ekonomiskais un arī premium segments utt. Treknajos gados komforts bieži vien dominēja pār cenu vai izmaksām, tagad cena dominē pār komfortu un cilvēks pat ir gatavs nedaudz zaudēt, lai iegūtu ko lētāku. Visvairāk šobrīd cieš luksusa segments, premium vēl turas.
Ja ekonomiskajā segmentā zīmoli cīnās ar cenu un ja produkti, kā arī to labumi ir līdzvērtīgi, tad cena šobrīd ir visefektīvākais cīņas ierocis. Izkropļojumi sākas, kad premium segmenta zīmoli tiek mesti cenu cīņā ar ekonomiskajiem. Patērētājiem, protams, tāda situācija šķiet izdevīga. Taču no biznesa skatupunkta tas ir ačgārni, un premium segments daļēji riskē nokļūt ekonomiskajā. Šādi panikas izraisīti soļi var izrādīties neatgriezeniski. 2–4 nosacītās krīzes gados zīmols, kurš sevi vienmēr ir pozicionējis salīdzinoši augstu un par to ticis arī atalgots, riskē to visu zaudēt. Man šķiet, tas ir sitiens ne tikai pa tirgu, bet arī pašiem sev, ja domā par zīmola lojalitāti.
Kamēr tie ir vien atsevišķi produkti, tas vēl nav nekas briesmīgs, bet ja tā izvērtīsies par tendenci? Mēs taču tā saucamajā krīzē esam tikai vienu gadu!
A. R. Cena, protams, ir izskatāma kā viens no mārketinga instrumentiem, taču, ja apcērpj to, ar ko iepriekš zīmols ir spējis aizraut, un kļūst par sausiņiem, tā ir reāla bīstamība. Zīmola vērtība var nokrist tik zemu, ka pat ar milzu ieguldījumiem vēlāk vairs nevarēs nodzēst neapmierināto klientu stāstus; turklāt tie tehnoloģiju laikmetā uzkrājas. Gūglējot zīmolu, iespējams, pirmais, kas izlēks, būs negatīvā recenzija, kura turpinās dzīvot savu dzīvi un darbosies paralēli ļoti skaistai kampaņai arī pēc trim gadiem. Ir milzīgs risks – sākt taupīt uz tā rēķina, kas līdz šim nodrošinājis zīmola mīlestību.
U. Z. Labam biznesam obligāti nav būt mīlētākajam zīmolam. Drīzāk ir jāskatās tā mērķa segmentā, vai zīmols tur ir starp vadošajiem. Nekad nevarēsi būt perfekti labs visiem un visu mīlēts. Galu galā svarīgākais ir, cik ieripos manā kabatā. Protams, skaistumkonkursiem ir jābūt, bet normāli biznesā ir jāiet vēl vienu solīti zemāk, lai saprastu, vai tas tiešām ir mans mērķa segments, kurš mani mīl vai nīst.
Ja mārketingā būsi remdens, būsi nekāds. Tie, kuri daudz precīzāk uzrunā patērētāju ar savu produktu cenu un pozicionēšanos, labāk arī atbilst klientu vajadzībām un prioritātēm.
I. L. Apģērbu veikalu nozarē, kuru Spicē ir visvairāk, uzskatāmi redzams, ka visgrūtāk pašlaik iet tiem zīmoliem, kuri ir pa vidu. Kritums gan nav tik liels kā vidēji mazumtirdzniecībā. Vidējo cenu zīmolu pircēji pašlaik ir ļoti krasi sadalījušies – lielākā daļa izvēlas lētākus apģērbus. Ja cilvēkam ir stabili ienākumi, viņš ir gatavs piemaksāt, lai iegādātos dārgāku žaketi.

Kā Spices zīmolu ietekmē atlaižu piedāvājumi?
I. L. Pircēju mīlestībai un lojalitātei joprojām ir ārkārtīgi liela nozīme. Par to cīnās vairāki lieli TC ar ļoti līdzīgām ārkārtīgi agresīvām metodēm. Lielo konkurentu aktivitāšu laikā apmeklētāju plūsma Spicē nesamazinās, taču pircējs to pašu gaida arī no mums. Ja Spice nepiedāvās atlaides, viņš aizies pie konkurenta.
L. L. Redzu uzrakstu 50% atlaide. Iegūgloju un ieraugu – tur ir tāda pati cena kā citiem, viņi vienkārši ir uzlikuši uzrakstu!
I.  L. Jā, ticamība ir kritusies, un cilvēki vairs netic atlaižu akcijām. Mārketinga veiksme iepriekšminētajā Spices šopinga festivālā bija – ka skaidri parādījām labumus, ko apmeklētāji iegūs. Ar dažādiem mārketinga instrumentiem likām noticēt, ka atlaides ir reālas. Bija veikali, kuriem festivāla vakarā bija mēneša apgrozījums. Visam TC tajā vakarā tas vidēji, salīdzinot ar pēdējo gadu vidējo rādītāju, bija divkāršojies.
V. C. Latvijas sabiedrībā valda lielākā sociālā nevienlīdzība Eiropā aiz Rumānijas. Mūsu vidusslānis bija izaudzis uz aizņemtās naudas un pārkarsētās ekonomikas rēķina, uz tā dzīvoja arī modes preču un mēbeļu tirgotāji. Svarīgi apzināties acīmredzamo, proti, ka Latvijā patēriņš ir sociālā prestiža jautājums. Cilvēki pērk tāpēc, lai labi izskatītos.
Tā ir kultūras tendence, kura mainās daudz lēnāk nekā patēriņa tendences, proti, cilvēki taupīs vairāk, lai nopirktu tās lietas, ar kurām viņi var parādīt, ka viņi joprojām kvalificējas statusam... Cilvēki sāk ēst lētāk, bet turpina ģērbties tā, it kā joprojām strādātu biznesā. Turklāt mēs šeit joprojām krītam uz spīdīgām lietām, bet, aizbraukuši uz Berlīni, redzam, ka cilvēki staigā pieticīgāk, patērē pieticīgāk.
U. Z. Tas jau nav nekas slikts – uzņēmējiem vajag to izmantot! Patērētājam neinteresē ražotāja izmaksas. Skaistās saulesbrilles un pulksteņus par pieciem dolāriem izgatavo fabrikā Ķīnā un beigu beigās Gucci brillīti mazumtirdzniecības ķēdē var nopirkt par simtu. Ar pašizmaksu cenai nav nekādas saistības.

Ko plānojat darīt tuvākā nākotnē savu zīmolu stiprināšanai?
L. L. draugiem.lv diversificēsies un arvien vairāk ies uz āru. Esam izveidojuši meitas uzņēmumu (draugieminvesticijas.lv), lai nodarbotos ar investīcijām interneta mikrouzņēmumos. Mazi spēļu izstrādātāji, kuri savos dzīvokļos nodarbojas ar programmēšanu, spēj radīt produktus, par kuriem cilvēki ir gatavi maksāt, tā nodrošinot sev un vēl desmit cilvēkiem algas, arī mums – zināmus ienākumus. Šāda mikrouzņēmējdarbība ar iPhone aplikācijām vai, piemēram, Facebook vai draugu vidē strauji pieaug.
Pāris nedēļu laikā mums jau ienākuši vairāk nekā 60 projekti, kuru diapazons ir ārkārtīgi plašs: sākot ar aplikācijām, lai telefons strādātu ātrāk, un beidzot ar gada deklarāciju iesniegšanu. Ideju ir daudz, atliek piepalīdzēt izdarīt pirmo uzrāvienu, lai tā kļūtu populāra.
I. L. Ļoti rūpīgi izvērtēsim zīmolus, kuri atrodas mūsu TC, jo pircēju uzvedība mainās. Veiksmīga atbilde uz pircēju vēlmēm bija McDonalds ienākšana, kura stabilizējusi kopējo situāciju restorānu vidē Spicē.
G. Č. Mēs esam pavisam traki, jo zemas ekonomiskās aktivitātes laikā strādājam un paplašinām jauno premium klases zīmola Gardi gan produktu līniju – līdz šim neviens cits ražotājs Baltijā nepiedāvā kečupus un majonēzes bez konservantiem. Mūsu ceļš ir piedāvāt kvalitatīvākus produktus par konkurētspējīgu cenu, t. sk. arī lietošanai gatavas zupas, kādu Latvijas tirgū vēl nav, un trīs citus jaunus produktus. Ja visapkārt dzirdam par apgrozījuma kritumiem, mums ir pretēji. Šogad plānojam izaugt par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
V. C. Būs zīmoli, kuri ļaus patērētājam izdzīvot, un būs otra – dārgā daļa ar pievienoto vērtību un stāstu. Ja cena būs samērīga, kad būšu izdzīvojis, lēnām krāšu vai domāšu par to, cik šajās lietās investēšu.
Ir ārkārtīgi sarukusi tā sabiedrības daļa, kura var apgalvot, ka ēd un dzer tikai Latvijas produktus, kurai visa dzīve bija premium segmentā (apģērbs, ēšana, SKY un viss cits no tip top klases – personīgais frizieris un tālrunis ar iegravējumu).
U. Z. Uzņēmumiem, kuru darbība ir nostabilizējusies, izdzīvošanas stratēģija ir fokusēšanās. Jāatgādina, ka 20% lielākie alus dzērāji izdzer 80% visa alus patēriņa. Ir jāinvestē tajos, kuru 20% dod man 80% biznesa. Kuri 20% procesu ģenerē man 80% no izmaksām? Lielajiem tā ir viena no stratēģijām, kā atbrīvoties no liekā balasta un tikt vaļā no t. s. interesantām lietām, kas nenes ne peļņu, ne rada vērtību. Bieži vien klients izmanto tikai dažas no produkta funkcijām, bet maksā par visu. Nekas jau nav bez maksas! Tagad ir īstais laiks klientiem godīgi pajautāt, vai viņiem tas viss ir vajadzīgs un vai viņi ir gatavi par to maksāt.
A. R. Lielais jautājums katram zīmolam ir, ar ko tie spēj aizraut cilvēkus vēl papildus ārpus tā, ka ir kvalitatīvs produkts ar atbilstošu cenu? Zīmola ideja var būt mērķēta kādu konkrētu segmentu, piemēram, uz cilvēkiem, kuriem ir svarīga pašizpausme, kā to šobrīd piedāvā Okarte. Tas nozīmē dot unikālu iespēju Latvijas talantīgajiem jaunajiem censoņiem pirmo reizi uzkāpt uz lielākas skatuves un noklūt plašākas sabiedrības uzmanības centrā, tos iesaistot Okartes reklāmas kampaņās. Šajā gadījumā sākotnēji tiek piesaistīta salīdzinoši neliela daļa sabiedrības, kurus iespējams ar šo ideju aizraut, taču nu šie cilvēki paši kļuvuši par mediju, palīdzot zīmola idejai strauji izplatīties. Šajā gadījumā tika dota iespēja ietekmēt komunikāciju kampaņu, taču auditoriju var iesaistīt arī jaunu produktu un produkta dizainu izstrādē. Šāda pieeja ļauj reāli samazināt investīciju medijos, izveidot padziļinātas attiecības un labi darbojas.

Nosauciet krīzes laika pozitīvos ieguvumus!
G. Č. Nauda ir visgrūtāk pieejamais resurss, bet viss pārējais ir pieejams, turklāt labā kvalitātē un par pieņemamu cenu. Pat superstāri ir gatavi iesaistīties kampaņās. Mums kā jaunam zīmolam tas ir svarīgi. Darbs ir ieguvis saturu. Agrāk bija tāds konveijers.
A. R. Sastrēgumu uz ielām un birojā ir mazāk, kas, savukārt, ļauj pavadīt vairāk laika lietderīgi. Lielāka klientu gatavība izmantot drosmīgas idejas un neierastus risinājumus. Komandas enerģija vēl mērķtiecīgāk koncetrēta jēgpilna un aizraujoša satura radīšanā.
U. Z. Klients kļūst par karali jeb noteicēju. Uzņēmumi daudz agresīvāk savā starpā cīnīsies par klientiem, un ieguvējs būs klients. Redzam orientācijas maiņu no procesa uz rezultātu, kas izpaužas arī biznesā. Daudzi zīmoli ir izsisti no komforta zonas, un tiem vairs pat nav ko zaudēt – esi gatavs darīt pat to, ko iepriekš nekad nebūtu atļāvies.
I. L. Mums īpaši būtiska ir nomnieku lojalitāte, jo šodien paši īpašnieki mēdz stāvēt aiz letes. Daudzi spiesti arī paši domāt par investīcijām mārketingā, iepriekš tā bija TC rūpe – sagādāt apmeklētājus. Veikalnieki kļuvuši daudz aktīvāki. Arī gandarījums par mārketinga veiksmēm nav mazsvarīgs – tām ir dubulta nozīme.
L. L. Zemākas biroja izmaksas, vieglāka talantīgu darbinieku atrašana, bet galvenais – iekšējo procesu sakārtošana.
V. C. Cilvēki ir kļuvuši sadarbīgāki un nedublē funkcijas. Patstāvīgāk veido kooperatīvus, nopērk kuģi, paši ved uz eksportu – vairs neiet pa ierasto ceļu, prasot valsts palīdzību. Esam kļuvuši ne tikai prasīgāki (labāk zinām, ko gribam), bet arī pacietīgāki, atlicinot resursus, lai izpētītu, mārketētu un analizētu atdevi.