Gatis Rozenfelds: jaunā reklāma 140 zīmju garumā

Autors: Gatis Rozenfelds @ 29.07.2010.

2007. gadā tas notika 5000 reizes dienā, 2008. gadā – jau 300 000 reižu dienā, bet 2009. gada sākumā – nieka divi ar pusi miljoni reižu dienā. Pagājušā gada laikā skaits pieauga līdz 35 miljoniem, bet šobrīd jau ir pārsniedzis 50 miljonus reižu dienā jeb 600 reižu sekundē. Kas tas ir? Protams, tie ir t. s. tvīti jeb vīterojumi – 140 simbolus gari vēstījumi, kurus 110 miljoni tvitera lietotāju ik dienas nosūta ēterā, proti, tiem, kuri ir izvēlējušies viņiem sekot. Ik dienas tiek reģistrēti ap 300 tūkstošiem jaunu tvitera kontu.

lasīt tālāk

Ingars Rudzītis: mārketings sociālajos tīklos – nelietderīga laika tērēšana [21]

Autors: Ingars Rudzītis, nozare.lv blogeris @ 29.07.2010.

Pēdējos pāris gadus grūti ieiet birojā, lai uzreiz neuzgrūstos kādam sociālo mediju ekspertam vai sociālo mediju mārketinga kampaņu menedžerim. Šiem cilvēkiem Twitter ir alfa un Facebook ir omega, pie kuriem ceļš ved caur iPhone. Viņu pravietotajā pasaulē viss notiek tikai interneta tīklos, kur patērētāji un zīmoli saplūst nirvānā. Bet cik reāli svarīgi ir sociālie tīkli Latvijas uzņēmējiem, un kāds ir to komerciālais potenciāls?

lasīt tālāk

Māris Reliņš: kā sasniegt auditoriju sociālajos medijos

Autors: Māris Reliņš @ 29.07.2010.

Sociālo mediju auditoriju lielums pēdējā laikā sasniedzis zināmu „kritisko masu”, ko nevar ignorēt nedz reklāmdevēji, nedz ikdienas informācijas lietotāji. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijas tviterī ir apmēram 30 000 lietotāju (radio.soon.lv statistika), Facebook aptuveni 130 000 (facebook.com/ads). Taču katrā no tīkliem ir savas auditorijas īpatnības, ko tā īsti var izjust nevis no dažādām demogrāfiskām statistikas atskaitēm, bet gan mirklī, kad pats kaut ko esi mēģinājis paveikt šajās vietnēs. Dažādās mārketinga konferencēs tiek prezentēti veiksmes stāsti ar pazīstamiem zīmoliem: gan aizjūras, gan vietējiem. Nereti tiek radīta sajūta, ka sociālie mediji ir medusmaize. Neviens dižpiemērs gan nav radies vienā naktī. Visi slavenākie uzņēmumi sociālos medijos ir ilgi strādājuši, lai to panāktu.

lasīt tālāk

Medicīnas studiju programmas – eksportspējīgākais Latvijas izglītības produkts

Autors: Daiga Kļanska, nozare.lv @ 28.06.2010.

Vērtējot Latvijas augstākās izglītības eksportspēju, Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst, ka Latvijā medicīnas un zobārstniecības studiju programmām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU) ir lielas eksporta iespējas, jo pieprasījums pēc medicīnas studiju programmām pasaulē ir lielāks nekā piedāvājums.

lasīt tālāk

Drukātie mediji starp papīra un digitālo pasauli [2]

Autors: Aivis Langbaums @ 01.06.2010.

Lai arī aptuveni aprēķināts, ka 2009. gadā pasaulē kopumā pārdots vairāk drukāto žurnālu eksemplāru nekā jebkad agrāk, Latvijas rādītāji liecina, ka pērn vislielākais reklāmas apjoma kritums bijis tieši žurnāliem – zaudētas teju 2/3 no 2008. gada reklāmas apjoma. Savukārt reklāmas apjoms avīzēs mazinājies par 57%, rāda Latvijas Reklāmas asociācijas dati. 

lasīt tālāk

Lēto kredītu burbuļa jātnieki [2]

Autors: Ingars Rudzītis @ 27.05.2010.

Par spīti veselajam saprātam un ekspertu brīdinājumiem, neliegsimies – daudzi no mums vēlējās, lai lēto kredītu radītais burbulis turpinātos pēc iespējas ilgāk. Tam pārplīstot, tagad varam vien dalīties atmiņās par brīdi, kad reāli sapratām – jautrā ballīte tūlīt beigsies. Vienu apskaidrība piemeklēja uz ielas, kad viņa automašīnai abās pusēs piestāja Cayennes ar blondīnēm pie stūres. Otram skaudro patiesību atklāja leģendārais Falck apsargs ar jaunu dzīvokli un divām mašīnām, trešajam – 1600 latu mēnesī pelnošais flīzētājs.

lasīt tālāk

Kredītkaršu tirgu kurina ar lojalitātes programmām

Autors: Mārtiņš Apinis @ 29.04.2010.

Lai arī iedzīvotāju rocība samazinās tāpat kā ar iekšējo patēriņu saistīto nozaru apgrozījums, daži faktori vedina domāt par drīzumā gaidāmo iedzīvotāju tēriņu palielināšanos. Banku pārstāvju teiktais liecina par izsniegto kredītkaršu pieaugumu, lai arī jāatzīst, ka tas saistīts ar dažādu atlaižu un citu bonusu piemērošanu. Līdzīgi mazumtirdzniecībai, celtniecībai, autotirgum un citām ar vietējo tirgu saistītām nozarēm arī kredītkaršu izsniegšana atkarīga no valsts ekonomiskās situācijas, iedzīvotāju gatavības un spējas aizņemties un tērēt. 

lasīt tālāk

Uz ārvalstīm joprojām ar autobusu

Autors: Ingūna Vitenburga @ 29.04.2010.

Sākoties lēto aviosabiedrību bumam, tika izteiktas prognozes, ka starptautiskais pasažieru autopārvadātāju bizness nomirs dabīgā nāvē. Realitāte izrādījās cita – arī krīzes laikā starptautisko autobusu pārvadājumu apjomi Latvijā ir samazinājušies tikai par 5%, savukārt dažām kompānijām apgrozījuma pieaugums mērāms ar divcipara skaitli. Tiesa, tikai tām, kas optimizējušas biznesu un ieguldījušas miljonus jaunu autobusu iegādē.

lasīt tālāk

Kā labāk uzvarēt [1]

Autors: Ingars Rudzītis @ 29.04.2010.

Pirms pāris mēnešiem bijām liecinieki tam, kā divas animētas figūriņas publiski skaitīja savus draugus, santīmus un pat nedaudz uzdejoja. Lai arī tas bija pēdējā laika redzamākais reklāmas kara piemērs Latvijā, gandrīz ik dienas varam apkārt manīt vairāk vai mazāk atklātus biznesa cīniņus. Ja līdz šim esat bijis kautrīgs malā stāvētājs, bet ar niezošām dūrītēm, tad piedāvāju pāris modeļus, kā labāk izvilloties.

lasīt tālāk

Kādas ieceres iznīcināšanas hronika [3]

Autors: Aivars Kļavis @ 29.04.2010.

Pirms septiņiem gadiem uzņēmēja Benita Sadauska uzsāka Kolkā publiski pieejamu tūrisma, vides un kultūras izziņas centra izveidi. Šo projektu atbalstīja Kolkas toreizējā pašvaldība, Slīteres Nacionālā parka (SNP) vadība un vairums vietējo iedzīvotāju. Formāli par iemeslu minot nepilnības teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē, bet faktiski vides aizsardzības intereses, projekta īstenošana, kurā bija paredzēts investēt ap pusmiljonu latu, tika apturēta. Dabas draugi ar mediju starpniecību, pat necenšoties iedziļināties notiekošajā, pārmeta B. Sadauskai, ka viņa grib piesavināties Kolkasragu. Toreizējo emociju virpulī pazaudēto tā īsti var redzēt tikai tagad.

lasīt tālāk