Autors: Agnis Buda @ 29.01.2012.
Jānis Grigalis par Latvijas drošības dienestu apdraudējumiem un to, kā Lindermanam izdevies aiznest somas, par to, ko valstij vajadzēja darīt 1995. gadā, un par Potsdamas un Jaltas slepenajiem protokoliem
J. Grigaļa biogrāfijā nav trūcis strauju pagriezienu – redzējis gan mirstošus militāros padomniekus Tanzānijā, gan bijis klāt indiešu torpēdu remontētāju apmācībās. Kur nu vēl pagriezienpunkti Latvijas vēsturē: novērošanas nolūkā bija jāapbraukā bezmaz visi padomju militāro spēku grupējumi barikāžu laikā, nācās būt tuvumā valsts pirmo slepeno dienestu veidošanas brīdī. Ja teiksiet „viņš ļoti daudz zina”, jums būs pilnīga taisnība.
Autors: Roberts Ozols @ 04.01.2012.
Bija jābūt dubultam ģēnijam, lai, mainoties konjunktūrai, saglabātu airBaltic attīstības pozitīvo dinamiku. Jo vispirms bija precīzi jānosaka, kad sāksies globālās grūtības, un tad ļoti īsā laikā jāpaspēj iekrāt vairāk nekā miljardu latu, lai tās veiksmīgi pārdzīvotu.
Vienkāršam mirstīgajam, pat ja viņš ikdienā saistīts ar biznesu, nav viegli saprast, kas notiek ar un ap Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic. It kā gribētos automātiski nostāties Latvijas valsts pusē, taču mulsina politiķu dīvainā attieksme. It kā loģiski būtu vērtēt tīri naudiskā izteiksmē – taču airBaltic nav tikai aviobizness, tam ir arī sociālais, politiskais un pat kultūras aspekts.
Autors: Ilze Pole @ 02.01.2012.
No 1. aprīļa 1400 brīvajā elektroenerģijas tirgū jau esošajiem uzņēmumiem piepulcēsies vēl aptuveni 4500 uzņēmumu.
Ar jaunajiem LR Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem, kas nosaka jaunus kritērijus brīvā elektrības tirgus dalībniekiem, tiek sperts solis uz pilnīgu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Par to, kā izmaiņas ietekmēs Latvijas uzņēmumus un kādi brīvā tirgus principi jaunajiem dalībniekiem būs jāapgūst, Kapitālam stāsta Prudentia Energy Markets vadītājs Roberts Samtiņš.
Autors: Ieva Brante @ 07.12.2011.
Smaržu mārketings ar pilnu jaudu sasniedzis Latviju. Laiks to pamanīt, saprast un pie tā pierast
Autors: Nika Aleksejeva @ 01.12.2011.
Pārrunas cigāru un brendija aromāta piepildītā telpā Vilarda viesnīcā Vašingtonā vai viltīgas spēles kādu interešu īstenošanai – lobija definīcijas atšķiras. Fokusēsimies gan uz šīm atšķirībām, gan uz Latvijas lobija anatomiju. Latvijā šis vārds visbiežāk tiek saistīts ar kaut ko negatīvu politikas kontekstā, bet skaidrības, ko īsti uzskatīt par lobiju un ko ne, nav. Daži velk treknu līniju, lai nošķirtu to no korupcijas, citi to uzskata par interešu pārstāvniecību, kas pats par sevi ir normāls demokrātijas process, bet trešie vairās noteikt, kas ir lobists, kas nav, nodēvējot lobēšanu vien par metožu kopumu. Sarunas par tēmu, kas ir lobijs, nav vieglas. Pārāk daudz nenoteiktības, tomēr mēģināsim visu salikt pa plauktiņiem.
Autors: Marta Rībele @ 02.11.2011.
Informācija publiskajā telpā ir nekvalitatīvāka nekā pirms 10 gadiem, un sabiedrība tādējādi degradējas – tādas aizdomas izsaka sociologs Arnis Kaktiņš. Vai tā ir, kas vainīgs, un kāds ir risinājums? Jāsāk jau ar zināmo tendenci – līdz ar interneta izplatību dominē bezmaksas informācijas virziens. „Agrāk tikai televīzija un radio bija par velti. Lai patērētu saturu sev vēlamā laikā, bija jāabonē avīzes un žurnāli. Internets ir mainījis spēles noteikumus,” uzsver A. Kaktiņš. Vienlaikus gan, viņaprāt, rodas jautājums par informācijas kvalitāti.
Autors: Kristaps Siliņš, DDB Consulting stratēģiskais plānotājs @ 30.09.2011.
Mēs esam pieraduši pētīt katru zīmolu individuāli un raudzīties uz tiem kā pašpietiekamiem. Tomēr ikdienā mēs zīmolus lietojam mijiedarbībā ar citiem. Mēs katrs paralēli mīlam, mūsuprāt, patīkamāko restorānu, lasām savu iecienītāko ziņu portālu, valkājam savu mīļāko apģērbu. Vairums cilvēku veido unikālas zīmolu kombinācijas ik dienu.
Autors: @ 02.09.2011.
Žurnāla „Kapitāls” septembra numurā: intervija ar Andri Grūtupu, Rīgas biržā iegādājamo akciju Top 4, Ģirta Rungaiņa, Dana Titava un Armanda Gūtmaņa replikas, tāpat lasītājiem sniegta iespēja uzzināt dažas oratora mākslas fineses, kā arī atklāt vīnu bāra un restorāna funkcionēšanas noslēpumus.
Autors: @ 08.08.2011.
Numura tēma – inovācijas un patenti. ,,Nacionālā inovācijas sistēma sākas ar vides veidošanu, nevis naudas dalīšanu,” uzsver Ieva Brante materiālā ,,Pūciņas uz bitēm vai inovatīvu produktu izstrāde?” Kuru ceļu patentu lauciņā izvēlēties Latvija? Četrus teorētiski pastāvošos scenārijus aplūko Roberts Ozols.
Autors: Mārtiņš Vanags @ 05.08.2011.
Bislans Abdulmuslimovs par visbrīvāko cilvēku pasaulē un par līdera atšķirību no komandiera, par izmaksāšanu restorānā un vēlmi runāt par politiku.
Bislans Abdulmuslimovs dzimto Čečeniju pameta 25 gadu vecumā, lai pārceltos uz dzīvi Latvijā. Šeit viņš arī 90. gadu sākumā nopelnīja pirmo kapitālu, pārdodot naftas produktus. Patlaban B. Abdulmuslimovs vada daudznozaru uzņēmumu AB Holding, kura apgrozījums pērn palielinājies kopumā par 100 miljoniem latu.
Plānojam žurnālu kopā - iesakiet tēmas, par kurām vēlētos lasīt!
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67029363, F. 67357584, e-pasts redakcijai: kapitals@kapitals.lv abonēšana: abon@kapitals.lv mārketings: marketings@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |