Punkts par referendumu slepenajos protokolos

Autors: Agnis Buda @ 29.01.2012.

Foto: Ieva Čīka, LETA

Jānis Grigalis par Latvijas drošības dienestu apdraudējumiem un to, kā Lindermanam izdevies aiznest somas, par to, ko valstij vajadzēja darīt 1995. gadā, un par Potsdamas un Jaltas slepenajiem protokoliem

J. Grigaļa biogrāfijā nav trūcis strauju pagriezienu – redzējis gan mirstošus militāros padomniekus Tanzānijā, gan bijis klāt indiešu torpēdu remontētāju apmācībās. Kur nu vēl pagriezienpunkti Latvijas vēsturē: novērošanas nolūkā bija jāapbraukā bezmaz visi padomju militāro spēku grupējumi barikāžu laikā, nācās būt tuvumā valsts pirmo slepeno dienestu veidošanas brīdī. Ja teiksiet „viņš ļoti daudz zina”, jums būs pilnīga taisnība.

lasīt tālāk

Ilze Ostrovska: Ar ko rotaļājamies globālas migrācijas apstākļos? Ar nacionālās valsts valodu [1]

Autors: Ilze Ostrovska, BSA Eiropas studiju programmas direktore @ 29.01.2012.

Vairāk nekā divdesmit gadus latviešu valodas monopols uz valsts valodas statusu netika apšaubīts, kaut arī jau sākotnēji viena daļa Latvijas iedzīvotāju – nelatvieši – to uztvēra neviennozīmīgi un ar iebildēm. Tieši tāpēc rodas jautājums: kas tagad 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Latvijā ir tik ļoti mainījies, lai nelatvieši spētu aktivizēties, pieprasot arī krievu valodai valsts valodas statusu? Referendums par LR Satversmes maiņu un krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, šķiet, būs. 

lasīt tālāk

airBaltic: 2011. gada skandalozākais uzņēmums

Autors: Roberts Ozols @ 04.01.2012.

Foto: LETA

Bija jābūt dubultam ģēnijam, lai, mainoties konjunktūrai, saglabātu airBaltic attīstības pozitīvo dinamiku. Jo vispirms bija precīzi jānosaka, kad sāksies globālās grūtības, un tad ļoti īsā laikā jāpaspēj iekrāt vairāk nekā miljardu latu, lai tās veiksmīgi pārdzīvotu.
Vienkāršam mirstīgajam, pat ja viņš ikdienā saistīts ar biznesu, nav viegli saprast, kas notiek ar un ap Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic. It kā gribētos automātiski nostāties Latvijas valsts pusē, taču mulsina politiķu dīvainā attieksme. It kā loģiski būtu vērtēt tīri naudiskā izteiksmē – taču airBaltic nav tikai aviobizness, tam ir arī sociālais, politiskais un pat kultūras aspekts.   

lasīt tālāk

Latvijas Krājbanka varēja būt arī pirmā, bet Snoras – otrā

Autors: Agnis Buda @ 02.01.2012.

Foto: LETA

Jānis Brazovskis par Lietuvas Centrālās bankas vadītāja neatbildēto jautājumu, par papīru kalniem banku uzraudzības sistēmā un par to, kāda šobrīd varētu būt Latvijas Krājbankas tirgus cena
Viens no galvenajiem aizvadītā gada notikumiem bija divu saistītu banku – Snoras un Latvijas Krājbankas – krahs. Kopš novembra vidus palielinājās informācijas un bažu daudzums, savā attīstībā līdzinoties eksponentfunkcijai. Intervijā ar Jāni Brazovski, FKTK priekšsēdētāja vietnieku, dažos apstākļos un faktos ielūkosimies dziļāk.  

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas

Autors: Agnis Buda @ 02.01.2012.

Foto: Māris Ločmelis, Sunsstudio

Arvien mēs tiecamies pēc jauniem apvāršņiem domāšanā. Mūs sajūsmina teiktā dziļums, domu figūras, paradoksāli izteicieni. Piemēram: „Apgalvojums, ka mašīnas var domāt, ir tāds pats kā frāze „zemūdenes var peldēt pa ūdens virsmu”,” ko pauda Ēriks Šmits, Google izpildpriekšsēdētājs Inovāciju konventā Briselē. Un forumu pārpildīja šāda līmeņa smadzeņu izstrādāti produkti – ne tāpat vien. 
Eiropas ekonomika, pēdējos gados mazliet aizdreifējusi pakalpojumu sfēras virzienā, tagad maina kursu, iepeldot riskantajos inovāciju ūdeņos.   

lasīt tālāk

Uzņēmējiem nevajadzētu gaidīt martu

Autors: Ilze Pole @ 02.01.2012.

No 1. aprīļa 1400 brīvajā elektroenerģijas tirgū jau esošajiem uzņēmumiem piepulcēsies vēl aptuveni 4500 uzņēmumu. 
Ar jaunajiem LR Ministru kabineta Elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem, kas nosaka jaunus kritērijus brīvā elektrības tirgus dalībniekiem, tiek sperts solis uz pilnīgu elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Par to, kā izmaiņas ietekmēs Latvijas uzņēmumus un kādi brīvā tirgus principi jaunajiem dalībniekiem būs jāapgūst, Kapitālam stāsta Prudentia Energy Markets vadītājs Roberts Samtiņš.  

lasīt tālāk

Smaržo maize vai smaržo kā maize?

Autors: Ieva Brante @ 07.12.2011.

Smaržu mārketings ar pilnu jaudu sasniedzis Latviju. Laiks to pamanīt, saprast un pie tā pierast

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Klasika, pieklusinātība, vērtības

Autors: Agnis Buda @ 01.12.2011.

Foto: Māris Ločmelis, Sunsstudio

Šī numura divas izvērstās tēmas lielākoties ir stāsts par (tuvu) nākotni. Smaržu mārketings, kas jau pāris gadu desmitu pasaulē nav jaunumus, spēris pirmos biklos soļus Latvijā. Pašmāju verdikts: „Efektivitāti praktiski nevar izmērīt.” Lai arī to pašu var teikt par daudzām reklāmas un mārketinga pielietošanas jomām.  Pati galvenā numura tēma – lobēšana. Tās efektivitāti daudz vieglāk izmērīt nekā ieraudzīt. Kapitāls sniedz plašu lobiju analīzi dažādos rakursos, domāju, mainīsim arī priekšstatus par to.

lasīt tālāk

Baltie bruņinieki un pelēkie kardināli varas gaiteņos

Autors: Nika Aleksejeva @ 01.12.2011.

Foto: Laura Ozoliņa

Pārrunas cigāru un brendija aromāta piepildītā telpā Vilarda viesnīcā Vašingtonā vai viltīgas spēles kādu interešu īstenošanai – lobija definīcijas atšķiras. Fokusēsimies gan uz šīm atšķirībām, gan uz Latvijas lobija anatomiju. Latvijā šis vārds visbiežāk tiek saistīts ar kaut ko negatīvu politikas kontekstā, bet skaidrības, ko īsti uzskatīt par lobiju un ko ne, nav. Daži velk treknu līniju, lai nošķirtu to no korupcijas, citi to uzskata par interešu pārstāvniecību, kas pats par sevi ir normāls demokrātijas process, bet trešie vairās noteikt, kas ir lobists, kas nav, nodēvējot lobēšanu vien par metožu kopumu. Sarunas par tēmu, kas ir lobijs, nav vieglas. Pārāk daudz nenoteiktības, tomēr mēģināsim visu salikt pa plauktiņiem.

lasīt tālāk

Ģirts Rungainis: Kas savā būtībā ir uzbrukumi eiro? Manuprāt, vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets [1]

Autors: Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris, padomes loceklis @ 01.12.2011.

2011. gads tuvojas noslēgumam, laiks domāt par nākamo gadu un tam gatavoties, taču histēriskā jezga visā pasaulē liek padomāt un mēģināt saprast – kas notiek?!
Gada pirmā puse pagāja salīdzinoši mierīgi – pat vispārējas globālas augšupejas sajūtā un cerībās. Taču vispirms saulaino vasaras noskaņojumu sāka aizgaiņāt ASV teorētiskās maksātnespējas un reitinga pazeminājuma negaisa mākoņi, tad laikapstākļu izmaiņas turpinājās ar it kā iespējamajiem eirozonas valstu bankrotiem un paša eiro sabrukuma draudiem, plus pārsvarā negatīvām ekonomikas ziņām no visas pasaules.

lasīt tālāk