2009. gada TOP 101 – īsts izaicinājums

Autors: Reinis Martinsons, IBS Prudentia partneris, valdes loceklis @ 30.10.2009

Šis tops atspoguļo Latvijas uzņēmumu biznesa vērtību (enterprise value), un tieši uzņēmuma biznesa vērtība ir svarīga tautsaimniecībai, uzņēmumu vadībai, akcionāriem, bankām, nodokļu maksātājiem un darba ņēmējiem. Latvijas vērtīgākie uzņēmumi ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, jo šie uzņēmumi ir tie, kas rada lielāko daļu no IKP un nodarbina lielāko daļu iedzīvotāju. Tāpēc ir svarīgāk izdarīt pareizos secinājumus no topa gan pozitīvajiem, gan negatīvajiem rezultātiem.

Lieku reizi atgādināšu, ka šī ir tikai ilustrācija, kura balstās uz zināmiem pieņēmumiem un metodoloģiju, mēs izmantojam tikai publiski pieejamo informāciju, respektīvi, šī nav vērtība, kuru tiešā veidā izmantot darījumos jeb pērkot vai pārdodot uzņēmumu.

Galvenie faktori, kuri ietekmē katra konkrētā uzņēmuma vērtību uz pārējo nozares uzņēmumu fona, ir divi – EBITDA* un pašu kapitāls. TOP 101 mēs par pamatu izmantojām pēdējos pieejamos datus – 2008. gada uzņēmumu gada pārskatus. Daudziem Latvijas uzņēmumiem 2008. gada finanšu rādītāji ir vieni no labākajiem to darbības vēsturē (transports, tranzīts, loģistika, komunālie pakalpojumi, enerģētika u. c.). Tomēr ir arī daļa tādu uzņēmumu, kurus 2008. gada nogale ir ietekmējusi un radījusi nozīmīgus zaudējumus (bankas, tirdzniecība, būvniecība un būvmateriālu ražošana, auto tirdzniecība u. c.).

Kopumā 2008. gada rezultāti ir negatīvi ietekmējuši uzņēmumu vērtības mūsu topā atbilstīgi tā metodoloģijai. Kopējā TOP 101 uzņēmuma vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada topu ir kritusies par 1,96 miljardiem latu. Šogad īpašu vērību pievērsām tam, lai tops būtu pēc iespējas aktuālāks un uzņēmumu vērtība nebūtu atrauta no pēdējā laika notikumiem. Tāpēc aprēķinos izmantoti nozaru uzņēmumu salīdzinošie reizinātāji, kas atbilst stāvoklim Eiropas biržās 2009. gada 10. septembrī.
Salīdzinot šā gada topu ar iepriekšējo, redzams, ka 36 uzņēmumi šogad ir kāpuši augšup, 23 atrodas zemākā vietā nekā pērn, 3 saglabājuši tās pašas vietas, bet 39 uzņēmumi topā ir jaunpienācēji.

Notikušas arī lielas vērtības izmaiņas. 39 uzņēmumiem ir vērtības kritums, savukārt 23 uzņēmumiem vērtība ir pieaugusi. Tas, ka lielai daļai uzņēmumu vērtība ir samazinājusies, izskaidrojams ar negatīvām tendencēm attiecīgajās nozarēs – pieprasījuma kritumu, izmaksu pieaugumu, konkurences saasināšanos, banku finansējuma pieejamības mazināšanos. Tas, ka jaunpienācēju ir vairāk nekā trešdaļa no topa, izskaidrojams ar nesimetrisku sadalījumu ar garu asti, kas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri atrodas topa beigu daļā, vērtību ziņā atrodas viens otram ļoti tuvu un pat samērā mazas finanšu rezultātu izmaiņas var mainīt to atrašanās vietu topā.

Pirmajā desmitniekā izmaiņas
TOP 101 absolūts līderis ir Latvenergo, kura vērtība šogad apsteidz tuvāko sekotāju gandrīz divkārt. Šā gada TOP 10 ir trīs jaunienācēji: Latvijas dzelzceļš, Latvijas kuģniecība un Maxima Latvija. Vienīgā no bankām, kura palikusi TOP 10, ir Swedbank, tomēr tās vērtības kritums sasniedz vairāk nekā 70%. Banku vērtību kritums topā ir izskaidrojams ar finanšu krīzi Latvijā un kredītportfeļu straujo vērtības samazinājumu. Krietni samazinājusies arī pārējo banku vērtība. Jāatzīmē, ka četros no pirmā desmitnieka uzņēmumiem valstij pieder kapitāldaļu vairākums (Latvijas dzelzceļš, Lattelecom, Latvenergo, Latvijas valsts meži), kas ir par vienu uzņēmumu vairāk nekā pagājušajā gadā.

TOP 3 uzņēmumi pēc vērtības krituma
Topa līderi pēc vērtības krituma šogad ir bankas: Trasta komercbanka – 83,47%, Aizkraukles banka – 78,14%, SEB Banka – 75,40%, Swedbank – 73,64%, Rietumu Banka – 70,86%. Vērtības kritums banku sektorā skaidrojams ar kredītportfeļu vērtības samazināšanos un finanšu sektora kopējo krīzi, kura Austrumeiropā jūtama pastiprināti.

Kopumā varu teikt, ka šā gada tops atspoguļo kopējās tendences Latvijas ekonomikā, izvirzot vadībā uzņēmumus ar drošu kvalitatīvu ienākumu struktūru, kā arī uzņēmumus, kuri rada palielinātu pievienoto vērtību, un samazinot vērtību uzņēmumiem, kurus ir tieši ietekmējusi globālā finanšu krīze.

* EBITDA – ienākumi pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un nolietojuma atskaitījumiem.