Kādēļ Māstrihtas kritēriji būtu jāpārskata vai jāatceļ?

Autors: Gints Turlajs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis @ 02.05.2012.

No šodienas skatupunkta tie izskatās ekonomiski izcili vāji pamatoti

Mums jāatzīst, ka Latvijas nodokļu politika ir diezgan dīvaina un unikāla. Ļoti augsti, turklāt visumā diezgan neprogresīvi darbaspēka nodokļi kombinācijā ar ļoti zemiem kapitāla nodokļiem. Kāda tad ir nodokļu būtība?

 

 

 

lasīt tālāk

Cik ļoti savā dīķī gribam redzēt balto haizivi

Autors: Agnis Buda @ 30.04.2012.

 

Daniels Pavļuts un Ģirts Rungainis par to, ka Latvija nedrīkst kļūt par lēta darbaspēka uzsūcējzemi, un par to, ka kapitālam un tā izmēram jābūt Latvijai saprotamam un ka investīcijas ir emocionālas

 

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Novērtējot (ne)novērtējamo

Autors: Agnis Buda @ 28.04.2012.

Cilvēka dzīvības vērtības mērīšana šķiet bezperspektīva un pat netikumiska nodarbe. Jau skolas solā daudzi, iepazīstot F. Dostojevski, iemācās, ka nekādi vislabākie nodomi nespēj pārsvērt pat visnožēlojamākās večiņas augļotājas dzīvību. Viena no perestroikas laiku būtiskākajām tekstu rindām bija grupas Televizor līdera M. Borzikina izdziedātais: „Revolūcijas nāk un aiziet, / Taču cilvēki paliek.” Un šāds lietu redzējums, šķiet, raksturīgs lielākajai daļai pasaules kultūru. Nereti tiek pausts uzskats, ka saskaņā ar Eiropas kultūrtradīciju, ja vienā svaru kausā novietosim viena cilvēka dzīvību, bet otrā – visu pārējo cilvēku dzīvības, tad šie svari paliks līdzsvarā.

lasīt tālāk

Ilze Ostrovska: Demokrātijas skola, "lielie manevri", šantāžas līdzeklis vai nacionālas valsts graušanas instruments?

Autors: Ilze Ostrovska, BSA Eiropas studiju programmas direktore @ 02.04.2012.

Februāra referendums lika aizdomāties par referenduma kā tāda funkcijām

 

lasīt tālāk

"Ja man ir 100 miljoni, kāpēc tie būtu jāiegulda tieši šeit, Latvijā?" [1]

Autors: Agnis Buda @ 02.04.2012.

Andrejs Aleksejevs par to, kas ir valsts pašidentitāte un kādam jābūt tranzītam caur Latviju, par to, ka sauklis Gribam 20! nav veiksmīgs un kādā veidā Severstaļlat ietekmē Latvijas politiku

 

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Jaunus horizontus ieraudzīt

Autors: Agnis Buda @ 02.04.2012.

Kaut arī privātais īpašums tiek pētīts jau apmēram 300 gadus, šī joprojām ir visai noslēpumaina joma. Pirmkārt, tādēļ, ka ļoti grūti paredzēt tās attīstību. Pirms pusgadsimta gandrīz ikviens ekonomists uz jautājumu, kāds privātīpašums dominēs 20. gadsimta beigās, atbildēja: valsts. Bija tikai viens ekonomists, kurš paziņoja, ka pārsvarā tas būs privātais īpašums. 

 

lasīt tālāk

Ko principiāli iesākt, lai valsts naudu neiedalītu nepareizās rokās?

Autors: Gints Turlajs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis @ 27.02.2012.

Ekonomisti iesaka ķerties pie valsts industriālās politikas 2.0.

Lai nu kam, bet mūsu ekonomikai noteikti jāraisa ekspertu debates par to, vai valsts var katalizēt industriālās politikas attīstību. Riski pastāv, tomēr, jo sevišķi Latvijas nožēlojamās deindustrializācijas situācijā, to darīt jāmēģina – brīvais tirgus pats par sevi visu neatrisinās.

 

lasīt tālāk

„Noslēpt miljardu nav iespējams”

Autors: Agnis Buda @ 27.02.2012.

Vladimirs Antonovs par Converse Group aktīvu iegādes stratēģiju un brīdinājumiem par laikrakstā Lietuvos Rytas paustajām publikācijām, par saviem plāniem padarīt airBaltic par pelnošu kompāniju un pārcelt savas banku sistēmas štābmītni uz Rīgu

 

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Visam jānotiek!

Autors: Agnis Buda @ 27.02.2012.

Jau ieraugot un paņemot rokās jauno numuru, pārliecinājāties, ka Kapitālā notiek pārmaiņas. Mēs ejam uz priekšu. Pietiek gausties par gaidāmajām IKP un eksporta līknēm. Mēs paši, nevis koprezultātus atspoguļojoši rādītāji esam savas dzīves noteicēji. Tāpat izlēmām arī par Kapitālu – gribas pārmaiņas, jaunas pieejas, jaunus žurnālistus. Protams, par visu pēc kārtas. 

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Kas pie vārtiem?

Autors: Agnis Buda @ 29.01.2012.

Izaicinošs viedoklis pauž, ka institūti – tie paredzēti vispirms grāmatām. Jo institūti, kā zināms, – tie ir noteikumi. Ja runa ir par formāliem noteikumiem, par likumiem, tad Latvijā to racionalitāti 21. gadsimtā tikai sākam akceptēt. Taču varbūt ikdienas dzīve pie mums risinās saskaņā ar kādām nerakstītām normām? 
Kā zināms, neformālo noteikumu triumfs iespējams tur, kur ir cilvēku kopienas ar savām normām, uzvedības parašām. Klasiskais piemērs – lauki. Izpalīdzība, izveicība, vienkāršība un latviskums kaut kur dziļi ieslēptā lauku sētā var pārsteigt, tomēr īpaši nemanām šo tikumu un attiecību invāziju lielās pilsētās. Ja nu visdrīzāk grāmatplauktu tālajos stūros Rūdolfa Blaumaņa vai Ernesta Birznieka-Upīša grāmatu muguriņu izskatā. Tāpat mums nav milzīgu neapgūtu prēriju, kurās labāk maldīties ar personīgo šaujamieroci – Latvija vispār pārāk maza, lai šodien sadzīvē sakņoti institūti gūtu lielu varu.   

lasīt tālāk