Autors: Aivis Langbaums @ 01.06.2010.
Lai arī aptuveni aprēķināts, ka 2009. gadā pasaulē kopumā pārdots vairāk drukāto žurnālu eksemplāru nekā jebkad agrāk, Latvijas rādītāji liecina, ka pērn vislielākais reklāmas apjoma kritums bijis tieši žurnāliem – zaudētas teju 2/3 no 2008. gada reklāmas apjoma. Savukārt reklāmas apjoms avīzēs mazinājies par 57%, rāda Latvijas Reklāmas asociācijas dati.
Autors: Ģirts Rungainis @ 27.05.2010.
Atziņu, ka krīzes zemākais punkts Latvijā sasniegts pagājušā gada septembrī–oktobrī, tagad var droši apstiprināt. No pagājušā gada rudens pieaug arī naudas daudzums apgrozībā un uzkrājumi. Protams, saglabājas riski – Latvijas ekonomika joprojām ir nesabalansēta, ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva, parādi privātajam sektoram un valstij – diezgan lieli. Publiskais sektors uzpūsts un neefektīvs. Lai arī šobrīd uz Grieķijas un potenciāli citu ES vājo (PIIGS) valstu fona izskatāmies samērā labi, Latvijas īstermiņa stabilitāte rādās šaubīga un nākotne – draudīga.
Autors: Ingars Rudzītis @ 27.05.2010.
Par spīti veselajam saprātam un ekspertu brīdinājumiem, neliegsimies – daudzi no mums vēlējās, lai lēto kredītu radītais burbulis turpinātos pēc iespējas ilgāk. Tam pārplīstot, tagad varam vien dalīties atmiņās par brīdi, kad reāli sapratām – jautrā ballīte tūlīt beigsies. Vienu apskaidrība piemeklēja uz ielas, kad viņa automašīnai abās pusēs piestāja Cayennes ar blondīnēm pie stūres. Otram skaudro patiesību atklāja leģendārais Falck apsargs ar jaunu dzīvokli un divām mašīnām, trešajam – 1600 latu mēnesī pelnošais flīzētājs.
Autors: Māris Zanders @ 27.05.2010.
Publiskajā telpā (politiķu, uzņēmēju un žurnālistu izteikumos)
iecienīts lietot noteiktus vārdus un to savienojumus – „Latvijas
ekonomiku glābs eksports”, „mums nepieciešamas inovācijas”, „produkti
ar augstu pievienoto vērtību”. Aizvadītajā mēnesī valdībā tika skatīts
dokuments, kurā šie modīgie vārdi ņirb ik teikumā: Informatīvais
ziņojums Par nepieciešamo atbalstu jaunu eksportspējīgu produktu
radīšanai sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem.
Minētais ziņojums ir ne tikai noderīgs informācijas apkopojums, bet arī
sniedz vairākas liecības par biznesa domāšanu Latvijā, tostarp – ne
sevišķi glaimojošas.
Autors: Māris Zanders @ 30.04.2010.
2010. gads tuvojas pusei, un Latvijas ekonomiskās situācijas novērtējumā sāk ieskanēties optimistiskākas notis – tā teikt, sliktāk vairs nevar būt, jautājums ir, kad atsāksies relatīva augšupeja – nākamgad vai mazliet vēlāk. Nebūt nevēlos būt tā bada dzeguze, kas mazohistiski daudzina, ka sliktākais vēl tikai priekšā utt. Cita lieta, ka Latvijas politiskajai un biznesa elitei vajadzētu bez ilūzijām sākt izvērtēt šādus jautājumus:
Autors: Daiga Auziņa-Melalksne, biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja @ 30.04.2010.
Marta vidū vienā un tajā pašā dienā saņēmu uzaicinājumus iesaistīties divās topošās un savstarpēji pretējās domubiedru grupās, kuru mērķis ir ietekmēt politiskos procesus valstī. Radās iespaids, ka notiek gatavošanās pēdējai kaujai, dalīšanās gaišajos un tumšajos spēkos, darītājos un nedarītājos.
Vai aktīvam uzņēmējam vajag tik aktīvi iesaistīties politikā?
Autors: Mārtiņš Apinis @ 29.04.2010.
Lai arī iedzīvotāju rocība samazinās tāpat kā ar iekšējo patēriņu saistīto nozaru apgrozījums, daži faktori vedina domāt par drīzumā gaidāmo iedzīvotāju tēriņu palielināšanos. Banku pārstāvju teiktais liecina par izsniegto kredītkaršu pieaugumu, lai arī jāatzīst, ka tas saistīts ar dažādu atlaižu un citu bonusu piemērošanu. Līdzīgi mazumtirdzniecībai, celtniecībai, autotirgum un citām ar vietējo tirgu saistītām nozarēm arī kredītkaršu izsniegšana atkarīga no valsts ekonomiskās situācijas, iedzīvotāju gatavības un spējas aizņemties un tērēt.
Autors: Ingūna Vitenburga @ 29.04.2010.
Sākoties lēto aviosabiedrību bumam, tika izteiktas prognozes, ka starptautiskais pasažieru autopārvadātāju bizness nomirs dabīgā nāvē. Realitāte izrādījās cita – arī krīzes laikā starptautisko autobusu pārvadājumu apjomi Latvijā ir samazinājušies tikai par 5%, savukārt dažām kompānijām apgrozījuma pieaugums mērāms ar divcipara skaitli. Tiesa, tikai tām, kas optimizējušas biznesu un ieguldījušas miljonus jaunu autobusu iegādē.
Autors: Ingars Rudzītis @ 29.04.2010.
Pirms pāris mēnešiem bijām liecinieki tam, kā divas animētas figūriņas publiski skaitīja savus draugus, santīmus un pat nedaudz uzdejoja. Lai arī tas bija pēdējā laika redzamākais reklāmas kara piemērs Latvijā, gandrīz ik dienas varam apkārt manīt vairāk vai mazāk atklātus biznesa cīniņus. Ja līdz šim esat bijis kautrīgs malā stāvētājs, bet ar niezošām dūrītēm, tad piedāvāju pāris modeļus, kā labāk izvilloties.
Autors: Aivars Kļavis @ 29.04.2010.
Pirms septiņiem gadiem uzņēmēja Benita Sadauska uzsāka Kolkā publiski pieejamu tūrisma, vides un kultūras izziņas centra izveidi. Šo projektu atbalstīja Kolkas toreizējā pašvaldība, Slīteres Nacionālā parka (SNP) vadība un vairums vietējo iedzīvotāju. Formāli par iemeslu minot nepilnības teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē, bet faktiski vides aizsardzības intereses, projekta īstenošana, kurā bija paredzēts investēt ap pusmiljonu latu, tika apturēta. Dabas draugi ar mediju starpniecību, pat necenšoties iedziļināties notiekošajā, pārmeta B. Sadauskai, ka viņa grib piesavināties Kolkasragu. Toreizējo emociju virpulī pazaudēto tā īsti var redzēt tikai tagad.
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67029363, F. 67357584, e-pasts: kapitals@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |