Akcīzes nodoklis satracina tirgu

Autors: Alvils Zauers, Nozare.lv @ 30.04.2009

Foto: Corbis / Scanpix

Arī spirtoto dzērienu Antikrīze un Zemnieka Sapnis radīšana kādā no galvaspilsētas točkām liecina, ka krīze atdzīvina šīs jomas pārstāvju pēdējos gados arvien dziļāk pagrīdē iedzīto radošo garu.

Analoģiski 90. gadu sākuma ekonomiskajā krīzē pieredzētajam šis, šķiet, ir viens no retajiem biznesiem, kuru sagaida straujš uzplaukums. To baros gan ļaužu izmisums un maksātspējas kritums, gan arī legālās produkcijas cenu kāpums palielinātā akcīzes nodokļa dēļ.
 
Dari ko darīdams, apdomā galu

Februāra sākumā spēkā stājušies grozījumi likumā par akcīzes nodokli visvairāk ietekmēja stipros alkoholiskos dzērienus, kam akcīzes nodokļa likme tika palielināta no 705 uz 825 latiem par 100 litriem absolūtā spirta.

Tādējādi puslitra degvīna pudeles cenu veido Ls 1,65 lielais akcīzes nodoklis, kam jāpieskaita pārdevēja uzcenojums un 21% PVN. Paša produkta vērtība paliek arvien mazāka un mazāka.

Līdztekus tam (gan saistībā ar minēto, gan arī ar baumām pirms V. Dombrovska valdības izveides par iespējamu jaunu akcīzes nodokļa palielinājumu) Latvijas alkohola tirgotāji un ražotāji izveidoja Latvijas Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienību (ARTA) nolūkā gādāt par nozares pārstāvniecību visos jautājumos, kas saistīti ar stiprā alkohola tirgu.

To, ka akcīze tiks palielināta, ar laiku panākot izlīdzinājumu starp Eiropas valstīm, saprot arī alkohola biznesa pārstāvji. Tikai jautājums, kad un kā to darīt.

Labi nodomi, ja tos neīsteno tam piemērotā laikā un vietā, dažkārt var izraisīt gauži bēdīgas sekas. Vai šī vispārzināmā sentence attiecināma arī uz mūsu valsts alkohola akcīzes politiku?

Akcīzes nodokļa celšana tracina gan pircējus, gan tirgotājus. Tirgū ir neizpratne par to, kādai īsti vajadzētu būt stiprā alkohola cenai. Nav skaidrs, vai cena, ko maksājam par to vai citu produktu, ir godīga – pircējs nesaprot, kāpēc preces cena pieaug, pārsniedzot akcīzes likmes pieaugumu, lēš Pernod Ricard Latvia pārstāvniecības vadītājs Armands Strēle.
Nākas secināt, ka PVN un akcīzes nodokļa paaugstināšana ar mēneša atstatumu radījusi diezgan lielu haosu. A. Strēle vērtē, ka jebkāda akcīzes nodokļa maiņa pašreiz tikai veicinātu ieņēmumu kritumu kā mazumtirgotājiem, tā valsts budžetam. Problēma jau nav akcīzes likmē, bet šīs likmes pacelšanai izvēlētajā laikā, rezumē A. Strēle.

Ja tā būtu paaugstināta gadu iepriekš, tam nebūtu tik negatīva un dažus alkohola biznesa segmentus iznīcinoša ietekme. Igauņi, kas akcīzi palielināja gadu agrāk, ir ieguvēji. Lai gan arī tur tirgus ir sarucis un izjūt lejupslīdi, taču ne tik krasi kā Latvijā, norāda A. Strēle.

Ja vairākus mēnešus pēc kārtas alkohola akcīzes ieņēmumi krietni atpaliek no plānotā, jāsāk meklēt tam cēloņus, lēš kompānijas Mobil Plus ADV tirdzniecības direktors Vitolds Bremmers. Šķiet, cena nu ir augstāka nekā iedzīvotāju pirktspēja, bet, ja patērētājs tiek izdzīts no veikala un pievēršas lētākai precei, par kuru neviens nemaksā ne akcīzi, ne PVN, tad ne valstij, ne importētājam vai vietējam ražotājam nekas netiek. Turklāt, norāda V. Bremmers, šādu neceļos aizgājušu pircēju veikalā nav nemaz tik viegli atgūt atpakaļ.

Grūti noteikt, kāda ir optimālā akcīzes likme krīzes laikā, lēš Dylan Distribution marketinga menedžere Svetlana Solovjova, taču fakts paliek fakts – akcīzes nodokļa iekasēšana pirmajā ceturksnī atpaliek par 12,8% no plānotā. Ja šo likmi vēl kāpinātu, legālā alkohola apgrozījums vēl vairāk samazinātos un pieaugtu nelegāla alkohola tirdzniecība.

Zaudējumi arī Igaunijā un Lietuvā

Alkohola akcīzes nodokļa likme gada sākumā tika paaugstināta arī Lietuvā. Tur situācija alkohola tirgū, šķiet, ir vēl sliktāka nekā pie mums. Lietuvas ziņu avoti vēsta, ka šā gada janvārī un februārī legālā alkohola pārdošana samazinājusies par 40%. Kaimiņu alkohola biznesa pārstāvji jau aicina valsti atjaunot 2007. gada akcīzes nodokļa likmes, jo samazinās valsts ieņēmumi un strauji aug nelegālā alkohola aprite valstī.

Igaunijā pagājušajā gadā akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika palielināts divas reizes. Pašlaik tas sasniedzis 20200 kronu (ap 920 latu) par 100 litriem absolūtā alkohola. Tai pašā laikā alum akcīze ir 2,6 reizes mazāka.

Palielinājums ļoti ietekmējis Igaunijas stiprā alkohola tirgu, kas samazinājies par 10–15%, līdztekus pieaugot nelegālā alkohola daļai tirgū. Savu darbību pārtraukuši divi alkoholisko dzērienu ražotāji, daudzi ražotāji samazinājuši savas darbības apjomus, raksturojot situāciju kaimiņvalstī, konstatē SIA Liviko direktors Urmass Silmans.

Igaunijas Alkoholisko dzērienu ražotāju asociācija aprēķinājusi, ka 2009. gada pirmajos trijos mēnešos alkohola realizācijas apjoma samazināšanās dēļ Igaunijas budžets nav ieguvis 42,4 miljonus kronu (1,9 miljonus latu) no akcīzes nodokļa alkoholam un gandrīz 35 miljonus kronu no PVN. Savukārt pagājušā gadā Igaunijas budžets no akcīzes nodokļa alkoholam saņēma par 286 miljoniem kronu mazāk, nekā tika plānots sākotnēji.

Kā rāda Igaunijas Ekonomikas institūta aplēses, 2007. gadā nelegālā alkohola daļa vietējā tirgū bija 8–12%, bet pēc 33% akcīzes nodokļa paaugstināšanas tā jau ir vairāk nekā 20%. U. Silmans prognozē, ka gada beigās tā pieaugs līdz 30%.Tādējādi pašreizējā krīzes situācijā akcīzes nodokļa kāpums alkoholam rada nozarei lielu postu.

Tirgus samazinājuma dēļ cieš arī igauņu Liviko, kurš to cenšas kompensēt, pastiprinot darbību ārējos tirgos. Turklāt veiksmīgi, jo gada pirmajā ceturksnī Liviko eksporta apjomi auguši par 23,8%, salīdzinot ar minēto periodu 2008. gadā. Eksporta kāpumu lielākoties radījis noiets kaimiņvalstīs – Latvijā un Lietuvā.

Alkoholiskie dzērieni ir viena no sekmīgākajām pozīcijām Igaunijas ārējā tirdzniecībā. Turklāt, kaut arī ir dažādas starpvalstu attiecību problēmas, lielākais igauņu alkohola patērētājs ir lielais austrumu kaimiņš – no visa Igaunijas eksporta uz Krieviju 61,7% ir alkoholiskie dzērieni.

Turklāt igauņu alkohola biznesu ilgus gadus ir stutējuši arī somu tūristi. Igaunija aptver vairāk nekā 10% no visa somu alkohola tirgus. Arī šobrīd, norāda U. Silmans, Somijas alkohola ražotāji prognozē, ka somu patērētāju reakcija uz iespējamo alkohola akcīzes nodokļa kāpumu šā gada oktobrī būs alkohola iepirkuma pieaugums Igaunijā un Helsinku–Tallinas maršruta prāmjos.

Iespējams, arī mūsu ražotājiem eksports ir vienīgā iespēja, kā saglabāt savu ražošanas efektivitāti iepriekšējā līmenī, vērtē A. Strēle. Turklāt, samazinoties darbaspēka izdevumiem, kristu produktu pašizmaksa, un tie kļūtu konkurētspējīgāki. Svarīgi, lai produkts būtu atpazīstams, jo ielauzties tirgū ar bezvārda produktu šobrīd gan būtu ļoti dārgi un tas prasītu ilgāku laiku. 

Lielbritānija īsteno akcīzes palielināšanas plānu

Līdzīgi procesi kā Baltijā novērojami arī citviet Eiropā. Piemēram, vēl pagājušā gada martā Lielbritānijas valdība paziņoja par 9% pieaugumu alkohola nodevai un ieceri īstenot nodevas tālāku pakāpenisku pieaugumu nākamo četru gadu laikā. Šis pieaugums stājas spēkā šogad. Britu alkoholisko dzērienu ražotāju asociācijas gan mudina valdību atteikties no šāda soļa. Februārī Skotu viskija asociācija informēja – ja īstenosies britu valdības akcīzes palielināšanas plāni, alkohola ražošanas industrijā strādājošie var zaudēt ap 75 000 darba vietu. Tai pašā laikā alkohola cenas pieaugs par 17%, bet pārdošanas apjomi samazināsies par 11%. Tāpat aplēsts, ka ieņēmumi no paaugstinājuma būs par 1,6 miljardiem mārciņu mazāki, nekā valsts plānojusi.

Dažas krīzes laika tirgus iezīmes

To, ka vietēja alkohola tirgus sarūk, turklāt diezgan iespaidīgi, atzīst visi aptaujātie Latvijas alkohola tirgus dalībnieki. Premium segmentā, kur strādā Dylan Distribution, krīze skārusi visas dzērienu grupas, lēš S. Solovjova; izņēmums esot tikai vīni mainstream cenu segmentā (Ls 3–5 par pudeli). Prognozēt patērētāju uzvedības maiņu laikā, kad mazumtirdzniecības apgrozījums strauji krīt (februārī – 25,3%), viņa neņemas, taču viens ir skaidrs – šajā situācijā pircēji vairāk izvēlas lētākus dzērienus.

Dažās vecās Eiropas valstīs ar pamatīgām stiprā alkohola tradīcijām, piemēram, Lielbritānijā, tradicionālās dziras pamazām izkonkurē vīns. Varbūt kas līdzīgs gaidāms arī Latvijā?
Pirms gada, skaidro V. Bremmers, bija jaušams, ka stiprā alkohola patēriņa kritums vairs nav tik izteikts kā citus gadus, kad, sākoties pavasarim, stipro dzērienu patēriņš strauji saruka, pieaugot vīna, alus, alkoholisko kokteiļu u. tml. lietojumam. Arī pagājušajā ziemā nekādas īpašas svārstības, kas liecinātu par vīna patēriņa pieaugumu, nebija vērojamas. Pēc akcīzes kāpuma Igaunijā, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tur kļūstot īpaši dārgiem, gan bijis vērojams vīna patēriņa pieaugums. Jautājums – cik šī tendence būs noturīga.

Taču, norāda eksperts, arī pēc akcīzes mūsu uzņēmums neprognozē īpašu vīna patēriņa pieaugumu. Mūsu cilvēki vairāk tendēti uz apreibināšanos, ko dod stiprais alkohols, nevis uz vīna baudīšanu. Latvija tomēr ir stiprā alkohola zeme, vērtē V. Bremmers; ja pie mums būtu brīvāka alkohola reklāma un vīna patēriņa kultūra te tiktu pastiprināti popularizēta, varbūt arī kas mainītos.

No stiprā alkohola veidiem krīze visvairāk iespaido viskija, arī konjaka tirdzniecību, tāpat lielu ietekmi varētu izjust alkohola superpremium segments, bet vīna segmentā notiks pārpozicionēšanās no dārgākās uz lētāko cenu, lēš A. Strēle.    

Viskijam, kas 2008. gadā bija visstraujāk augošākā produktu kategorija, tagad ir vislielākais patēriņa kritums. Turpretī degvīna segments ir stabilāks, un, šķiet, ne viens vien no viskija ir pārgājis uz degvīnu. Krīzes laikā patērētājs mazāk pievērš uzmanību zīmolam un garšas īpatnībām, svarīgāka kļūst produkta cena.

Pernod Ricard Latvia vadītājs norāda, ka kopumā uzņēmums var runāt par aptuveni 20% lielu pārdošanas apjomu kritumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Šobrīd, lai izlīdzinātu kritumu, Pernod Ricard Latvia tirgū strādā ar atlaidēm, tāpat salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmums ir palielinājis dažādu tirdzniecības akciju skaitu.

Kā vērtē V. Bremmers, patērētāja rīcība alkohola tirgū ir līdzīga jebkura cita produkta tirgū – ja jūs vairs nevarat nopirkt dārgāko, labāko zīmolu, pēc savas garšas un gaumes izvēlaties ko citu, lētāku – varbūt ne sliktāku, bet bez skaļa zīmola.  
 
Alkohols un valsts

Valsts pienākums būtu noturēt alkohola nozari legālu ražotāju rokās un atbalstīt tās ilgtspējību, vērtē U. Silmans. Vairāki nozares pārstāvji pauž, ka valsts attieksmei jābūt vienādai pret visiem alkoholisko dzērienu biznesā iesaistītajiem un nevar kādam dot priekšroku, radot zaudējumus citiem. U. Silmans norāda, ka tādu akcīzes nodokļa kāpumu kā stiprajam alkoholam vajadzētu piemērot arī alum – netiktu veicināts nelegālais tirgus un varētu rasties papildus ienākumi valsts budžetā.

V. Bremmers uzskata, ka, īstenojoties sliktākajam scenārijam, ražotāji un tirgotāji vairs nekonkurēs savā starpā, kas ir normāli jebkurā biznesā, bet gan visi kopā konkurēs ar melno tirgu. Pašlaik grūti spriest, vai nonāksim atpakaļ 90. gadu sākuma šķaidītā spirta laikos, taču mazumtirgotāju vēstītais neiepriecina.