A.Pauniņš: Šis ir piemērots brīdis nozares sakārtošanai

Autors: Roberts Kārkliņš @ 20.11.2008

 

 

Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju būvniecības nozarē Latvijā?

Situācija būvniecības nozarē ir diezgan saspringta. Būvnieku vidū dalās domas, par to, vai tā vienkārši saucama par grūtu situāciju, vai krīzi. Vienmēr esmu bijis optimistu pusē un teicis, ka krīzes vārdus nevajag lietot. Lai gan domāju, ka mēs to varētu saukt par krīzi, taču tā nav iestājusies tikai tagad. Krīze sākās jau pirms vairākiem gadiem. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez savas skaidras nozares politikas. Tādēļ nav brīnums, ka uz vispārējās globālās finanšu krīzes fona mūsu problēmas vēl vairāk saasinās. Patiesībā domāju, ka šis ir pats labākais laiks būvniekiem, lai par to runātu. No darba apjoma viedokļa nedaudz klusākā periodā tomēr var vairāk padomāt par savu nozari un reāli darboties, lai to sakārtotu.

Jauno objektu šobrīd nav tik daudz, kā tas bija pirms gada vai diviem, taču mani novērojumi liecina, ka projekti kļūst lielāki, nopietnāki, izvērtētāki. Nav vairs ļoti brīvās pieejas pie naudas, kas radīja pārlieku lielo pieprasījumu arī būvniecības nozarē. Tie projekti, kas tiek realizēti, finansiālajā ziņā šobrīd ir drošāki gan pašiem attīstītājiem, gan būvniekiem. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku sagatavošanos un konkurētspēju, jo konkursos piedalās arvien vairāk uzņēmumu. Jāstrādā ir labi, jo tev aiz muguras ir vēl trīs četri uzņēmumi, kas vēlētos nākt tavā vietā.

No otras puses, pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci, jo konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Arī mēs to lieliski redzam, kad salīdzinām savu apakšuzņēmēju piedāvājumus. Piemēram, liela apjoma darbu izpildei piedāvājumus iesniedz divas kompānijas, un vienai no tām algu izmaksas ir pusotru reizi mazākas nekā otrai. Varu garantēt, ka lētākā piedāvājuma iesnidzēja šo cenu nenodrošina, pateicoties darbu efektivitātes uzlabošanai. Tomēr mēs izvēlamies apakšuzņēmējus, par kuriem esam droši, ka viņi nomaksā nodokļus, jo esmu pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk izdosies uzņēmējdarbības vidi normalizēt, un tirgū paliks tie uzņēmumi, kas spēlē godīgi.

Pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību būvniekiem kopīgi izstrādāt konkrētu darbības plānu nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Būvnieku sabiedriskās organizācijas to aktīvi dara. Ir jūtams, ka no valsts puses ir vēlme panākt mums pretī, uzklausīt, un, savstarpēji sadarbojoties, risināt šīs problēmas.

Valsts struktūrām vēlme ir, bet vai līdz šim ir bijuši kaut kādi taustāmi rezultāti?

Jā, ir bijuši pa šo gadu mēģinājumi situāciju uzlabot, sakārtot likumdošanu, izdot jaunus normatīvus, taču mēs uzskatām, ka šis darbs joprojām nav bijis pietiekams. Būvnieki ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem ir vienojušies sastādīt konkrētu rīcības plānu, kurā tiks iekļauti pieci septiņi svarīgākie punkti, pie kuriem mērķtiecīgi jāstrādā.

Mani priecē tas, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā būvnieki sanāk kopā, mēģina runāt atklāti un cenšas rast izeju. Arī politiķi beidzot saprot, ka situācija ir nopietna ne tikai finanšu tirgos. Mana sajūta šobrīd ir tāda, ka pagaidām vēl nav ļoti slikti. Es ceru, ka ar saprātīgu politiku, ar pareizi sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un godīgiem spēles noteikumiem būvniekiem tomēr darba netrūks.

Vai šobrīd tomēr nav nobriedusi situācija, kad būvniekiem jāapvienojas ne vien sabiedriskās organizācijās nozares problēmu risināšanai, bet arī konkurētspējas palielināšanai jāveido lielāki un spēcīgāki uzņēmumi?

Latvijas būvniecības tirgus tiešām ir ļoti sadrumstalots. Te vietā senais teiciens – kur divi latvieši, tur trīs partijas, mūsu nozares gadījumā – trīs uzņēmumi. Līdz šim apvienošanās procesi nozarē ir bijuši diezgan kūtri, vairāk apvienošanās izpaudusies kā būvfirmu līgumsabiedrības konkrētu projektu īstenošanai. Tas parāda, ka arī Latvijas būvnieki vajadzības gadījumā spēj saskaņot savas ekonomiskās un biznesa intereses, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks.

Domāju, ka nozarei attīstoties, no aptuveni 10–15 lielajām kompānijām, kas darbojas kā galvenie būvuzņēmēji, paliks kādas piecas sešas. Tas būs normāli. Vai tas notiks apvienošanās, pārpirkšanas vai kādā citā ceļā, grūti spriest, bet prognozēju, ka tas nenotiks tuvāko divu triju gadu laikā. Domāju, šeit drīzāk var runāt par tuvākajiem desmit gadiem. Latvijas celtniecības tirgus tomēr vēl ir attīstības sākumstadijā, vērtējot gan pēc būvniecības kopapjoma uz vienu iedzīvotāju, gan pēc tirgus kopējā lieluma un objektiem. Mūsu nozarei attīstības iespējas vēl ir ļoti plašas, tāpēc process, kas Eiropas valstīs ildzis daudzus gadus, – kompāniju apvienošanās un pārpirkšana – Latvijā ir tikai priekšā. Nekas slikts tas nav, jo tirgū paliks un izdzīvos tie, kas ir profesionālākie.

2005.gadā, vērtējot gan pēc uzņēmumiem, gan to darbiniekiem, būvniecības tirgū pārsvarā strādāja profesionāļi. Tad nāca 2006. un 2007.gads ar attīstību un viegli pieejamiem finanšu resursiem, un nozare apauga ar cilvēkiem no citām jomām, kas mēģināja pārkvalificēties. Tagad ir periods, kad šie cilvēki no būvniecības aiziet, viņi ir pirmie, kas zaudē konkurences cīņā, jo viņi nav tik pieredzējuši un kvalificēti. Kamēr situācija tirgū smagi neskar profesionāļus, kas nozarē strādāja jau daudzus gadus, tikmēr pašreizējais process ir veselīgs, jo tas palīdz profesionāļiem augt, attīstīties un kļūt stiprākiem.

Gan pie mums, gan pasaulē būvniecības uzņēmumus var sadalīt divās grupās. Vieni specializējas un strādā šaurā nišā, piemēram, nodarbojas ar fasāžu apdares darbiem. Otri, un šajā grupā ir arī mūsu uzņēmums, darbojas kā galvenie būvuzņēmēji un cenšas savu pakalpojumu klāstu maksimāli paplašināt.

Līdz šim mūsu uzņēmums daudz būvējis komercbūves, piemēram, tirdzniecības centrus, viesnīcas, birojus. Šobrīd domājam, kā paplašināt savu darbības sfēru un iesaistīties, piemēram, infrastruktūras objektu būvniecībā. Ir divas iespējas – vai nu mēs attīstām šo jauno virzienu savas kompānijas ietvaros, vai iegādājamies citu uzņēmumu, kas šajā jomā strādā. Apvienošanās process nozarē varētu notikt tā, ka uzņēmumi, kas sniedz universālo pakalpojumu, kļūst lielāki uz mazāko, specializēto kompāniju rēķina. Tas jau šobrīd notiek, piemēram, vairākas lielās ģenerāluzņēmēju kompānijas ir iegādājušās ceļu būves uzņēmumus.

Uzskatu, ka lielākās investīcijas tuvākajos gados būs tieši infrastruktūras objektu būvniecībā. Latvijā gan ir tā, ka, padzirdot par attīstību kādā jomā, visi uz to metas, kā tas bija, piemēram, ar dzīvokļiem. Tagad visi runā par infrastruktūru. Mēs tomēr neskrienam ar visiem kopā, bet mēģinām atrast savu ceļu. Būvniecības nozare Latvijā šobrīd tomēr mētājas no vienas galējības otrā, kas arī vēlreiz apliecina, ka tā vēl ir attīstības sākumstadijā.

Statistikas dati jau vairākus ceturkšņus uzrāda būvniecības izmaksu pieauguma tempa samazināšanos. Kopumā celtniecība tomēr joprojām kļūst dārgāka, lai gan, ņemot vērā tirgus situācijas izmaiņas, šķiet, ka izmaksām vairs nevajadzētu īpaši augt. Kā Jūs to skaidrotu?

Var pieļaut, ka Centrālajā statistikas pārvaldē izmaksu dati nonāk ar zināmu nokavēšanos, saglabājas inerce, lai gan tirgū situācija mainās diezgan strauji. Iespējams, oficiālie izmaksu dati to pilnībā neatspoguļo.

Otrkārt, nav pamata domāt, ka būtiski samazinoties pieprasījumam, būvniecības izmaksas saruks tik pat strauji kā nekustamā īpašuma cenas. Tik liels nekustamā īpašuma cenu kritums bija, nevis tāpēc, ka būvniecības izmaksas bija ļoti augstas, bet gan tāpēc, ka attīstītāju peļņas daļa bija nenormāli augsta. Nekur pasaulē attīstītāji nepelna 100%–200%.

Būvniecībā pašizmaksa veidojas no ļoti objektīviem rādītājiem – materiālu, izejvielu cenas, darbaspēka atalgojuma, transporta izmaksām. Šīm sastāvdaļām nav objektīva pamata kristies. Izejvielu un resursu cenas pasaulē nesamazinās. Piemēram, metāla un stikla cenas šogad kāpa diezgan dramatiski, lai gan šobrīd atkal samazinās. Arī degvielas cenas ilgu laiku palielinājās, un tikai tagad samazinās. Tādēļ var teikt, ka trūkst objektīvu iemeslu, lai būvniecības izmaksas kopumā būtiski samazinātos.

Kvalificēti celtnieki un inženieri nevēlas saņemt mazāku algu. Mēs viņiem arī labprāt maksājam augstāku atalgojumu, taču mēs no viņiem prasām izdarīt vairāk, strādāt efektīvāk. Tādēļ mēs ceram, ka būvniecības atalgojuma indekss varētu stabilizēties. Latvijas būvniecībā lielākā problēma ir ražošanas efektivitātes trūkums un zemais darba ražīgums, kas bija neadekvāti zems straujajam algu kāpumam pēdējos gados. Šo faktoru dēļ es nesagaidītu, ka tuvākajā laikā būvniecības izmaksas būtiski samazināsies. Domāju, ka izmaksas stabilizēsies un pieaugums nebūs tik straujš kā bija iepriekš. Tas ir labi, jo tirgus būs daudz prognozējamāks investoriem.

Vai pašreizējā ekonomiskajā situācijā jūsu uzņēmums cenšas samazināt izmaksas un optimizēt darbību?

Mēs ļoti rūpīgi plānojam savas tālākās izmaksas un investīcijas. Būdami ilgus gadus ļoti stabils un drošs uzņēmums, mums ir savas rezerves un mēs skatāmies, lai šīs rezerves “nenoēstu”. Ir bēdīgi dzirdēt no politiķiem, ka Latvijas valstij šādā situācijā būtībā nav savu finansiālo rezervju, lai problēmas risinātu. Katrā uzņēmumā ir ļoti būtiski sagatavoties šādiem grūtākiem laikiem.

Optimizējam izmaksas saistībā ar loģistiku, transportu, atsakāmies no tām transporta vienībām, kas mums nav nepieciešamas. Tomēr tas darba apjoms, ko darām, salīdzinot ar pagājušo gadu, pat ir nedaudz pieaudzis. Tādēļ mums nav nepieciešamības pilnībā pārskatīt un radikāli samazināt savu izdevumu struktūru. Svarīgi ir rūpīgi plānot, domāt par rezervēm un nepaļauties vispārējai panikai.

Polemikas laikā par budžeta veidošanu no politiķu puses bija skumji dzirdēt idejas, ka taupīt valstij vajadzētu sākt ar investīciju projektu apturēšanu. Tas ir pilnīgi nepareizi! Kas ir labāk –izmaksāt šo naudu, par dažiem latiem palielinot algu, vai tomēr radīt cilvēkiem darba vietas, kur viņi var ilgākā laika posmā šo naudu nopelnīt? Tas pats attiecas uz uzņēmumiem – tiem nevajag vienkārši tikai skatīties, kā nogriezt izmaksas, bet investēt pasākumos, kas veicina uzņēmuma konkurētspēju, uzlabo darbinieku profesionalitāti, un galarezultātā dod vairāk darba un ienākumu!

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: