Apps! Vai mobilie ķiņķēziņi uz skuju takas?

Autors: Juris Kaža, nozare.lv @ 29.09.2009

Foto: AFP Image Forum / LETA

Runa ir par mobilo pakalpojumu biznesa modeļiem, kas vairs nav saistīti ar balss zvanu minūtēm, pat vairs ne ar īsziņām vai pat multimediālām īsziņām (MMS). T. s. viedtelefonu (smartphone) mazformāta displeji sākuši izteikt tikpat daudz par dažādu biznesa ideju veiksmi kā aina, ko redzam uz parasta galda vai portatīvā datora displeja.

Proti, kolēģis N lieto Microsoft Excel Windows XP vidē, kāda klienta kantorī griežas kāds no Linux variantiem, bet pie paziņas, reklāmista, mājās ar skaudību redz darbojoties Apple iWorks jaunākajā Snow Leopard vidē uz metāliska MacBook Pro. Par šiem displejiem jau daudzus gadus cīnās lietojumprogrammu jeb aplikāciju izstrādātāji – gan globāli giganti, gan pašmāju censoņi kā Tilde un FMS.
 
Ja runa ir par datortirgu ārpus augošās, bet arī noslēgtās Apple pasaules un ja met pie malas mazformāta netbook tirgus kariņus, tad dzelžiem vairs nav sevišķas nozīmes. To, ko spējam veikt ar jebkuru samērā jaunu dzelzi, nosaka aplikāciju klāsts, nekas cits. Ja ir Office, rakstām, aprēķinām un prezentējam, sūtām e-pastu. Ar pieslēgumu kādai no lielajām biznesa aplikācijām – SAP, Oracle, HansaWorld, Horizon, dažādām klientu attiecību vadības sistēmām plānojam un vadām biznesu vai valsts pārvaldes funkcijas.

Apvērsumu izraisījis Apple iPhone?
Mobilo sakaru jomā strauji tuvojas līdzīga attīstība. Viedtelefons – ar Apple iPhone nosacītā priekšgalā – faktiski ir plaukstas vai pat mazāka formāta dators, kas spēj visu to pašu, ko gan darbam, gan izklaidei spēj parasts dators. Jā, ar to var veikt balss sarunas un par mobilo platjoslas pieslēgumu maksāt kādam no operatoriem. Bet tas vairs nav būtiskais. Nākotnes zelta drudzis – kā rakstīja IT portāla zdnet.com blogeris Džeisons Hainers (Jason Hiner) – ir aplikācijas jeb apps mobilajiem telefoniem.

Kā norāda nozares analītiķi, šajā zelta drudzī var apdegt tieši mobilo sakaru operatori, bet tveicē uzvārīties tirgus dalībnieki pilnīgi ārpus parastā mobilā biznesa aprites – visādu papildus maksas zvanu toņu, spēļu, fona attēlu un citu ķiņķēziņu tirgošana. Pirmā aplikāciju tirgotava Apple Apps Store darbojas kā parasts interneta veikals, kur tiešos maksājumus par aplikācijām saņem Apple, apejot līdzšinējo apriti. Kā ziņo Dž. Hainers, Apple ir izplatījis (tostarp ir arī bezmaksas piedāvājumi) 1,5 miljardus aplikāciju un par maksas programmiņām ieņem ap 200 miljoniem USD mēnesī, daloties galvenokārt ar apps izstrādātājiem. Kāds programmētājs par savu mazcenas izklaides aplikāciju – krustvārdu mīklu iPhone – saņēmis USD 2000 dienā honorāros.

Taču daudzas Apple tirgotās apps ir nopietnas – biznesa analīzes kalkulators, kas satur dažādas standartformulas un algoritmus finanšu operāciju un darījumu izmaksu/ienesīguma aprēķinus, aplikācija, kas savieno ar uzņēmumu vadības sistēmu SAP, valūtas kursu apkopotāji, biržas informācija un cits (finanšu aplikāciju sadaļa vien aizņem vairāk nekā 50 interneta lappuses Apps Store vietnē).

Vienlaikus apps veikaliņi parādās kā sēnes pēc lietus, un to audzētāji ir visai lieli spēlētāji – bez Apple savus veikalus ir pieteikuši Google ar telefonu operāciju sistēmai Android domāto Apps Market, pazīstamā Blackberry App World, Microsoft Windows Mobile Marketplace un Palm App Catalog. No šiem tikai viens – Mobile Marketplace – ir pieļāvis, ka savas aplikācijas tirgos, izmantojot operatora (parasti ar premium īsziņu) maksājumu sistēmu.

Cik saprotams, mobilajiem operatoriem, arī tiem, kas noslēguši līgumus, savam tīklam piekaļot iPhone lietotājus (AT & T ASV, Telia Mobile Zviedrijā un LMT Latvijā), iPhone var izrādīties visai neizdevīgs. Tā uzskata dāņu mobilo telekomunikāciju analītiķis Džons Strands (John Strand), kurš publicējis vairāk nekā 100 lappušu garu pētījumu par iPhone operatora redzējumā (to, ka telefons ir samērā atraktīvs lietotājiem, neviens neapstrīd). Īsi rezumējot, Dž. Stranda tēze ir, ka iPhone ir kā zebiekste, kas ielaista vistu kūtī un apēd visas tās olas, kuras varētu tikt operatoram, atstājot tikai čaumalas.

Baltijas operatoru ligzdā olas vēl nav izsūktas
Šobrīd vismaz Baltijas tirgū operatori var mieloties no olām vai oliņām, jo zvanu toņi, mūzika un dažādi ķiņķēziņi mobiliem telefoniem lielākoties tiek tirgoti, maksājot ar īsziņu vai abonementu, samaksā daloties ar operatoru. Pagaidām arī lielākie spēlētāji Baltijas tirgū jūtas neapdraudēti, jo gūst ieņēmumus gan no t. s. agregatora/vairumtirgotāja darba, gan apkalpojot ķiņķēziņu piegādes un norēķinu sistēmas operatoriem.

Igaunijas Mobi Solutions ir izstrādājis un uztur t. s. īsziņu vārteju (SMS Gateway), kas savieno mobilo telefonu programmiņu tirgotājus ar visiem Baltijas reģiona operatoriem un ir jau sācis gatavoties nākotnes pārmaiņām. „Saturs nav mūsu biznesa modeļa būtiska daļa. Mēs piegādājam SMS satura ražotājam un atsūtām atpakaļ saikni, kur telefona lietotājs var lejuplādēt ar īsziņu pasūtītu, teiksim, fona attēlu,” stāstīja Mobi Solutions mārketinga vadītājs Lauris Kinkars (Lauri Kinkar). Viņš sacīja: „Ja veba (web) modelis (kur produktu pasūta tieši no ražotāja caur mobilo internetu) gūs virsroku, mēs paliksim ārpus šāda modeļa. Tādēļ mums jāsāk attīstīt stipru apps kompetenci.”

Viņš pastāstīja, ka MobiSolutions darbojas mobilo aplikāciju attīstītāju un programmētāju grupa, kas izstrādā t. s. klienta aplikācijas dažiem lieliem IT risinājumu piegādātājiem. Klients šajā kontekstā nozīmē mazu programmiņu, ar kuru pieslēdzas, lai izmantotu lielas informācijas sistēmas funkcijas, kas parasti atrodas attālinātā serverī vai datu centrā. L. Kinkars vairāk nestāstīja, bet lika saprast, ka igauņi strādā ar lielu uzņēmuma vadības risinājumu, klientu attiecību vadības (CRM) un datu bāžu kompānijām. Pasūtītāji samaksās Mobi Solutions par padarīto darbu un paši nokārtos šo aplikāciju pārdošanu vai piegādi. No igauņu kompānijas mājas lapas var secināt, ka vismaz viens no apps biznesa klientiem ir Skype un ka programmētāji strādā ar iPhone, Blackberry, Symbian (Nokia telefonu operāciju sistēma), Android un citām platformām, bet ne ar Windows Mobile.

Aplikāciju uzvara – laika (bet cik?) jautājums
Vienlaikus L. Kinkars uzsvēra: „Galvenais jautājums ir, cik laika mums atlicis, iekams novecojušais SMS (īsziņu) pasūtīšanas un piegādes modelis pilnīgi izsīks. Visas prognozes par to, cik drīz uz SMS bāzētais bizness bankrotēs (goes out of business), ir, manuprāt, pārāk optimistiskas.”

Lielā Ziemeļvalstu mobilās izklaides koncerna Aspiro Latvijas meitas uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Labāns uzskata, ka apps veikalu attīstība „ir normāls nākamais solis, jo Baltijas tirgus ir par mazu un par jaunu, lai te būtu savi apps veikali”. Tāpat kā konkurentam Mobi Solutions, zīmīga daļa Aspiro biznesa balstās uz mobilās izklaides preču piegādes un norēķinu sistēmas uzturēšanu.

Norvēģijā bāzētās Aspiro mobilo risinājumu (Mobile Solutions) nodaļas vadītājs Erlings Paulsens (Erling Paulsen) sarunā ar Kapitālu teica, ka apps veikalu uzrašanās „noteikti ietekmēs visu mobilo sakaru industriju”. Taču viņa vadīto Aspiro mobilo risinājumu nodaļu tas pagaidām neietekmē un neapdraud, jo uzņēmums jebkāda mobilā satura – izklaidējoša vai biznesa aplikāciju – ieviešanā un mārketingā piedāvā savu pieredzi un know-how. Tas nozīmē, ka, izmantojot mobilos (piem., īsziņu) kanālus, var informēt izmeklētu lietotāju segmentu (kas šādai informēšanai piekritis) par aplikācijām, kuras var nopirkt ārpus tradicionāliem mobilās apmaksas un piegādes kanāliem.

„Arī mobilā izklaide attīstās un nav tāda pati kā pirms pāris gadiem. Tradicionālais mobilās izklaides modelis ir sevi pierādījis, un nebūs nekāda revolūcija, drīzāk evolūcija,” sacīja E. Paulsens.

Mobi Solutions pārstāvis Latvijā Mārcis Jurisons stāstīja, ka tradicionālais modelis jau mainās un arvien vairāk izklaides produktu tiek piedāvāti pēc parakstīšanās vai abonēšanas modeļa. „Klientam piedāvā jaunumus, teiksim, divas reizes nedēļā, parasti nosūtot īsziņu.” Tomēr M. Jurisons nenoliedz, ka „apps veikali paliek populārāki arī Latvijā”. Jāpiebilst, ka vēl nesen Apple iTunes interneta veikals, kur Apps Store ir apakšnodaļa, nebija pilnībā pieejams Latvijas lietotājiem un dažs labs pirka mūziku ar ārzemēs iegādātu iTunes dāvanu karti.

Pasaulē būs 1,5 miljardi viedtelefonu
Pagaidām tomēr Apple veikals ir ar uzviju lielākais, kamēr citi vēl ieskrienas vai dibinās. Otrs lielākais (ar pārdošanas apjomu 60 miljoni USD mēnesī jeb nepilnu trešdaļu Apple apjoma) ir Android App Market, ziņo portāls zdnet.com. Lēš, ka nākamajos mēnešos pārdos vēl miljoniem iPhone telefonus, kaut arī tam ir piesaiste vienam operatoram dažādos tirgos (un šiem operatoriem, iespējams, nezinot par Dž. Stranda pētījumu secinājumiem).

Pasaulē šogad pārdos aptuveni 176 miljonus viedtelefonu, uz kuriem var darboties visdažādākās aplikācijas. Pēc pāris gadiem viedtelefonu skaits pasaulē var pārsniegt 1,5 miljardus. To noietu attīstītajās valstīs veicinās pāreja uz superātru (vismaz uz papīra) t. s. ceturtās paaudzes (4G) mobilo platjoslas internetu ar divciparu, pat trīsciparu megabitos sekundē (Mbps) mērāmu ātrumu.
Pienāks diena, kad visi jaunie telefoni būs viedtelefoni, kas prasīs savus apps.