Atbalsts mazajam biznesam vēl ceļā

Autors: Dace Salmane @ 29.10.2009

Mikrouzņēmumu atbalsta programmas mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību. Viens no uzdevumiem tā sasniegšanā – radīt mikrouzņēmējiem labvēlīgu nodokļu vidi. Tas atbilst arī Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pamatprincipam „vispirms domāt par mazajiem”.

Tautsaimniecības lejupslīde Latvijā, arvien lielākais bezdarbs, spiediens uz sociālo budžetu un sarežģītie jauna biznesa uzsākšanas nosacījumi rada sociālo spriedzi un negatīvi ietekmē valsts budžetu, jo cilvēki arvien vairāk cenšas izvairīties no nodokļu nomaksas. Valstij būtu ieguvums, ja daļa iedzīvotāju spētu parūpēties vismaz paši par sevi.

Š. g. 13. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, nosakot uzdevumus, kas mazā biznesa izveides un darbības atvieglošanai noteiktos termiņos veicami nozaru ministrijām. Visvairāk diskusiju ir izraisījusi paredzētā fiksētā mikrouzņēmuma nodokļa ieviešana. Plānots, ka tas būtu viegli administrējams un vairotu ieņēmumus valsts budžetā.

J. Endziņš skaidro, ka šāds fiksēts mikrouzņēmuma nodoklis ir kardināls jaunums, kam nav analoga pasaulē. Praktiski tas nozīmē četru nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska nodevas) apvienošanu vienā, turklāt ar fiksētu likmi.

Ieviešot fiksētu mikrouzņēmuma nodokli, kā uzskata J. Endziņš, ieguvēji būtu gan uzņēmēji, gan valsts – tādā veidā tiktu samazināts gan administratīvais, gan arī nodokļu slogs mikrouzņēmējiem (kas šobrīd rada neproporcionāli lielus izdevumus, attiecīgi likumsakarīgas sekas ir zema maksāšanas disciplīna), savukārt valstij tiktu atvieglota administrēšana, tādējādi samazinot izmaksas. Fiskāli šāds solis varētu mazināt budžeta deficītu vai vismaz to neietekmēt.

Fiksētais mikrouzņēmuma nodoklis būtu maksājams reizi ceturksnī 15–19% apmērā. Nodokļa likme tiktu piemērota atkarībā no strādājošo skaita uzņēmumā: 19%, ja mikrouzņēmumā strādā 1 cilvēks, 18% – ja 2, 17% – ja 3 cilvēki, utt. Maksimālais nodarbināto skaits mikrouzņēmumā ir 5 cilvēki, un tā ieņēmumi gadā nedrīkst pārsniegt 70 tūkst. latu.

Ieviešot šādu nodokli, zustu motivācija nelegālajai nodarbinātībai un personīgo izdevumu ietveršanai mikrouzņēmēju darbībā.

Savukārt tas, kā šis nodoklis pēc tam tiktu sadalīts valsts budžetā, būtu noteikts ar likumu.

J. Endziņš arī izteica nožēlu par to, ka nepieciešamos uzlabojumus mikrouzņēmumu atbalstam tomēr nebūs iespējams ieviest ar 2010. gada janvāri, kā bija iecerēts, jo objektīvi nepieciešami vēl 6–9 mēneši, lai ieviestu likumdošanā attiecīgos grozījumus. Tomēr jau tuvā nākotnē uzņēmējdarbības vide mazajam biznesam būs krietni draudzīgāka nekā šodien, uzsver LTRK pārstāvis.



* Pilnu uzdevumu plānu, kas veicams nozaru ministrijām mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu ieviešanā, skatiet šeit.

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: