Atslēga priekšā

Autors: Jānis Juzefovičs @ 01.04.2010

Tieši to pašu dara pasaules lielās mediju kompānijas, un šo virzību visskaļāk raksturojis mediju magnāts Rūperts Mērdoks, paziņojot, ka kvalitatīvs saturs nav par brīvu. Arī New York Times interneta versija no 2011. gada būs par maksu.
Pašmāju izdevēju pirmie secinājumi gan nav iedvesmojoši – interese par maksas saturu ir niecīga un nav drošības, ka tādējādi drukāto mediju tirgus tiks pasargāts no turpmākiem zaudējumiem.

Jāsavāc katrs santīms 
Diena atslēgu avīzes saturam internetā (diena.lv) uzlika janvārī, ieviešot jaunu produktu – e-abonements. Latvijas Avīze līdz 2006. gadam par avīzes saturu internetā prasīja naudu, tagad jau vairākus gadus ļauj to lasīt bez maksas, tomēr šogad plāno atgriezties pie naudas iekasēšanas. Tāpat ar Telegraf – vispirms viss bija bez maksas, bet 2008. gadā, kad tika pamanīts, ka samazinājies avīzes lasītāju skaits, no avīzes satura internetā tika publicēti vairs tikai rakstu kopsavilkumi, bet kopš pagājušā gada sākuma avīzes saturs internetā pieejams par naudu.

Mediji atzīst, ka interneta lietotāji ir pieraduši – viss, kas atrodams tīklā, ir bez maksas, un nenoliedz, ka ienākumi no avīzes satura pārdošanas internetā ir mazi. Pētījumu kompānija Gemius Latvia, analizējot laikrakstu un žurnālu interneta versijas, secinājusi, ka maksas saturu lieto vidēji vien 20% no portāla apmeklētājiem. Turklāt regulārie interneta auditorijas mērījumi rāda, ka laikrakstu un žurnālu online projekti vispār nav no biežāk apmeklētākajām interneta lapām, krietni populārāki ir ziņu portāli ar izteiktu līderi Delfi.

Tādu, kas izvēlējušies Dienas e-abonementu, ir maz – no visiem Dienas abonētājiem e-abonenti ir vien 4%. „Nav tur fantastisku ciparu,” atzīst Dienas mediji direktors Gastons Neimanis. Turklāt lielākā daļa laikraksta online versiju abonējuši uz vienu dienu. Tāda ir arī citu mediju pieredze – pirkt drukātās versijas pārcēlumu digitālajā platformā ilgākam laikam vairums nav gatavi. Diena cer palielināt e-abonentu skaitu, uzlabojot šo piedāvājumu, tomēr neparedz, ka arī tad šis produkts kļūs ļoti populārs.

„Cipars ir niecīgs,” saka Telegraf izdevēja News Media Group galvenā redaktore Olga Proskurova, atbildot uz jautājumu, kā veicas ar Telegraf satura pārdošanu internetā. Tieši mazās auditorijas intereses dēļ Latvijas Avīze jau reiz atteicās no maksas satura. „Toreiz teju vienīgie piedāvājām saturu par maksu. Tas neguva īpašu popularitāti, ieņēmumi bija simboliski,” stāsta laikraksta portāla la.lv redaktore Kristīna Veihmane, atzīstot, ka arī tagad cer vien uz nelieliem ieņēmumiem.

Ja ienākumi ir tik niecīgi, kāpēc pārdot vispār? Izdevēji atzīst, ka pašlaik, kad ienākumi no drukātās avīzes pārdošanas mazinājušies, jebkura papildu nauda, lai cik maza arī nebūtu, ir būtiska. Avīzes online versijas tehniskās izmaksas nav lielas. Arī lieli papildu ieguldījumi tam nav nepieciešami, un internets ir vēl viens kanāls, kā pārdot to pašu jau saražoto saturu. „Kāpēc nepārdot, ja var pārdot?” jautā G. Neimanis. „Tā ir iespēja nedaudz nopelnīt klāt,” atzīst SIA Telegraf valdes priekšsēdētājs Juris Perunovs. Tā kā daudzi Latvijas iedzīvotāji, notiekot ekonomiskajai emigrācijai, ir pārcēlušies uz dzīvi ārpus Latvijas, izdevēji ar šo auditoriju cer kaut nedaudz nopelnīt.

Vai maksas sienas izglābs avīzes?
Laikrakstu izdevēji atklāj, ka tas tomēr ir arī mēģinājums pasargāt tradicionālo platformu – avīzes. Nacionālo laikrakstu abonētāju skaits pēdējos gados samazinās, un mediji, cerībā šo kritumu piebremzēt, avīzes saturu internetā bez maksas vairs negrib dot. „Ja neieliekam visu rakstu, ir cerība, ka aizies un nopirks avīzi,” atzīst O. Proskurova.

To uzsver arī Latvijas Avīze, kuras galvenie lasītāji ir ārpus Rīgas dzīvojoši gados vecāki cilvēki – viņi internetu lielo maz, tāpēc nebūtu pamats domāt, ka bezmaksas saturs internetā laikrakstam varētu atņemt daudz lasītāju. Tomēr Latvijas Avīzes izdevējs uzskata, ka jārīkojas jau tagad – arī laukos interneta lietotāju skaits pamazām palielinās, tāpēc laikus jāveic avīzes aizsardzības pasākumi.

Vai maksas sienu celšana paglābs avīzes, pārliecības nav arī pašiem izdevējiem, jo daudzi laikrakstus vairs nelasa vienkārši tāpēc, ka kritusies pirktspēja un avīzes saturu var viegli aizstāt ar citu mediju bezmaksas piedāvājumu. Izdevēji novērojuši, ka tie, kas ir uzticīgi laikraksta drukātajai versijai, maz interesējas par saturu internetā. „Tie, kas pērk Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA), un tie, kas lasa nra.lv, gandrīz nepārklājas,” novērojis NRA izdevēja Mediju nama valdes priekšsēdētājs Armands Puče. Dienas gadījums parāda, ka, internetā vairs nedodot avīzes saturu bez maksas, nav samazinājies portāla diena.lv apmeklētāju skaits, tomēr nav pierādījumu, ka tieši šis solis būtu pasargājis drukāto versiju no vēl straujāka lasītāju zaudējuma.

„Kloni nestrādās, to nevar pārdot. Nav jēgas ierobežot piekļuvi, jo internetam nav ietekmes uz tirdzniecību un abonēšanu,” pārliecināts A. Puče. Mediju nama izdotās Sporta Avīzes drukāto saturu internetā nepārdod, bet internetam ražo citu saturu un to piedāvā kā maksas pakalpojumu Sporta Avīze+. A. Puče uzskata, ka tieši šāds biznesa modelis ir perspektīvs – internetā pārdot nevis to pašu drukāto versiju, bet tādu saturu, kas ražots tikai internetam.

Arī žurnāli laužas internetā
Par žurnāliem ir cits stāsts. Pirmkārt, žurnāli bez maksas internetā nekad nav bijuši pieejami, tāpēc nav jutuši, ka internets atņemtu lasītājus drukātajai versijai. Otrkārt, auditorijas kritums žurnāliem ir krietni mazāks nekā laikrakstiem, lai arī zaudējumi reklāmas tirgū pērn teju tādi paši. Kāpēc Latvijas žurnālu izdevēji tieši pērn sākuši aktīvāk lauzties internetā?

Atverot interneta kiosku manizurnali.lv, pērn rudenī izdevniecība Žurnāls Santa sāka tirgot savu žurnālu digitālās versijas internetā. Izdevniecība iepriekš bijusi ļoti atturīga pret internetu, un arī šo projektu izdevniecības valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš sauc par eksperimentu. I. Zariņš noliedz, ka izdevniecība pievērsusies internetam tieši tagad tāpēc, ka būtu sajutusi ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz drukāto žurnālu patēriņu. „Biznesā ir svarīgi novērtēt savus spēkus, tagad jūtamies pietiekami spēcīgi, lai uzsāktu šo,” saka I. Zariņš, gan atzīstot, ka, iespējams, interneta iekarošana notiek novēloti. Auditorijas interese par digitālajiem žurnāliem nav liela, pašlaik digitālo versiju abonētāji ir vien ap 500 (aptuveni 40% ir no ārzemēm), tomēr izdevniecība cer šo skaitli palielināt, rīkojot izpārdošanas. „Internetā cilvēki nav gatavi maksāt šādu cenu, tāpēc akcijās to laidīsim zemāku,” stāsta I. Zariņš.

Izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone uzskata, ka labākas izredzes ir nevis digitālo versiju tirgošanai, bet jauniem interneta produktiem, un viens tāds izdevniecībai jau ir – ziņu portāls kasjauns.lv, kas kopš palaišanas pagājušā gada vasarā ir strauji kāpinājis apmeklētāju skaitu. „Tie varētu būt atsevišķi nišas produkti, kas katrai interešu grupai būtu gana svarīgi, lai tā par to maksātu,” stāsta A. Simsone.

LTV: pirkt negrib, jāpelna ar reklāmu
Latvijas Televīzijai (LTV) aprīlī beidzas līgums ar Lattelecom, kas tehniski nodrošina LTV arhīvu internetā. Tādu, kas gribētu maksāt 35 santīmus par viena LTV raidījuma noskatīšanos internetā, nav daudz. „Ieņēmumi no mikromaksājumiem par satura izmantošanu līguma darbības laikā bija tik niecīgi, ka nenosedza pat platformas uzturēšanas izmaksas,” atzīst Lattelecom BPO Biznesa attīstības direktors Jānis Ligers. LTV un Lattelecom tagad meklē jaunu biznesa modeli. No LTV Komercprojektu daļas vadītāja Gunta Dzelmaņa stāstītā var saprast, ka turpmāk visus raidījumus (tagad nav jāmaksā par ziņu un analītiskajiem raidījumiem) varētu atļaut skatīties bez maksas un pelnīt ar reklāmas pārdošanu internetā. LTV rēķina, ka tā varētu kāpināt LTV interneta arhīva popularitāti, kas savukārt varētu padarīt to pievilcīgāku reklāmdevējiem. LTV Ziņu dienesta direktors Mareks Gailītis atklāj, ka šādi plānots attīstīt arī LTV ziņu mājas lapu.

Ienākumi arī no telefona
Delfi, kas jau sen var lepoties ar apmeklētākā Latvijas ziņu portāla statusu, uzsācis arī mobilās versijas attīstību. Delfi mobilo versiju palaida pagājušā gada beigās un, kā rāda Gemius Latvia dati, strauji palielinājies tās apmeklētāju skaits – janvārī 10 287 unikālie lietotāji, februārī teju divreiz vairāk – 20 237. „Absolūtais skaitlis nav liels, bet dinamika ir tāda, ka liek domāt par nākotni nopietni,” saka Delfi direktors Juris Mendziņš. Viņš ir pārliecināts, ka reklāmas biznesā ir vairāk naudas nekā maksas saturā, un Delfi vadība tagad domā, vai reklāmu pārdot arī mobilajā versijā.

Pagaidām mediju interese par sava satura izplatīšanu internetā mobilajā telefonā nav liela, tomēr to varētu mainīt LMT apņemšanās veicināt interneta lietošanu telefonā, nosakot klientiem fiksētus pakalpojuma tarifus. Interese palielinās. Ja janvārī 20% klientu izmantojuši internetu telefonā, tad februārī šis skaitlis sasniedzis 40%, un tas ir vairāk nekā 400 000 klientu.

„Televīzijas tikai tagad sāk ieraudzīt mobilā tīkla spēku,” saka Vīgants Radziņš, LMT Biznesa vadības dienesta direktors. LMT mobilajā televīzijā pašlaik izrāda septiņus televīzijas kanālus, tostarp LNT un PBK, un plānots, ka drīzumā to skaits varētu palielināties. G. Dzelmanis apstiprina, ka arī LTV raidījumi varētu parādīties mobilajā televīzijā, un atzīst, ka LTV to redz kā iespēju gūt papildu ieņēmumus. „Tā ir jauna platforma, kā nopelnīt,” saka G. Dzelmanis. Kā skaidro LMT, televīzijas savu saturu LMT piedāvā par maksu un atkarībā no tās LMT izstrādā piedāvājumu saviem klientiem (dārgākam pieslēgumam – bez maksas, lētākam – 7 santīmi dienā).

Ekspertu aptauja
Vai satura pārdošanai internetā ir nākotne?

Elīna Krūze, tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia vecākā klientu vadītāja
Izredzes maksas saturam internetā Latvijā ir. Auditorija gan nebūs gatava maksāt par saturu, ko tāpat var atrast tīmeklī (ziņas, aktualitātes, pārpublicēta informācija). Perspektīva drīzāk varētu būt analītiskajiem un pētnieciskajiem rakstiem ar nozaru ekspertu komentāriem un viedokļiem. Katrā ziņā lietotāji būs gatavi maksāt tikai par īpašu un kvalitatīvu informāciju, kuru bezmaksas informācijas avotos ir neiespējami vai grūti iegūt. Noteikti svarīga ir samērīga cena par pakalpojumu, tā apmaksas ērtums un satura klasificēšana. Par žurnālu saturu pārdošanu internetā – nedomāju, ka lielus panākumus gūs žurnāla pdf versijas pārdošana, ja vien tas nav ļoti specifisks nišas produkts, piemēram, B2B mērķauditorijai. Visbiežāk drukātie žurnāli lasītājiem sniedz ko vairāk par informāciju vien. Žurnāla saturs un noformējums sniedz atpūtu un emocijas, ko elektroniskā versija nespēj pilnībā nodrošināt.

Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas nodaļas vadītājs
Mediji vienmēr ir pārdevuši pakalpojumu – saturu komplektā ar formu. Taču lasītājs jau nepērk rakstus – viņš pērk laikrakstu. Kāds gan brīnums, ka cilvēki nepērk saturu internetā? Saturu bez piegādes pakalpojuma nevienam nevajag. Šobrīd lietotājs par satura piegādes kanāliem jau maksā, pie tam daudz – par interneta, mobilā telefona, kabeļtelevīzijas pieslēgumu – visām tām ierīcēm, ar kuru palīdzību saturs nonāk pie patērētājiem. Taču medijiem no tā neatlec ne santīma. Interneta vidē mediji savu iespēju ir neatgriezeniski palaiduši garām, un maksas sienu uzsliešana noteikti nav risinājums. Līdz ar to medijiem ir jāatrod veids, kā atkal kļūt par pakalpojumu sniedzējiem. Šķiet, vienīgā cerība medijiem varētu būt e-lasītāju (e-reader) parādīšanās pie apvāršņa. Šī platforma solās būt daudz piemērotāka inovatīviem satura piegādes veidiem kā datori, tai skaitā jauniem biznesa modeļiem – piemēram, aplikāciju pārdošanai un abonēšanai.

Mārtiņš Barkāns, LETA valdes priekšsēdētājs
Izdevēji no laika gala uzskatījuši, ka galvenais ienākumu avots ir reklāma, bet abonēšana nosedz vien drukāšanas izdevumus. Mediji sākotnēji domāja – ja jau internetā nav drukāšanas izdevumu, kāpēc saturu nedot bez maksas, tomēr izrādījās, ka internetā reklāmas naudas nav tik daudz.
Ja saturu nevar apmaksāt no reklāmas ieņēmumiem, tad par to ir jāprasa nauda. Jautājums – par ko cilvēki būtu gatavi maksāt? Atbilde, protams, būs, ka ne par ko. Interneta lietotāji, saprotams, nemaksās par tām 10–15 svarīgākajām dienas ziņām, kas pieejamas visur, tai skaitā radio un TV, un lielākajai daļai ar šo informācijas apjomu pietiek.
Par ko būtu gatavi maksāt? Domāju, visticamāk, par tādu saturu, kas domāts šaurākai, specifiskai auditorijai, vai par saturu, kam ir papildu vērtība. Tie varētu būt arī dažādi pakalpojumi, papildu serviss. Piemēram, ja tas ir auto portāls, tad varētu prasīt naudu par auto novērtēšanu. Latvijas problēma gan ir mazā auditorija.

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: