Azartspēļu nišā pārmaiņas

Autors: Ingūna Vitenburga, nozare.lv @ 29.09.2009

Latvijas azartspēļu un izložu nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos bija 61,268 milj. latu. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas oficiālā statistika liecina, ka izmaksu ekonomijas nodrošināšanai nozarē strādājošo skaits samazināts par 1490 darbiniekiem jeb 25,5%, ļoti krities spēļu zāļu un azartspēļu automātu skaits. 2009. gada 1. septembrī salīdzinājumā ar 1. janvāri spēļu zāļu skaits samazinājies par 104 jeb 22,8%, un šobrīd Latvijā darbojas 353 spēļu zāles, bet azartspēļu automātu skaits šajā laikā samazinājies par 4826 jeb 35,1%, un šobrīd Latvijā darbojas attiecīgi sertificēti 8935 azartspēļu automāti.

Arī gada otrajā pusē tradicionālajā azartspēļu biznesā izaugsme nav gaidāma, pārliecināts Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs. Nav pazīmju, kas liecinātu, ka situācija atgrieztos normālā ritmā. Apgrozījums joprojām ir mīnusā, rentabilitātes nav vispār. Pavasarī bijusi cerība, ka vasarā situācija varētu uzlaboties tūristu iespaidā. Taču tā nenotika. Kā liecina tūrisma nozares dati, šogad ceļotāju skaits kopumā ir krietni mazāks. Apstākļi esot skarbi. Tam piekrīt arī SIA Olympic Casino Latvia Mārketinga nodaļas vadītājs Andrejs Jerkins: „Kazino apgrozījums pieaugs tad, kad atlabs ekonomika. Tas ir diezgan vienkārši – ja cilvēkiem ir nauda, viņi to tērē izklaidei, ja nav – netērē.”

Rīgas Domes spēlmaņu piesaistīšanas plāns var izgāzties
Tūristu nozīme azartspēļu biznesā ir īpaši svarīga, jo tie varētu būt aptuveni puse no klientiem. Šobrīd, kad tūrisma plūsma samazinājusies, tūristu tērētā nauda kopējos ieņēmumos nav tik liela. Lielākā daļa no tūristiem, kas apmeklē kazino, ir jautru laiku pavadoši cilvēki, kuriem kazino apmeklējums ir tikai viens no daudzajiem pieturas punktiem vakara gaitā, un pašlaik spēļu zālēs nopietnu spēlētāju ir ļoti maz, skaidro Olympic Casino Latvia pārstāvis.

Rīgas Domes jaunā vadība ierosinājusi Rīgā izveidot plašu izklaides industrijas centru, koncentrējot azartspēlmaņus noteiktā galvaspilsētas rajonā. Rīgas Domes pārstāve Anna Kononova Kapitālu informēja, ka projekts par izklaides centra izveidi Rīgā ir idejas stadijā, taču pašvaldība izteikusi atbalstu šāda centra izveidei pilsētā, jo tas saskan ar domes stratēģiju tūrisma nozari izvirzīt par vienu no prioritātēm. Dome uzskata, ka šajā kompleksā ir jābūt gan kinoteātriem, gan SPA centriem, gan viesnīcām un kazino. A. Kononova neslēpj, ka Rīgas Dome vēlas cīnīties par tūristiem, kas dzīvo divu stundu lidojumā no Rīgas, un tas esot liels tirgus – Polija, Baltijas valstis, Skandināvija, Vācija un Krievija.

Bet kazino potenciālie klienti tiks meklēti Austrumos. No šā gada 1. jūlija Krievijā stājās spēkā likums par azartspēļu aizliegumu visā valstī. Azartspēles ir atļautas četrās speciālās zonas – Primorje, Altajas novadā, Kaļiņingradas apgabalā, kā arī uz Krasnodaras un Rostovas apgabala robežas. Azartspēļu biznesa īpašniekiem gan tomēr nebija vietas, uz kurieni pārcelt savu uzņēmumu, jo neviena no šim zonām vēl nav gatava. Arī Ukrainā varas iestādes uz nenoteiktu laiku azartspēļu biznesu ir aizliegušas.

Attieksme pret jauno projektu gan ir pretrunīga. Olympic Casino Latvia pārstāvis A. Jerkins piekrīt, ka jebkura iniciatīva piesaistīt tūristus ir atbalstāma, jo tas nozīmē papildus darba vietas un ieņēmumus vietējai ekonomikai, tomēr par šo Rīgas Domes konkrēto piedāvājumu viņš saka – tas pagaidām vairāk izteikts vēlējuma izteiksmē un līdz konkrētai realizācijai ir ļoti tālu. Viņš uzskata, ka tūristu piesaistei nepieciešams veikt daudzus pasākumus – atvieglot vīzu saņemšanu līdz pat iespējai tās saņemt uz robežas, padarīt Rīgu draudzīgāku tūristiem no pakalpojumu sniedzēju puses (naktsklubu, takšu serviss utt.), kā arī veidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas tādu objektu attīstībai, kuru dēļ uz tejieni tūristi vispār gribētu braukt.

A. Jerkins skaidro, ka uz Latvijas azartspēļu tirgu vismaz pagaidām Krievijas valdības solis, aizliedzot azartspēles, nav atstājis nekādu iespaidu. Viņš uzskata – ja atklātu jaunu centru, lai kazino spēlētāji no Krievijas apsvērtu iespēju braukt uz Latviju tikai kazino dēļ, tiem, iespējams, būtu jāapmaksā vīza, ceļš un pat uzturēšanās viesnīcā. Bet jāsāk būtu ar lielām Latvijas reklāmas kampaņām Maskavā un Sanktpēterburgā. A. Jerkins uzskata, ka šobrīd turīgiem Krievijas iedzīvotājiem pievilcīgāk šķiet apmeklēt Monako nekā Rīgu, Tallinu vai Viļņu.

A. Marcinkēvičs piekrīt, ka domes projekts lielā mērā ir saistīts ar situāciju Krievijā, kur azartspēļu bizness ir apstājies. Lai izveidotu šādu azartspēļu centru, jāveic lieli ieguldījumi – simtiem miljonu latu, un pašreizējā situācijā neviena nopietna investora nav. Nav arī ticības un pārliecības, ka Maskavas, Pēterburgas vai citu Krievijas pilsētu turīgie iedzīvotāji brauks uz Rīgu spēlēt azartspēles.
No Rīgas Domes dzirdēts, ka sākumā izmēģinājumam varētu uzcelt vienu viesnīcu ar kazino. Taču Latvijā jau ir vairākas viesnīcas ar kazino, piemēram, Olympic Voodoo Casino Reval Hotel Latvija vai Europe Club Casino Europe Royale Riga. Tie ir augsta līmeņa moderni kazino, kas var klientus piesaistīt jau tagad.

Ir arī skepse, vai viens šāds izklaides spēļu centrs spēs sasniegt tādu pašu līmeni kā visas azartspēļu zāles Rīgā kopumā. Tas ir riskanti nodokļu un valsts budžeta ieņēmumu dēļ. Azartspēļu bizness valsts kasē nodokļos gadā ienes aptuveni 50 miljonus latu. Turklāt Krievijā prognozēt procesus nevar. Vai kāds var garantēt, ka azartspēles aizliedzošais lēmums pēc gadiem diviem trim netiks mainīts?

Rīgas Domes ideju kā šobrīd nerealizējamu norok arī A. Jerkins, jo, viņaprāt, lielajiem spēlētājiem Baltijas tirgus, kas nekad nav šķitis pārāk pievilcīgs tieši sava mazā apmēra dēļ, šobrīd, kad tas ir krīzes novājināts, vispār neizraisa nekādu interesi. „Iedomājaties sevi uz mirkli investora lomā, kas taisās ieguldīt miljardu eiro viesnīcas un kazino kompleksa izbūvei. Ja būtu jāizvēlas starp Baltijas jūras krastu, kur karstas saulainas dienas ir retums, un Spāniju, ko jūs izvēlētos?” retoriski vaicā Andrejs Jerkins.

Baltkrievija un Malta arī cer uz krievu spēlmaņiem
Latvija nav vienīgā. Maltas tūrisma nozares vadītājs Krievijā Entonijs Karuana atzīst, ka Maltas tirgū aizvien biežāk parādās specializētu ceļojumu piedāvājumi spēlmaņiem. Šajā 316 kvadrātmetru lielajā salā veiksmīgi darbojas četri kazino. Divi ir piesaistīti viesnīcām Casino at Portomaso – krāšņu un dārgu apartamentu kompleksā, kā arī Hilton 5. Savukārt Casino Di Venezia Maltā var lepoties ar faktu, ka iekārtots senā 17. gs. pilī, no kuras paveras skats uz Lielo līci. Tā teikt – azartspēles šajā salā ir goda vietā. Vēl interesantāks ir fakts, ka pēdējā laikā tieši Malta kļuvusi par jaunu interneta kazino atklāšanas centru.

Arī baltkrievi, lai arī nevar piedāvāt Vidusjūras maigo klimatu, cer pievilināt Krievijas azartspēlmaņus ar savu ģeogrāfisko tuvumu un krievu valodas dominanti. Baltkrievijas valdība nopietni izskata projektu izveidot nacionālās lidostas Minska teritorijā vērienīgu izklaides un spēļu kompleksu, kas pirmām kārtām būs domāts Krievijas spēlētājiem. Savukārt Maskavā aizvērtais kazino Šangri La nesen saņēmis Baltkrievijas valdības licenci un drīzumā atjaunos savu darbu, pārceļoties uz Minsku. Konkurence Rīgai ir visai skaudra.

TV spēļu bums plaukumā
Ja tradicionālo azartspēļu bizness grimst mīnusos, TV spēles piedzīvo uzplaukumu. Šobrīd spēlmaņu topā ir Lielais jautājums, Zelta drudzis un Bagātību sala, kur var piedalīties, zvanot uz paaugstinātas maksas tālruņa numuru un iemaksājot likmi. Sporta pazinēji un līdzjutēji var aktīvi piedalīties SIA TeleToto piedāvātajos sporta totalizatoros. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne Kapitālam skaidro, ka 2008. gadā totalizatora organizēšanas ieņēmumi ir 10,168 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007. gadu ir par 23,1% vairāk (2009. gada 6 mēnešos apgrozījums 5,09 milj. latu), bet TV spēļu dalībnieku telefonu zvanu kopsumma ir 1,517 milj. latu, un tā salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieaugusi 2,3 reizes (2009. gada 6 mēnešos kopsumma ir 2,107 milj. latu).

Kā jebkurā citā jomā, arī azartspēļu segmentā ir pašsaprotami, ka tehnoloģijas ietekmē nozares attīstību. Pastāv viedoklis, ka šobrīd Latvijā pretī nav likts stingrs un konkrēts likumdošanas regulējums, tāpēc tās arī sāk ieņemt televīziju programmās arvien lielāku lomu. Piemēram, A. Marcinkēvičs uzskata, ka azartspēles reklamēt aizliegts ar likumu un to var darīt tikai vietās, kur tās organizē, taču azartspēles televīzijā tiek arī reklamētas, jo tās piesaka kā raidījumu un to redz arī nepilngadīgie. Tā ir problēma gan konkurences, gan atkarības dēļ. Publiskajā telpā nav īsti izdiskutēts cits aspekts – likumā noteikts, ka azartspēles nedrīkst kreditēt. TV spēlēs tas notiek – interesents piezvana un jau piedalās spēlē, bet par spēli samaksājis vēl nav. Reālā samaksa notiek pēc tam, kad tiek saņemts telefona rēķins. Brīdī, kad spēlētājs spēlē, viņš tiek kreditēts. Tiesa, spēlētāju kreditē nevis spēles organizatori, bet telekomi. Par šo juridisko aspektu drīzumā varētu sākties diskusijas.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne uzskata, ka likumdošana interaktīvās spēles regulē pietiekami, un skaidro, ka pašlaik spēkā esošais Azartspēļu un izložu likums atļauj Latvijā licencētiem azartspēļu organizētājiem rīkot visa veida interaktīvās azartspēles. Tā kā šajā segmentā bijusi liela aktivitāte, 2009. gada pirmajā pusgadā inspekcijas uzmanība galvenokārt esot bijusi pievērsta tieši interaktīvo spēļu rīkošanas kontrolei, neatļautu reklāmu izvietošanai, kā arī veiksmes spēlēm pa tālruni. Pārbaudes notikušas arī organizētāju sadarbības partneru telpās – televīzijas studijā, telekomunikāciju sakaru operatoru birojos, veicot serveru un programmu darbības pārbaudi. Atklāti arī daži pārkāpumi. S. Birne gan pieļauj, ka papildinājumi likumdošanā ir nepieciešami.

Par kreditēšanu S. Birne gan atzīst, ka Azartspēļu un izložu likums nosaka – azartspēļu organizētājam aizliegts izsniegt spēlētājiem jebkāda veida aizdevumus vai kredītus, tomēr šī norma noteikta, lai tieši azartspēļu organizētājs šādi nemotivētu un ļaunprātīgi neiesaistītu azartspēļu spēlēšanā personas, kam vairs nav naudas spēlei. Taču telekomunikāciju sakaru operatorus nevar uzskatīt par kredītiestādēm, jo starp pakalpojuma sniedzēju ir noslēgts pakalpojuma sniegšanas līgums, nevis kreditēšanas līgums Civillikuma izpratnē. Viņa uzsver, ka katra cilvēka privātas kredītsaistības (hipotekārie kredīti, kredītkartes, kredītlīnijas u. c. finanšu instrumenti) nevar tikt uzskatītas par ierobežojumu izmantot sev pieejamo bankas izsniegto naudu, spēlējot azartspēles, ja tam piekrīt pats kredīta izsniedzējs.

Azartspēļu problemātiskākais segments – interneta spēles
Azartspēles internetā tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajiem biznesiem – tiek lēsts, ka peļņa no internetā liktajām likmēm ir vairāki desmiti miljardu ASV dolāri.
Krievijā veiktā aptauja rāda, ka pēc azartspēļu faktiskā aizlieguma šā gada vasarā 9% līdzšinējo spēlētāju apgalvojuši, ka turpinās spēlēt internetā. Pēc kazino aizlieguma Krievijā daži tirgus operatori pat neesot domājuši pārcelt savu biznesu uz spēļu zonām, bet uzreiz pārcēlušies uz tīklu. Pašlaik visaktīvāk ar interneta azartspēļu licenzēšanu nodarbojas tādas valstis kā Barbuda, Kostarika, Menas sala un Malta. Pēdējos gados aktivitātes šajā jomā izrādījušas arī dažas ES valstis – Beļģija un Somija. Šo nodarbi vēlas uzsākt arī Polija un Bulgārija.

Azartspēles internetā ar stingru likumdošanu ir aizliegtas vairākās pasaules valstīs. Tiesa, nevienā no tām nav izstrādāta kvalitatīva shēma, kā kontrolēt likuma izpildi. Visefektīvāk ar azartspēlēm internetā cīnās Ķīna, kur tiek bloķēti visi domēnu vārdi, kas nodrošina piekļuvi ārvalstu spēļu serveriem. Kaut arī Ķīnas valdība ik mēnesi šim mērķim iztērē ļoti lielu naudu, tās tāpat nepietiek, lai kompensētu cilvēciskos un tehnoloģiskos resursus sekošanas un bloķēšanas sistēmai.

Arī Latvijā azartspēles internetā ir problemātisks segments – īpaši tāpēc, ka lielākoties visi piedāvājumi, kas interesentiem tiek sniegti internetā, nav no Latvijas. Serveri atrodas ofšora zonās, un tas nozīmē, ka Latvijā nodokļi netiek maksāti. Tas ir galvenais mīnuss valstij. Par to, vai internets atņem spēlētājus tradicionālajam azartspēļu biznesam, uzskati ir dažādi. A. Jerkins domā, ka kazino daudziem klientiem ļoti svarīga ir socializēšanās – gan savā starpā, gan ar personālu. Internetā šis svarīgais aspekts izpaliek. Kādam spēlēšana internetā, iespējams, ir alternatīva, kādam citam – nē. Internetam gan ir savas priekšrocības, piemēram, var izmēģināt kādu spēli, kas dzīvajā kazino nav pieejama. Arī A. Marcinkēvičs uzskata, ka tradicionālo azartspēļu biznesam interneta spēles atņem kādu daļu klientu un vēl vairāk pasliktina viņu situāciju. Ekspertu gan vairāk uztrauc tas, vai iespējams kontrolēt, piemēram, ka pusaudzis, kurš ticis pie vecāku kredītkartes, spēlē interneta kazino.

Tieši interneta azartspēļu dēļ skaļa lieta bija ASV. Toreiz tika likvidēta interneta pieeja mazai salai Karību reģionā, kur atradās gandrīz visi interneta kazino serveri, kas darbojās ASV. Vērienīgā starptautiskā prāvā ASV toreiz zaudēja. Pašlaik situācija ir mainījusies – interneta kazino var darboties tikai tad, ja serveri atrodas ASV. Tiesa, tagad sākušies strīdi starp ASV un Eiropas Savienību par konkurences kropļošanu un konkurences ierobežošanu.

S. Birne skaidro, ka Latvijā kārtību internetā nodrošina likumdošanā iestrādātā prasība nodrošināt visu spēlētāju identifikāciju pirms spēles uzsākšanas un Latvijā reģistrētas bankas konta atvēršanu, kurā tiek veikti norēķini par piedalīšanos spēlē un saņemts laimests. Inspekcijai nodrošināta pieeja šiem serveriem, lai jebkurā brīdī varētu pārliecināties par attiecīgo darbību likumību. Tāpēc nav pamata aizdomām par to, ka netiek maksāti nodokļi vai spēlē piedalās nepilngadīgie.

Bet Latvijā tiek piedāvāti arī nelegāli pakalpojumi no Maltā vai Gibraltārā reģistrēta azartspēļu operatora. Atbildību par tāda operatora darbības likumību uzņemas attiecīgās licences izsniedzēja valsts, bet klients pats izvēlas – atklāt vai neatklāt savus personas datus un bankas kontu šādai kompānijai. Inspekcija par šādu spēļu organizētāju darbību pretenzijas neizskata. S. Birne uzsver, ka tieši Latvijā nelicencētās firmas visbiežāk pārkāpj Latvijas normatīvos aktus un izvieto reklāmu gan publiski pieejamos portālos, gan sporta un citos masu pasākumos. Sodu var piemērot šādu reklāmu izplatītājiem.

Nelegālu azartspēļu izplatībai Latvijā labvēlīgu augsni rada gan interneta portāli un dažādas interneta mājas lapas, gan reklāmas aģentūras un izdevniecības, kas, ignorējot noteiktos azartspēļu reklāmas aizliegumus, pieņem izplatīšanai šādu aizliegtu reklāmu, aizbildinoties ar nezināšanu vai interpretējot Azartspēļu un izložu likumu pēc saviem – bieži maldīgiem – ieskatiem.