Bankām vēl viens zaudējumu gads

Autors: Mārtiņš Apinis @ 01.03.2010

 

 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sākotnējie aprēķini liecina, ka Latvijas banku sektors pērn strādājis ar 773 miljonu latu zaudējumiem. Uz iepriekšējo gadu fona, kad kreditēšanas apjomi auga par vairākiem desmitiem procentu gadā un banku peļņa strauji palielinājās, šie skaitļi šķiet iespaidīgi, tomēr ir atbilstoši pašreizējai Latvijas ekonomiskajai situācijai. Ja provizoriskie aprēķini sakritīs ar auditētajiem rezultātiem, un, domājams, lielos vilcienos tā arī būs, tie liecinās par to, ka banku sektors pērn zaudējis gandrīz tikpat daudz, cik nopelnījis savos labākajos peļņas gados – no 2005. līdz 2007. gadam. 

 

Nedrošie kredīti velk atvarā

Galvenais zaudējumu cēlonis jau daudz dzirdēts, un par to daudz runāts. Tie ir uzkrājumi nedrošajiem kredītiem, kuru īpatsvars mēnesi no mēneša palielinās. Kredītu ar maksājumu kavējumiem ir aptuveni ceturtā daļa no kopējās kredītu masas. Kredītu apjoms ar maksājumu kavējumu ilgāk par trim mēnešiem pēc FKTK provizoriskās informācijas pērn sasniedzis 16,4% no kopējā kredītu portfeļa. 

Lielo kredītņēmēju nozaru vidū lielākās problēmas ir operācijām ar nekustamo īpašumu, kur bez maksājumu kavējuma bija tikai 60,4% kredītu. Arī būvniecībā šādu kredītu īpatsvars sasniedz 66,4%, tātad trešā daļa būvniecības nozarei izsniegto kredītu ir ar lielākiem vai mazākiem maksājumu kavējumiem. 24,7% operāciju ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem ir ar maksājumu kavējumu pāri 180 dienām. Būvniecībā šādu kredītu īpatsvars pagājušā gada beigās bija 19,2%.

 

Zaudējumi arī šogad

Lai arī šo gadu daudzi ekonomisti saista ar pagrieziena punktu Latvijas tautsaimniecībā, banku sektors uz sevišķi lielu peļņu šobrīd nevar cerēt. Tomēr pastāv iespēja, ka palielināsies to banku skaits, kas šā gada peļņas/zaudējumu aprēķinos varēs sev pievilkt pluss zīmi. 

Latvijas Krājbankas viceprezidents Dzintars Pelcbergs domā, ka šis gads banku sektoram kopumā visdrīzāk būs ar zaudējumiem, tomēr tie būs mazāki nekā pērn. Mazākus zaudējumus šogad provizoriskos aprēķinos prognozē arī Rietumu bankas prezidents Aleksandrs Kaļinovskis. Kopējam Latvijas banku sektora zaudējumu apmēram šogad, viņaprāt, nevajadzētu pārsniegt 550–600 miljonus latu.

Uzkrājumi nedrošajiem kredītiem turpinās palielināties, savukārt no jauna izsniegto kredītu apjoms būs relatīvi neliels, un iepriekšējo uzkrājumu veidošana banku kopējo peļņas rādītāju pavilks zem nulles atzīmes. Arī nedrošo kredītu apjoms vēl palielināsies, taču mazākā tempā nekā 2009. gadā. Pieaugs arī to īpatsvars kopējā kredītportfelī. 

Tomēr diskutējams ir, cik ilgi šie uzkrājumi turpinās augt? Var izteikt pieļāvumu, ka šā gada beigās uzkrājumu apjoms nedrošajiem kredītiem varētu būt mazāks nekā pērn. Šis skaitlis vienalga varētu būt samērā iespaidīgs, un Rietumu banka prognozē, ka tas sasniegs vienu miljardu latu. FKTK informācija rāda, ka aizvadītā gada beigās uzkrājumu apjoms nedrošajiem kredītiem bija sasniedzis apmēram 1,4 miljardus latu.

Pelņas un zaudējumu aprēķinus lielā mērā var ietekmēt tas, kā bankas veiks savu bilanču tīrīšanu. Slikto aktīvu norakstīšana un nodošana dažādiem pārvaldniekiem šogad varētu uzņemt apgriezienus, taču laikā, kamēr ekonomika un iedzīvotāju maksātspēja vēl turpina krist, gandrīz nav iespējams izvirzīt prognozes, kāds galu galā būs banku sektora slikto aktīvu apmērs. 

Ja, piemēram, kāds uz eksportu orientēts uzņēmums vēl pirms gada kā kredītņēmējs neviesa sevišķu optimismu, tagad situācija varētu būt kardināli mainījusies. Tāpat arī neizbēgamā iekšējā patēriņa samazināšanās, kura var radīt nodarbinātības kritumu ar patēriņu saistītajās nozarēs, šogad uz kopējo kredītu kvalitāti atstās vienīgi negatīvu iespaidu. 

Bankas zaudējumu apmēru var ietekmēt arī ieķīlāto īpašumu vērtības izmaiņas. Šobrīd uzkrājumi nedrošajiem kredītiem veido 10–15% kredītportfeļa, bet, kā liecina statistika, reāli slikto kredītu ir vairāk. Ja, piemēram, nekustamā īpašuma tirgū pakāpeniskas atgūšanās vietā notiek vēl dziļāks kritums, arī uzkrājumu apjoms nedrošajiem kredītiem turpinās palielināties. Pagaidām gan situācija šķietami liecina par pretējo, nekustamo īpašumu kompāniju pārskatos tiek ziņots par dzīvokļu cenu nelielu pieaugumu. Vai šī būs noturīga tendence, rādīs laiks, tomēr tas, kas notiks nekustamā īpašuma tirgū, lielā mērā arī noteiks kopējos banku sektora peļņas/zaudējumu apmērus.

 

Peļņa pēc pāris gadiem

Kā saka Rietumu bankas vadītājs A. Kaļinovskis, zaudējumu samazināšanai ir tikai divi ceļi – peļņas avotu palielināšana, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir grūts uzdevums, un efektīva problemātisko kredītu un aktīvu pārvaldīšana: „Nav universālu recepšu, kā bankām rīkoties attiecībā uz problemātiskajiem kredītņēmējiem – daudz kas ir atkarīgs no kredītņēmēju individuālajām īpatnībām, kā arī banku gatavības rast pat nestandarta lēmumus. Arī šogad bankas daļai no saviem parādniekiem piemēros represīvas metodes. Lai izvairītos no ķīlu piedziņas un realizācijas, starp banku un kredītņēmēju jābūt sasniegtam kompromisam, jo vairākumā gadījumu tas ir abu pušu interesēs.”

Daudz kas būs atkarīgs arī no operacionālās peļņas gūšanas, tomēr arī te klupšanas akmens var izrādīties valstī krītošais patēriņš, kura dēļ varētu mazināties komercbanku darījumu skaits. Tā kā konkurence tradicionālajos segmentos īpaši nepalielināsies, visticamāk, arī komisijas maksas neviens samazināt īpaši nesteigsies. A. Kaļinovskis saka, ka kā galvenie banku operacionālās peļņas gūšanas avoti šogad saglabāsies labie kredīti un citas parastās banku operācijas, tostarp pārskaitījumi, klientu līdzekļu pārvaldīšana u. c. Viņš uzsvēra, ka peļņas gūšanai vispievilcīgākie būs ārzemju tirgi, mūsu reģionā – Krievija un citas NVS valstis. Arī Latvijā saglabājas iespēja iegūt perspektīvus aktīvus par pievilcīgām cenām.

Dz. Pelcbergs uzskata, ka lielu nozīmi saglabās komisiju segments. No tautsaimniecības perspektīvas tiks uzsvērti ilgtermiņa projektu realizācija ražošanas, enerģētikas, tranzīta, pakalpojumu, patēriņa u. c. tautsaimniecības segmentos.  

„2012.–2013. gads varētu būt periods, kad lielākā daļa banku atsāks strādāt ar tekošā gada peļņu, bet uzkrātie iepriekšējo gadu zaudējumi vēl diezgan ilgu laiku tiks segti arī pēc šī pelnītspējas atsākšanās punkta. Iespējams, pirmās pozitīvās pazīmes par pelnītspējas atjaunošanos lielākajā Latvijas banku sektora daļā varētu parādīties jau šā gada beigās un 2011. gadā,” situāciju komentē Krājbankas pārstāvis. 

Līdzīgs viedoklis ir arī Rietumu bankas prezidentam. 2012.–2013. gadā galvenie uzkrājumi un norakstīšana sliktajiem kredītiem jau būs veikta un vairums banku varēs strādāt ar peļņu. „Daļa veidojamo uzkrājumu var atgriezties ienākumos – tad, ja situācija ekonomikā kopumā un atsevišķos sektoros, piemēram, darba un nekustamā īpašuma jomā, būs normalizējusies. Ilgāka lejupslīdes un recesijas ieilgšana ir maz iespējama,” saka Rietumu bankas prezidents.

Dz. Pelcbergs norāda, ka bankas darbojas ilgtermiņa biznesā, tāpēc šā brīža zaudējumi tiks segti turpmākajos gados, uzlabojoties uzņēmējdarbības videi Latvijā un ārpus tās. „Bankas nav ieinteresētas par katru cenu noslīcināt vājākos kredītņēmējus, vienmēr tiek meklēti kompromisi. Jāatceras, ka kredītņēmēji ir tikai viena bankas biznesa puse, bet otra - pat vēl svarīgāka - ir noguldītāji, par kuru līdzekļiem bankas ir uzņēmušās saistības un atbildību,” saka Krājbankas viceprezidents.

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: