Apkalpoto kruīza kuģu pasažieru skaits Eiropā pērn pieaudzis par 17% – līdz 4,1 milj. Rīgas ostā šogad iebrauca aptuveni 80 kruīza kuģi. Kopējais tūristu skaits, kas ierodas ar kruīza kuģiem, 2008. gadā varētu būt 50 tūkstoši.

ECC vadītājs David Dingle atzinis, ka tik strauju biznesa izaugsmi nebija gaidījis neviens. Eksperti lēsuši, ka 4 miljonu robeža varētu tikt sasniegta tikai 2010. gadā. „Nav jāšaubās, ka Eiropa ir jauns kruīzu industrijas gravitācijas centrs – strauji pieaug piedāvāto kruīzu ceļojumu maršruti reģionā, kas attiecīgi mudinās aizvien vairāk eiropiešu doties kruīzu braucienos nākotnē," uzskata ECC vadītājs.

Līdz šim kruīzu ceļojumi tika uzskatīti par viselitārāko ceļošanas veidu, taču jaunā statistika liecina, ka šādu ceļojumu aizvien biežāk izvēlas arī vidusmēra eiropietis. Ja tūrists reiz izmēģina šo ceļojumu veidu, āķis ir lūpā un nākamā reize nav ilgi jāgaida. Tūrisma kompānijas, piesaistot auditoriju, veido jaunus kruīza maršrutus un paaugstina servisa līmeni, aizvien paplašinot piedāvāto atrakciju klāstu. Piemēram, jaunākajos kruīza kuģos var atrast gan sērfošanas parku ar viļņiem, gan alpīnistu sienu un pat slidotavu.

Rīga cer uz pieaugumu nākotnē

Rīgas brīvostā atzīst, ka kruīzu biznesam ir tendence attīstīties ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē un nākotnē arī Latvijā. Rīgas ostā šogad iebrauca aptuveni 80 kruīza kuģi. Kopējais tūristu skaits, kas ierodas ar kruīza kuģiem, 2008. gadā varētu būt 50 tūkstoši (šeit ņemti vērā tikai tie pasažieri, kuri iebrauc). 2007. gadā Rīgas ostu apmeklēja 88 kruīza kuģi un to pasažieru skaits bija 65,63 tūkst. Kā redzams, ir neliels samazinājums. Tādu var novērot arī Klaipēdas, Gdiņas un citās mazākās Eiropas ostās, informēja Rīgas brīvostā. Turpmāk Rīgā un Latvijā ar katru gadu pieaugšot kruīza kuģu apmeklējumi un to pasažieru skaits.

Lielākais kuģis, kurš šogad apmeklēja Rīgu, bija Viking Cinderella. Tā maksimāli pieļaujamais pasažieru skaits ir 2560. Savukārt vissmagākais kuģis ar 90 280 tonnām bija Celebrity Constellation. Uz tā vienlaikus var atrasties 2449 pasažieri.

Lai spēcinātu kruīzu biznesu, Rīgas brīvostas pārvalde ir uzsākusi jauna RO-PAX termināļa projektēšanu, ko paredzēts uzbūvēt līdz 2013. gadam. Jaunajā terminālī būs paredzētas piestātnes dažāda lieluma kruīza kuģiem. Aptuveni ir aprēķināts, ka viens kruīza kuģa pasažieris Rīgā iztērē 55 eiro. Rīgas ostu visbiežāk apmeklē Viking un Iberocruceros kuģi. Piemēram, šogad Iberocruceros kuģis Grand Voyager pieteikts 12 ienākšanas reizēm. Pasažieri apmeklē Vecrīgu un jūgendstila Rīgu, dodas ekskursijās uz Siguldu vai Jūrmalu.

Pagājušā gada beigās Rīgas osta noteica jaunas atlaides kruīza kuģiem no šā gada sākuma. Tiesa, iepriekš minētā statistika liecina, ka pagaidām cerētās atdeves nav. Rīgas brīvostas valde lēma, ka regulāri ienākošiem kruīza kuģiem, ja tie apmeklēs ostu piecas līdz deviņas reizes gadā, piemēros 20% atlaidi no visām ostu maksām, bet, ja kuģis ostu apmeklēs desmit un vairāk reizes, tam paredzēta ostas maksu atlaide 40% apmērā. Līdzīgas atlaides piedāvā arī citas reģiona ostas, piemēram, Tallina un Pēterburga.

Ventspils un Liepāja pagaidām ir gandrīz bešā. Ventspili, piemēram, ik gadu apmeklēja viens kruīza laineris, kurš šogad slikto laika apstākļu dēļ aizgāja tai garām.

Līderes – Sanktpēterburga un Helsinki

2007. gada statistika un sezonas tendences liecina, ka kruīza pasažieru visiecienītākā pilsēta Baltijas jūras reģionā ir Sanktpēterburga, populāri ir arī Helsinki, Stokholma, Kopenhāgena un Tallina. Rīgas pirmajā pieciniekā nav.

Pērn Sanktpēterburga pieņēma 300 kruīzu kuģus ar vairāk nekā 350 tūkst. tūristu. Līdz gada beigām plānots pieņemt 320 kruīzu kuģus un attiecīgi 400 tūkst. pasažieru. Tik lielu tūristu skaita pieplūdumu Krievija sekmējusi, ieviešot vīzu režīma atvieglojumus. Jau piecus gadus kruīzukruīzukruīzu tūristu skaits pieauga par 70%. Krievijas uzņēmēji kruīzu biznesa dēļ šajā segmentā apgroza vairāk nekā 60 milj. ASV dolārus gadā. ceļojumu piekritēji Krievijā 72 stundas var uzturēties bez vīzas. Sanktpēterburgas izrāviens segmentā fiksēts 2004. gadā – tad

Helsinkus šogad apmeklēs līdz 300 tūkst. tūristu. Kopumā līdz šā gada beigām Somijas osta pieņems ap 280 kuģiem. Tas nozīmē, ka kulminācijas dienā ostā vienlaikus bija pietauvoti vismaz pieci kruīza kuģi. Helsinki tieši ar kruīza biznesu pērn nopelnīja 32 miljonus eiro, ieskaitot dažādas nodevas un ostas nodokļus. Vidēji kruīza laineru pasažieri vizītes laikā Helsinkos atstāj ne mazāk par 128 eiro. Kruīzu biznesa attīstību sekmē arī maija sākumā Helsinkos atklātais jaunais terminālis, kas apkalpo pasažierus Hernesari salā.

Tallinas osta šīs vasaras sezonā sasniedza jaunu rekordu – ostā vienlaicīgi pietauvojās septiņi kruīza kuģi, kuri atveda uz Igaunijas galvaspilsētu aptuveni 7500 tūristu. Piemēram, ar laineri Queen Victoria Tallinā ieradušies 2000 cilvēku. Pasažieru plūsma caur Igaunijas galvaspilsētas ostu ir ievērojami palielinājusies – kopš gada sākuma ostā ienākuši jau gandrīz 300 kruīza kuģi. Kā liecina prognozes, kruīza tūristu skaits šogad varētu pieaugt līdz 380 000 cilvēku. Aprēķināts, ka šīs sezonas pīķa dienā tūristi pilsētas kasēs atstāja vismaz 400 000 kronu (aptuveni 18000 latu).

Attīstību sekmē arī cenas un Šengenas zona

Viens no svarīgākajiem faktoriem ir kruīza cena. Nav nemaz reti gadījumi, kad kruīza alkstošais no tūres ir spiests atteikties, piemēram, uzzinot Queen Elizabeth II milzīgās cenas. Queen Mary pasaules kruīza cenas nākamajam gadam var sasniegt pat 205 795 USD. Tiesa, ceļojums ilgst 90 dienas, un ir iespēja iegādāties arī lētākas biļetes – ap 30 000 USD. Jaunākās tendences rāda, ka bizness tiek mērķēts kā uz elitārās, tā ekonomiskās klases ceļotājiem.

Eksperti norāda, ka, attīstoties kruīzu biznesam Baltijas un Ziemeļu jūrā, starp operatoriem saasinās konkurence pasažieru piesaistē ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un Ukrainā. To pilsoņiem pēc Baltijas valstu pievienošanās Šengenas zonai pavērušās plašākas iespējas – NVS pilsonis ar vienu vīzu var ceļot pa visām ES valstīm. Arī cenas nav ļoti lielas. Pilnīgi pieņemams austrumeiropiešiem ir, piemēram, ceļojums ekonomiskajā klasē maršrutā Tallina–Helsinki–Turku–Ālandu salas–Stokholma–Rīga, kas izmaksā attiecīgi ap 500–600 eiro.

Tradicionāla kruīza pasažieru izvēle ir ceļojumi arī pa Ziemeļu jūru. Par ekonomiskiem tos gan nosaukt nevar, jo to izmaksas ir no 1100 līdz 2500 eiro.

Dienvidi joprojām topā

Kruīzi pa Vidusjūru bija populāri pirms 10 un pat 30 gadiem un ir populāri joprojām, turklāt to pieprasījums pieaudzis. Pagājušajā gadā Eiropas vispopulārākais kruīzu reģions bija Vidusjūra un Atlantijas okeāna salas ar 60% tirgus daļu. Pieprasījuma pieaugums tiek skaidrots ar pieņemamajām cenām un pietiekamu servisa līmeni, kā arī vieglāku vīzu saņemšanu NVS pilsoņiem..

No Eiropas dienvidu ceļojumiem cenās dārgākie ir uz Grieķiju un Kipru. Tas gan īpaši nav mazinājis to popularitāti. Acīmredzot, viens no noteicošiem faktoriem ir oficiālais ES atzinums, ka Grieķijā ir labākās Eiropas pludmales, kur ir vistīrākais ūdens. Nav noslēpums, ka Grieķijai pieder vairāk nekā 2000 salu, kas jau ģeogrāfiski sekmē kruīza biznesa attīstību. Pēdējā laikā spēcīgs konkurents Grieķijai un Kiprai ir Itālija. Tās krastus apskalo piecas jūras, tāpat tajā ir daudz vēsturisko un kultūras pieminekļu. Turklāt tiek piedāvāti kā ekonomiskās klases, tā luksusklases ceļojumi.

Iecienīti arī upju kruīzi

Aizvien populārāki kļūst upju kruīzi, galvenokārt pa Donavu. Ja šogad kruīzus pa Donavu piedāvāja 110 kuģi, tad 2005. gadā tikai 75. Jaunu popularitātes vilni piedzīvo tematisko kruīzu braucieni – Vācijas virtuve un vīna pagrabi, Austrijas futbola ārprāts vai Ungārijas renesanse. Reinas–Donavas kanāls ļauj perspektīvā attīstīt kombinētos kruīzus, piemēram, Ziemeļjūra–Reina–Donava–Melnā jūra.

Aizvien jauni maršruti

Lai gan šķiet, ka visi iespējamie kruīzu maršruti jau izdomāti, tomēr vēl nebijušus apgriezienus pēdējos divos gados Dubajā uzsācis viens no Eiropas lielākajiem operatoriem Costa Cruises, kurš izmanto Dubaju kā reģionālo kruīzu centru. Pašlaik divi kuģi piedāvā 7 dienu kruīzus pa AAE, Persijas līci, kā arī plašāku Tuvo Austrumu reģionu, iegriežoties Maskatas, Fudžeiras, Abū Dabī un Bahreinas ostās. Dubajā kruīzu terminālis tika atklāts tikai 2001. gadā. Tiek plānots, ka 2007./2008. gada sezonā Dubaju apmeklēs 200 tūkst. kruīzu pasažieru.

Nākamā gada pavasarī tiks atklāts vēsturē pirmais kruīzu reiss Kaspijas jūrā. Kuģis startēs Astrahaņā, un septiņu dienu laikā tūristi varēs apskatīt Dagestānu, Irānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un Azerbaidžānu. Pirmais izmēģinājuma reiss jau veiksmīgi noticis pērnā gada rudenī. Pagaidām pa Kaspijas jūru kuģos laineris, kurš var uzņemt 216 pasažierus.

Visu redzējušajam rietumeiropietim aizvien biežāk tiek piedāvāti maršruti, kuri citā ideoloģiskajā sistēmā savulaik dzīvojošajiem šķiet senlaiku relikvija. Turklāt šī niša tiek apgūta arī elitārās klases segmentā. Piemēram, 24. augustā Odesā pietauvojās Eiropas elitārais kruīza kuģis Queen Victoria II.

Cenas faktors un ekoloģiskās prasības

Lai arī kruīza biznesa apjomi ar katru gadu Eiropā strauji aug, tomēr daži faktori šo biznesu turpmākajos gados var ietekmēt negatīvi. Augstās izejvielu cenas krietni sadārdzinās ceļojumus, inflācija patukšos eiropiešu maciņus, samazinot to maksātspēju. Pieaug arī ekoloģiskās prasības, kuru ievērošana sadārdzinātu ceļojumu cenu.

Jo īpaši tas attiecas uz Baltijas jūru, kurā ik gadu viesojas vairāk nekā 300 kruīza kuģu. Jau tagad aprēķināts, ka notekūdeņi uz kuģiem satur apmēram 113 tonnas nitrātu un 38 tonnas fosfātu, un šīs vielas veicina Baltijas jūras aiz-augšanu. No pasaules desmit lielākajām jūru un okeānu mirušajām zonām septiņas atrodas Baltijas jūrā. Pasaules Dabas fonds jau pērn starptautiskajām kruīza kuģu kompānijām nosūtīja vēstules ar lūgumu pārtraukt notekūdeņu izlaišanu jūrā, kas, izrādās, lielākajā daļā gadījumu tiek ignorēts.

FAKTI PAR EIROPAS KRUĪZA BIZNESU

Līdz 2015. gadam kruīza kuģu pakalpojumus izmantos 5,1 milj. pasažieru. Salīdzinājumam: 2007. gadā Eiropas kruīza braucienos devās 4,1 milj. ceļotāju, bet 1995. gadā – tikai 1 milj.

Pašlaik vispopulārākās ir Itālijas ostas, kurās 2006. gadā uzņemti 3,4 milj. kruīzu pasažieru. Spānijas ostas, ieskaitot Kanāriju salu, savukārt apkalpojušas 2,8 milj. pasažieru, bet Grieķijas ostas (tai skaitā Korfu, Rodas u. c. salu ostas) – 2,5 milj., Francijas – 1,39 milj. un Norvēģijas – 1,13 milj.

Līdz 2007. gada sākumam Eiropā tika piedāvāti 44 kruīza maršruti, kurus apkalpoja 118 kuģi ar 100 tūkst. kajītēm. Vēl 47 kuģi ar 51,3 tūkst. kajītēm devās maršrutos aiz Eiropas krastiem.

No 1995. līdz 2005. gadam pasaulē kopumā kruīzu pasažieru skaits pieauga vairāk nekā divas reizes – no 5,7 milj. līdz 14,4 miljoniem.

Līdz 2007. gada sākumam 23% no visiem kruīzu kuģu pasažieriem pasaulē bija eiropieši. Salīdzinājumam: pirms 10 gadiem eiropiešu daļa bija tikai 19%.

Šajā biznesā Eiropā ir nodarbināti 250 tūkst. strādājošo, kopumā tiešā veidā tiek apgrozīti 10 miljardi eiro un fiksēti 15 milj. Eiropas ostu apmeklējumu.

Katrs eiro miljons, kas tiek iztērēts kruīza biznesā, sekmē tālāku 2,2 milj. eiro tēriņus un rada 21 darba vietu, kurās strādājošie gadā vidēji saņem 33,5 tūkst. eiro.

2006. gada beigās Eiropas kuģu būvētavas bija noslēgušas kontraktus 36 kruīza kuģu būvniecībai līdz 2011. gadam par kopējo summu 14,9 miljardi eiro.

Avots: European Cruise Council, Euroyards, MedCruise and Cruise Europe

GO TRAVEL (SIA Cassandra Riga) eksperte Astra Kalniņa:

Kruīza ceļojumu interesentu lielākā daļa ir 30–55 gadus veci. Kruīzi iecienīti arī kā medusmēneša ceļojumi vai populārs ceļojumu veids draugu grupām.

Vispopulārākie maršruti ir pa Vidusjūru, tiem seko Norvēģijas fjordu kruīzi vasaras sezonā, bet rudens/ziemas sezonā– Tālo Austrumu, Dienvidamerikas un Karību salu kruīzi. Jaunums ir luksuskruīzi ar SILVERSEA kruīzu kompānijas kuģiem pa visu pasauli un ekspedīciju kruīzi ar luksuskruīzu kuģi Prince Albert II (2008. gadā 134 pasažieri) uz Antarktīdu, Franču Polinēzijas salām u. c. Dominē tendence izvēlēties tādu kruīzu kompāniju piedāvājumu, kas nodrošina augstu servisa līmeni.

Latvia Tours eksperts Aigars Smiltāns:

Var iegādāties lētos EasyCruise, kas ir Easy Jet lēto cenu aviokomānijas atzars, un ir arī ļoti dārgi un ilgi kruīzi, kuri maksā līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu.

Mūsu ceļotāji pārsvarā izvēlas īsos kruīzus Baltijas jūrā, bet ir, kas piedalās nedēļu ilgos vai vēl garākos kruīzu ceļojumos.

Ir cilvēki, kas pamēģina un regulāri ceļo, bet ir, kas reizi ir izbraukuši un– pietiek. Pats ik gadu dodos īsajā kruīzā pa Baltijas jūru, jo kuģa atmosfērā un gaisotnē ir kas tāds, ko uz zemes grūti atrast.