Energoefektivitāte Latvijā. Status quo

Autors: Alvils Zauers, nozare.lv @ 04.01.2010

Darbu un arī ieguvumu potenciāls milzīgs

Kā rāda Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) dati, Rīgā vien ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam nepieciešama renovācija, bet galvaspilsētā atrodas ap 50% no visām Latvijā privatizētajām dzīvojamajām mājām. Renovētas ir tikai divpadsmit mājas.
REA lēš, ka vidēji viena apsildāmās platības kvadrātmetra renovācijas izdevumi Rīgā ir ap 50 latiem, bet kopējā Rīgā renovējamo ēku platība ir ap 12 miljoniem kvadrātmetru. Tādējādi te vien kopā jau ir 615 miljoni latu, no kuriem, kā lēš REA, pašu iedzīvotāju finansējamā daļa būtu 430 miljoni latu.

Pēc LATIO Namsaimnieka datiem, mājokļa kvadrātmetra cenas atšķirība renovētā un nerenovētā namā ir liela – 2009. gadā nerenovētā mājā vidēji tā ir ap 550 EUR/m3, bet renovētā ap 700 EUR/m3. Tiek prognozēts, ka šī cenu atšķirība nākamajā desmitgadē krietni palielināsies.

Tāpat arī maksa par siltumenerģiju. Nerenovētas mājas dzīvoklī (50 m2) LATIO Namsaimnieks to lēš ap 35 latiem mēnesī, renovētā – tie jau ir 27 lati mēnesī.

LATIO meitas uzņēmums prognozē, ka, palielinoties siltumenerģijas cenai, augs arī maksa, un ar laiku starpība starp renovēta un nerenovēta dzīvokļa siltumrēķinu kļūs arvien izteiktāka.

Vezums nekust

Šobrīd dažādu ministriju paspārnē energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanai paredzētas vairākas programmas. Šķiet, centrālajai vajadzētu būt ekonomikas ministrijas kūrētajai Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu programmai.
Sākotnēji tās īstenošanai bija paredzēti 16,6 miljoni latu. Vienai mājai – līdz 100 000 latu finansējums ar atbalsta intensitāti līdz 50%. Pēc tam Ministru kabinets nolēma papildus piešķirt vēl ERAF līdzfinansējumu – 30 miljonus latu.
Diemžēl naudas gribētāju ir samērā maz. Visvairāk pieteikumu līdz šim bijis no Valmieras, kurai jau ir ilglaicīgāka un veiksmīgāka māju renovācijas pieredze.

Kaut Latvijā ir lielāks atbalsts salīdzinājumā ar citām valstīm, kur arī tiek nodrošināts atbalsts namu energoefektivitātes paaugstināšanai, pie mums iet kā pa celmiem. Lielā mērā tādēļ, ka valsts komunikācija ar sabiedrību šajā projektā bijusi neveiksmīga.

Tā uzskata arī Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Viņaprāt, energoefektivitātē vārdu jūra bijusi apgriezti proporcionāla padarītajiem darbiem. Valdība bijusi pārmērīgi aktīva attīstības perspektīvu solījumos būvniekiem, vienlaikus nesamērīgi pasīva likumdošanas stimulu radīšanā gan enerģijas ražotājiem, gan jo īpaši patērētājiem. Galvenā problēma te meklējama valdības nespējā operatīvi iedarbināt naudas apguves mehānismu. Procesu praktisko realizāciju vajadzētu deleģēt privātajām struktūrām vai vismaz koncentrēt vienā kodolā, nevis izmētāt pa vairākām ministrijām, rezumē V. Birkavs.

Savukārt Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters uzsver, ka nepieciešams parādīt, kāds būs iedzīvotāju konkrētais ekonomiskais ieguvums, veicot energoefektivitātes pasākumus.
Igaunijā, kur valsts spēja īstenot sekmīgu energoefektivitātes mārketingu, ēku energoefektivitātes projekti guvuši sabiedrības atbalstu, kaut arī atbalsta apjoms ir daudz mazāks nekā pie mums. Turpretī Lietuvā, lai gan atbalsts ir lielāks nekā Igaunijā, rezultāti arī ir vāji.

Par lielu šķērsli V. Bisters uzskata to, ka mūsu dzīvojamajā sektorā ir ļoti nevienmērīga sociālā struktūra, tādējādi lēmumu pieņemšana ir ļoti grūta. Turklāt mūsu sabiedrībai nav pieredzes šādos projektos. Nepieciešama pozitīvo piemēru kritiskā masa.

Cerēja arī bankas

Vīlušies par šādu attīstību ir arī baņķieri, kas bija cerējuši uz šādu samērā drošu investīciju iespēju. SEB bankas viceprezidents Kazimirs Šļakota atzīst, ka banka nopietni gatavojusies ēku energoefektivitātes projektiem, redzot izdevīgas naudas ieguldīšanas iespējas. Rezultāti esot neapmierinoši, banka šā gada deviņos mēnešos māju siltināšanas projektiem kredītos izsniegusi mazāk par pusmiljonu.

„Manuprāt,” norāda K. Šļakota, „vaina meklējama tajā, ka nav padomāts par iedzīvotāju, kurš ir pasūtītājs un galu galā būs arī maksātājs, bet iedzīvotāju pieeja šiem jautājumiem būtiski atšķiras no valsts skatījuma.”
Līdz šim SEB banka finansējusi ēku energoefektivitātes projektus galvenokārt mazajās pilsētās, kur iedzīvotāji viens otru pazīst un spēj vienoties. Rīgā projektu nav, jo cilvēki neuzticas namu apsaimniekotājiem, uzskatot, ka tiks piekrāpti, saka K. Šļakota.

Energoefektivitātei jābūt reālai

Arī REA vadītāja Maija Rubīna spiesta atzīt, ka namu apsaimniekotāju autoritāte Rīgā ir maza. Šogad Rīga grib kardināli mainīt apsaimniekošanas kārtību, un M. Rubīna to vērtē kā pozitīvu soli, kas sekmēs arī minētā jautājuma sakārtošanu.
Viņasprāt, nozīmīga ir ļoti maza (40 kWh/m2 gadā) enerģijas patēriņa sasniegšana pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Tas atbilstu energoefektīvas mājas kritērijiem, bet ir aptuveni divas reizes mazāk nekā ēkām, kas atbilst pašreizējiem Latvijas būvnormatīviem.

„Rezultātam ir jābūt mazai maksai, lai neiznāk tā, ka mājas jāsiltina pa divi lāgi, jo pirmais renovācijas mēģinājums var būt neapmierinošs,” secina M. Rubīna. Nav pieļaujams, ka pēc renovācijas mājas īpatnējais siltumpatēriņš gadā pārsniedz 100 kWh/m2.

No Rīgā renovētajiem divpadsmit daudzdzīvokļu namiem īpatnējais siltumpatēriņš energoefektīvas mājas kritērijiem ir tuvs tikai divos projektos, bet trijos tas pārsniedz minētos 100 kWh/m2. Vislabākie rezultāti sasniegti mājā Kurzemes prospektā 14, kas renovēta pagājušā gada rudenī bez īpaša atbalsta – pēc iedzīvotāju pašu iniciatīvas.

Galvenais uzdevums, lai aktivizētu māju siltināšanu, ir finansējuma nodrošināšana, ko varētu dot rotācijas fonda izveide pašvaldību ietvaros. Šāds fonds KredEx vadībā jau šogad sācis darboties Igaunijā. KredEx ir Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas dibināts kredīta un eksporta garantiju fonds, un viens no tā uzdevumiem ir veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu, kā arī sniegt atbalstu iedzīvotājiem savu māju būvēšanā vai atjaunošanā. Šā gada jūnijā KredEx bija izsniedzis 55 kredītus kopsummā par 7 miljoniem eiro uz 20 gadiem ar fiksēto procentu likmi – 4,8%. Līdzīgs fonds izveidots arī Lietuvā, tas izsniedz kredītus ar 3% likmi.

Ar cilvēkiem ir jārunā  

2009. gada septembra DnB Nord bankas Latvijas barometrā socioloģisko pētījumu kompānija SKDS Latvijas iedzīvotājiem bija uzdevusi jautājumus arī par viņu plāniem un situācijas izvērtējumu mājokļu jomā. Aptaujāti vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, no tiem 32% rīdzinieku. Atbildes liecina, ka maz cilvēku ir gatavi ko darīt sava mājokļa uzlabošanā.

Komentējot pētījumu, eksperti secina, ka ļoti mazinājusies iedzīvotāju maksātspēja un aptauja apstiprina iemeslus, kādēļ iedzīvotāji tik neaktīvi iesaistās arī mājokļu energoefektivitātes programmā. Tomēr tas, ka mājas siltināšana mājokļa izvēlē ir tikai prioritāšu septītajā vietā, atklāj – ne visiem ir skaidrs, ka ēkas siltināšana un apkures maksājumu apmērs ir savstarpēji cieši saistīti.

SKDS augustā bija veicis iedzīvotāju aptauju arī pēc LATIO pasūtījuma, un izrādās, ka no vairāk nekā 600 respondentiem, kuru māja nav siltināta, 29%, t. i., lielākā aptaujāto grupa, uzskata mājas siltināšanu par ļoti svarīgu, 27% par drīzāk svarīgu. Arī te respondenti, atbildot uz jautājumu par galvenajiem uzdevumiem saistībā ar viņu mājām, norāda, ka galvenais, lai regulārie maksājumi par dzīvokli kļūtu mazāki (66%), bet otrs būtiskākais, lai dzīvojamā māja tiku atjaunota vai vismaz izremontēta. Tas svarīgi 13% aptaujāto iedzīvotāju.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis norāda, ka energoefektivitātes jēdzienu nepieciešams traktēt pietiekami plaši, un mērķim te jābūt iedzīvotāju sociālo apstākļu un vides uzlabošanai. Šauri pieejot šim procesam, tā rezultāti var izrādīties daudz mazāki, nekā varētu gaidīt.


SKDS aptaujas rezultāti par Latvijas iedzīvotāju galvenajiem kritērijiem dzīvokļa iegādē:
1/ mazi izdevumi par dzīvokli (maksa par uzturēšanu, komunālie maksājumi) - 55% aptaujāto;
2/ mājas tehniskais stāvoklis un būvniecības kvalitāte - 47% aptaujāto;
3/ vai māja ir siltināta, svarīgi šķitis 23% aptaujāto.
Problemātiskākais no maksājumiem iedzīvotājiem ir maksa par apkuri (52% aptaujāto), nākamais grūtākais maksājums – maksa par elektroenerģiju – 14% aptaujāto. 
Avots: 2009. gada septembra DnB Nord bankas Latvijas barometrs

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: