Gatis Rozenfelds: jaunā reklāma 140 zīmju garumā

Autors: Gatis Rozenfelds @ 29.07.2010

Gatis Rozenfelds: jaunā reklāma 140 zīmju garumā

2007. gadā tas notika 5000 reizes dienā, 2008. gadā – jau 300 000 reižu dienā, bet 2009. gada sākumā – nieka divi ar pusi miljoni reižu dienā. Pagājušā gada laikā skaits pieauga līdz 35 miljoniem, bet šobrīd jau ir pārsniedzis 50 miljonus reižu dienā jeb 600 reižu sekundē. Kas tas ir? Protams, tie ir t. s. tvīti jeb vīterojumi – 140 simbolus gari vēstījumi, kurus 110 miljoni tvitera lietotāju ik dienas nosūta ēterā, proti, tiem, kuri ir izvēlējušies viņiem sekot. Ik dienas tiek reģistrēti ap 300 tūkstošiem jaunu tvitera kontu.


Līdzīgu statistiku piedāvā YouTube, pasaulē trešā visvairāk apmeklētā mājas lapa, kurā ik dienu tiek skatīti 2 miljardi video (vēl pirms pusgada šis skaitlis bija divreiz mazāks). Pirmais video fails šajā tautas televīzijā tika augšupielādēts 2005. gada 23. aprīlī, bet jau 2006. gada pavasarī ik dienas augšupielādēti tika 65 tūkstoši video failu, ik dienas noskatīti – 100 miljoni. Tā paša 2006. gada rudenī YouTube par 1,65 miljardiem dolāru nokļuva Google īpašumā.

2008. gadā augšupielādes apjomi palielinājās no 10 videostundām minūtē gada sākumā līdz 15 videostundām minūtē gada beigās. 2009. gada janvārī savus oficiālos YouTube kanālus atklāja arī ASV prezidents un Kongress, viņu piemēram drīz sekoja arī Vatikāns. Šodien ik minūti YouTube tiek papildināts ar 24 stundu garu video, turklāt statistika rāda, ka 70% apmeklētāju ir lietotāji ārpus ASV.

Facebook ar saviem 400 miljoniem lietotāju, kuri to apmeklē vismaz reizi mēnesī (50% no viņiem to dara katru dienu), ir ceturtā lielākā valsts uz pasaules, turklāt, tāpat kā YouTube, 70% no lietotājiem dzīvo ārpus ASV, un katram no viņiem ir vidēji 130 draugu. Starp citu, ASV viena astotā daļa no 2008. gadā salaulātajiem pāriem ir iepazinušies ar Facebook starpniecību, un šie skaitļi strauji kļūst aizvien lielāki.

Pēdējos gados mēs esam pieredzējuši lielas pārmaiņas veidos, kā cilvēki kontaktējas, saņem informāciju un apmainās ar to. Līdztekus tradicionālajiem drukātajiem medijiem sevi piesaka vairs ne tikai interneta ziņu portāli, bet arī daudzas citas jauno elektroniski sociālo mediju formas. Informācijas kļūst arvien vairāk, un vecā ložmetējveida reklāma šobrīd vairs nav efektīvākais veids, kā informēt un pārliecināt savus potenciālos klientus, jo cilvēki sāk kļūt izvēlīgi. Turklāt izvēlīgi ne tikai tajā, kādu informāciju un kur tie vēlas to saņemt, bet arī – kā viņi vēlas ar to mijiedarboties. Monologu vietā sevi piesaka dialogi un viedokļu apmaiņa – uzvar spēja piesaistīt uzmanību un idejas, par kurām vērts pastāstīt citiem.

Veca paruna vēsta: pasaki, un viņi aizmirsīs, parādi, un viņi ielāgos, iesaisti, un viņi sapratīs. Un tieši iesaistīšana, turklāt jo dziļāka – jo labāka, ir tas, par ko runā jaunā XXI gadsimta reklāma. Un šeit nav domāts par primitīvām flash spēlītēm laika nosišanai, bet gan par reālu attiecību veidošanu un klientu iesaistīšanu uzņēmuma ikdienā.

Ja agrāk reklāma galvenokārt bija statisks laukums avīzē, tad tagad tā ir dinamiskas informācijas plūsma, kas izmanto visdažādākos mediju kanālus. Cilvēki pirks, ja uzticēsies, bet kā lai uzticamies kaut kam anonīmam, svešam un nepazīstamam?

Agrāk teorētiķi sprieda, ka zīmolam būtu vēlams kļūt par cilvēka draugu – tad tas tiks patiesi mīlēts un cienīts. Šodien tā ir realitāte – Facebook ikviens var kļūt par fanu jūsu uzņēmuma lapai. Starbucks kafejnīcu tīklam ir astoņi miljoni fanu, kokakolai – seši. Ko tas nozīmē? To, ka šie miljoni cilvēku ir labprātīgi pierakstījušies ik dienas saņemt uzņēmumu reklāmvēstījumus, turklāt nereti viņi tos pārsūta arī saviem draugiem, kas kopējo auditoriju daudzkāršo. Kādi būtu izdevumi, lai sasniegtu līdzīgu auditoriju, izmantojot tradicionālos reklāmas kanālus?

Kopš dāņu kinorežisors Larss fon Trīrs savā 1995. gada manifestā Dogma pavēstīja, ka „drīz ikviens varēs būt kinorežisors un uzņemt pasaulslavenu kino bez nozīmīgām investīcijām”, ir pagājuši 15 gadi, un tagad patiešām ikviens var uzņemt īsfilmu par sevi, savu produktu, savu uzņēmumu un bez maksas izvietot to internetā. Arī videomontāžas programmas ir kļuvušas vienkārši lietojamas un ērti pieejamas. Jums pat nav jātērē nauda videokameras iegādei – jaunākie telefonu modeļi jau tagad piedāvā iespēju uzņemt video HD kvalitātē. Tehnoloģijas attīstās daudz ātrāk, nekā mēs spējam aptvert un sākt tās izmantot – video sociālo tīklu reklāmas kampaņās pagaidām nav pietiekami novērtēts.

Kādēļ tērēt tūkstošus dārgiem reklāmas klipiem, kuru rādīšanai TV nepieciešami desmitiem tūkstošu latu, ja par daudz mazāku summu iespējams radīt interneta seriālu, ar kura palīdzību ne tikai izplatīsiet informāciju par savu uzņēmumu, bet arī izveidosiet intensīvākas un dziļākas attiecības ar potenciālajiem klientiem. Turklāt, ja televīzijas reklāmu cilvēki uztver ar krietnu skepsi un cenšas to ignorēt, tad interneta video ļaudis skatās ar interesi.

Kā lielisku piemēru sociālo mediju izmantošanā var minēt šāgada reklāmas kampaņu pret braukšanu alkohola reibumā: visā valstī tika izvietoti labi pamanāmi vides objekti – gultas – apvienojumā ar aicinājumu izgulēt dzērumu, pirms sēsties pie stūres. Lai kampaņa patiešām tiktu pamanīta, reklāmas aģentūra papildus noorganizēja nejauša garāmgājēja uzņemtu video, kurā redzams, kā iereibis jaunietis patiešām vienā no šīm gultām arī apguļas. Šis video YouTube vietnē tika noskatīts 27 000 reižu, un to fragmentāri arī parādīja LTV ziņu raidījums Panorāma. Nav šaubu, ka šis mazo izmaksu instruments radīja gana lielu pievienoto vērtību visai kampaņai, jo piesaistīja visvērtīgāko resursu, proti, cilvēku uzmanību.

Protams, sociālo mediju stratēģija nav „uztaisīt twiter kontu”. Nē. Ir vajadzīgs pilns spektrs. Nepieciešama regulāra satura ģenerēšana dažādos līmeņos – sākot ar ikdienas jaunumiem, konkursiem, fotogalerijām, bloga ierakstiem un beidzot ar īsiem video klipiem, videoprezentācijām. Mērķis ir maksimāli iesaistīt cilvēku mijiedarbībā ar uzņēmumu, produktu vai slavenību. Atslēgas jēdziens šeit ir auditorijai atbilstīga satura veidošana.

Pašlaik internets vairs nav atsevišķas istabas (mājas lapas), kas ir labāk vai sliktāk iekārtotas un savstarpēji saistītas ar hiperteksta saitēm. Tā tas bija senāk – kad patiešām bija iespējams apceļot visu globālo tīmekli, klikšķinot un pārejot no vienas lapas uz citu.

Jaunais internets nesastāv no vientuļām salām, bet vairāk līdzinās paralēlām dimensijām, kuras turklāt pārklājas. Esot YouTube, jūs varat vienlaicīgi nosūtīt ziņu uz tviteri vai feisbuku, padaloties jaunatradumā ar saviem draugiem. Internets vairs nav daļu savienība, bet vienota, monolīta informācijas telpa, kurā viss nepieciešamais atrodams pāris klikšķu attālumā un kas ir hiperjūtīga pret jebkādām aktuālām ziņām.

Ja jūsu uzņēmumam ir pārdesmit korporatīvo klientu, iespējams, ka labākais veids, kā radīt ar tiem ilgtspējīgas attiecības, ir restorāna apmeklējumi un dāvanas. Bet brīdī, kad uzņēmums atkarīgs no daudzu tūkstošu auditorijas, internetam alternatīvu gluži vienkārši nav. Pat ja šodien viss ir labi, svarīgi turēt roku uz pulsa, jo komunikāciju krīze mēdz ierasties neaicināta un, ņemot vērā informācijas izplatīšanās ātrumu, reakcijai ir jābūt zibenīgai. Negatīvā ziņa jānokauj jau saknē, noskaidrojot, kas, kā, kāpēc un ko iespējams darīt, lai situāciju novērstu.

Nāk prātā nesen Twitter tīklā novērotā situācija, kad kāds tautā pazīstams reklāmists pažēlojās, ka viens no mobilajiem operatoriem atteicies nekavējoties piegādāt jaunu iPhone saplēstā vietā pat tad, kad piedāvāts nosūtīt jau veiktā maksājuma uzdevumu. Pāris minūšu laikā problēmu atrisināja mobilā operatora tvitera dežūrdienests, kas acīmredzot skenē visus vīterojumus, kuros pieminēts šī uzņēmuma nosaukums... Lūk! Izrādās, ka tvitera komisāri ir elastīgāki un ar lielākām pilnvarām par ierindas biroja klerkiem.

Tieši informācijas izplatīšanās ar teju ģeometriskās progresijas ātrumu ir jauno sociālo mediju spēks. Ziņu, kas interesanta, acumirklī uzzina visi. Varētu pat pajokot, ka jaunās mediju formas atbilst komunistu savulaik daudzinātajam sauklim visu varu tautai, jo, nospiežot pogu retweet (tviterī) vai I like it (feisbukā), informācija zibenīgi izplatās un šādā ziņā vara patiešām ir nonākusi cilvēku rokās.

Twitter idejas autors un dibinātājs Džeks Dorsijs (Jack Dorsay) ir teicis, ka „140 zīmes ir gana, lai ar to palīdzību būtu iespējams mainīt pasauli”. Izskatās, ka viņam būs bijusi taisnība.

Komentāri:




Elina

10.08.2010 12:26

Ļoti interesanti un patiesi.
Tik pat interesētu arī tā visa ne tik pozitīvās puses no psihologa viedokļa :)

Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

e-pasts: marketings@kapitals.lv

abonēšanai: abon@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010