Īslandes gadījums

Autors: Mārtiņš Apinis @ 01.12.2008

Vēl pirms pāris gadiem pasaulē runāja par Īslandes – mazās valsts, kurā ir nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem iedzīvotāju – ekonomisko brīnumu. Tās iekšzemes kopprodukts (IKP) strauji auga, un investori to uzskatīja par labu alternatīvu ieguldījumu diversifikācijā. Taču Īslandes finanšu sektora sabrukums notika ļoti strauji. Ja vēl šā gada pirmajos mēnešos pastāvēja bažas iepriekšējos gados vērojamā patēriņa buma likumsakarīgo seku un valsts valūtas vērtības krituma dēļ, tad rudenī darījumu pasaulē jau atskanēja vārdu salikums „finanšu sistēmas krahs”.

Lai analizētu notikušā būtību un uzstādītu nākotnes prognozes, kā arī nepieļautu šādu kļūdu atkārtošanos, der iedziļināties „Īslandes gadījuma” cēloņos.  

Valsts kā liels hedžfonds
  
Vēl šā gada vasarā Īslandes finanšu sistēmu lielā mērā varēja salīdzināt ar paaugstināta riska investīciju fondu, kas cīnās ar sekām, ko izraisījusi liela finanšu krīze. Tēlaini izsakoties, šīs valsts galvenā problēma bija finanšu līdzekļu sadegšana pasaules virtuālās naudas kurtuvēs.

„Par Īslandi jāsaka, ka tā ir radījusi patiesi unikālu situāciju pasaules ekonomikas vēsturē. Tās bankas ārzemēs aizņēmās milzīgas summas, kas vairākkārt pārsniedza Īslandes kopproduktu (šā gada vidū gandrīz sešas reizes!), un šo naudu investēja dažnedažādos riskantos ieguldījumos. Piemēram, summa, kas līdzvērtīga 91% Īslandes IKP, bija investēta akcijās,” situāciju raksturo Swedbank sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Salīdzinot ar Latviju, mums šis rādītājs ir tikai aptuveni 2%. Grūti pat iedomāties, ko izjuta Īslandes investori, ekonomisti vai valstsvīri brīdī, kad vasaras beigās atkal sašķobījās finanšu sektors pasaules lielajos fondu tirgos, izraisot strauju akciju cenu kritumu. „Īslandes banku sistēmas aktīvu puse kopš septembra vidus ir pēkšņi „sarāvusies”,” skaidro P. Strautiņš. Turklāt šīs riskantās investīcijas lielā mērā finansēja īstermiņa saistības, kas gada vidū līdzinājās 254% no IKP, tādējādi spēcīga finanšu krīze jau pēc definīcijas pielīdzināma valsts bankrotam. Investīciju kompānijas Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis saka: „Valstij, kurai lētas naudas apstākļos ārējais parāds uzmilzis līdz vairāk nekā 700% no IKP, turklāt liela apjoma kredītsaistībām nav pilnīgi nekāda seguma, aizņēmumu tirgi šobrīd praktiski ir slēgti, tādējādi situāciju pasliktinot vēl vairāk.”  


Nav korekti Latviju pielīdzināt Īslandei
 
Lai arī atsevišķos ārvalstu biznesa izdevumos izteikti brīdinājumi, ka Baltijas valstis, sevišķi Igauniju un Latviju, varētu piemeklēt Īslandes liktenis, finanšu un makroekonomikas eksperti uzskata, ka šāds salīdzinājums, maigi sakot, nav korekts. Protams, atsevišķas līdzības šo valstu ekonomiku attīstības ciklā pastāv, piemēram, pārmērīgs iekšējā patēriņa pieaugums un nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana, taču finansiālo saistību apjoms salīdzinājumā ar valsts tautsaimniecības apjomiem radikāli atšķiras. Tāpat banku darbības rādītāju ietekme uz valsts ekonomiku ir nesalīdzināmi mazāka.

Arī valsts palīdzība grūtības piedzīvojušajai Parex bankai, kas šobrīd ir otra lielākā komercbanka Latvijā, vēl nebūt nenorāda uz krīzi banku sektorā.

Kā stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, Īslandes banku aktīvi bija aptuveni desmit reizes lielāki nekā šīs valsts IKP (salīdzinājumam – Latvijas banku sektora aktīvu un IKP attiecība ir tikai 1,6), turklāt Īslandes bankām bija milzīgs īstermiņa parādu apjoms pret IKP (vismaz sešas reizes lielāks nekā Latvijas komercbankām).

Otrkārt, Īslandes bankas aizrāvās ar piesaistītās īstermiņa naudas izvietošanu ienesīgos, bet diezgan riskantos finanšu instrumentos. Augšupejas periodā šāda stratēģija tās bankām ļāva gūt peļņu un augt, savukārt, notiekot lielam finanšu tirgus kritumam, Īslandes banku aktīvi kusa kā ledus, bet piesaistītā īstermiņa nauda bija jāatdod, un jaunus resursus tik milzīgos apjomos piesaistīt nebija iespējams, norāda E. Rudzītis. „Latvijas komercbankas nav aizrāvušās ar pārmērīgiem ieguldījumiem finanšu instrumentos, koncentrējoties vairāk uz privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanu, turklāt pēdējā gadā fokuss vairāk bijis tieši uz uzņēmumu finansēšanu,” atšķirības iezīmē SEB bankas eksperts.
Šobrīd banku galvenie ienākumi ir no kreditēšanas, un kreditēšanas tempu samazināšanās un kredītu kavējumu skaita palielināšanās dēļ tām jāveido uzkrājumi, tādējādi samazināsies banku peļņa. „Iespējams, dažas bankas, kuras iepriekš bija agresīvākas nekustamo īpašumu kreditēšanā, cietīs zaudējumus, tomēr kopējais banku sektora kapitāls ir pietiekami liels, lai pārdzīvotu sliktos laikus ekonomikā,” pieļauj Edmunds Rudzītis.

Mūsu valsts ekonomiskā situācija nav salīdzināma pat ar tādu finanšu satricinājumus un vietējās valūtas vērtības kritumu piedzīvojušu valsti kā Ungārija, kur par finanšu sistēmas krahu šobrīd neviens pat nerunā. „Viens no iemesliem, kāpēc uz preparēšanas galda kā viena no pirmajām nonākusi Ungārija, ir tās salīdzinoši aktīvais un lielais finanšu tirgus,  likviditātes medību ietvaros investori vispirms pārdeva to, ko bija iespējams ātri pārdot. Tāpēc kā pirmie pasaulē un arī Austrumeiropā ir cietuši salīdzinoši likvīdie finanšu tirgi, piemēram, Ungārija un Krievija,” stāsta Zigurds Vaikulis. Viņaprāt, Latvijā finanšu tirgus ir niecīgs, tāpēc makroekonomiskā līmenī tā svārstību ietekme ir relatīvi neliela.

Jostas jāsavelk ciešāk

Lai arī Latvijai kā valstij nav jābaidās no bankrota, tas nenozīmē, ka tēriņus var kāpināt tikpat strauji, kā iepriekšējos gados. Sevišķi tas attiecas uz valsts aparātu, kaut arī nereti šķiet, ka atsevišķi indivīdi dzīru galdiņu grib tikpat bagātīgu, kā iepriekšējos gados, neņemot vērā to, ka naudas palicis mazāk un arī dzīvot uz krīta kļūs aizvien grūtāk.

Pašreizējā ekonomikas konjunktūra skaidri norāda, ka valsts ekonomikā nākamgad būs kritums un arī valsts finanšu sektoram ziedu laiki ir aiz muguras. Jau šobrīd starpbanku tirgus Latvijā ir stinguma stāvoklī, tomēr nevar runāt par krīzes pazīmēm ne banku sektorā, ne valsts finanšu sistēmā.

Kā uzskata E. Rudzītis, viens no faktoriem, kas ļautu izvairīties no līdzīgām problēmām, kādas ir Īslandē un Ungārijā, ir reāls, sabalansēts (vai arī ar minimālu deficītu) valsts budžets. Jo tas, pirmkārt, dotu pozitīvu signālu investoriem un kredītreitingu aģentūrām par Latvijas apņemšanos uzlabot situāciju. Otrkārt, jāievieš dzīvē ekonomiku stimulējošie un uzņēmējdarbību veicinošie pasākumi, kā arī jāpilnveido ES struktūrfondu apgūšana, lai tā būtu mazāk birokrātiska un racionālāka. Atbalsts uzņēmējiem, krītoties patēriņam, sekmētu Latvijas ekonomikas nesabalansētības mazināšanos, uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci un kārtējo maksājumu kontu, kas iepriekš bija viens no satraucošajiem rādītājiem. Arī bankām jāturpina kreditēt tautsaimniecība, jo kopumā to finanšu rādītāji ir stabili, turklāt pašu banku interesēs ir tautsaimniecības stimulēšana.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: