Izcili vācu vīni Rīgā

Autors: Dace Salmane @ 01.06.2009

Pagājušajā vasarā pamanīju, ka kaimiņos manai dzīvesvietai Ģertrūdes ielā atvērts neliels vīna veikaliņš Hanzas vīni. Iegriezties pāris mēnešu laikā tā arī neiznāca. Līdz kādu vakaru garāmejot ieraudzīju – lai arī veikaliņa darba laiks jau beidzies, tas joprojām ir vaļā. Atvēru durvis – bet aiz tām pulciņš cilvēku ar glāzēm rokās. „Tātad slēgtais pasākums,” nodomāju un taisījos iet prom. Bet kāds simpātisks vīrietis man teica: „Lūdzu, nāciet! Kādu vīnu vēlaties nogaršot?” Tā es iepazinos ar Sylvio un Hanzas vīnu galeriju. 21. maijā Hanzas vīnu veikaliņam pirmā dzimšanas diena. Kapitāls aicināja uz sarunu par vīniem un biznesu Sylvio Abratu, Hanzas vīna galerijas (HVG) līdzīpašnieku.

Vai gads ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu izvērtēt biznesa potenciālu?

Jā, mums ļoti labi iet – apgrozījuma pieaugums ir katru mēnesi. Hanzas vīnu galerija pirms 2 gadiem sāka kā vairumtirgotājs, savukārt pirms gada atvērām Hanzas vīnu veikalu. Gada laikā veikala apgrozījums ir divkāršojies.
Pieklājīgā vīnu veikalā, manuprāt, pienākas būt 250–300 dažādiem vīniem. Mums šobrīd ir ap 120, tātad tikai puse no tā, kam vajadzētu būt. Bet gada laikā esam ieplānojuši dubultot šo apjomu, vienlaikus paplašinot sortimentu – patlaban apmēram 80% no HVG piedāvājuma ir vācu vīni, gada laikā plānots pāriet uz proporciju 50% vācu un 50% nevācu vīni (itāļu, spāņu, franču). Lai būtu dažādība. Un tāpēc, lai pastāvīgajiem klientiem, kuri nāk pie mums regulāri, varētu piedāvāt ko jaunu, savādāku.

Izstāsti – kā Vācijā dzīvojošam latvietim, kuram ar vīniem tik vien bijusi darīšana kā savu reizi vīna glāze pie pusdienām vai vakariņām, radās ideja vest vācu vīnus uz Latviju?

Jā, esmu Vācijā dzimis latvietis, diplomēts ķīmijas doktors (tāpat kā Grandānes kundze*, smejas Sylvio) – taču specialitātē strādājis ļoti maz, papildus studējot un iegūstot ekonomista diplomu.

Tā kā pēdējos 5 gadus biju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Reinzemes Pfalcas Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošajā Vidus un Austrumeiropas centrā (birojs Frankfurtē, Hānā, Reinzemes Pfalcā), tad strādāju ļoti ciešā saistībā ar Ekonomikas ministriju.

Aptuveni 80% no visiem Vācijas vīniem nāk no Reinzemes Pfalcas reģiona, tātad šajos reģionos vīna darīšana ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm. Regulāri saņēmu lūgumus no šā reģiona vīndariem palīdzēt popularizēt vācu vīnus Baltijā. Sākotnēji vīndaru kontaktus nodevu lielajām alkohola importētājfirmām Latvijā – bet tām nebija intereses par mazo vīna darītavu produkciju. Latvijā vīna kultūra vēl nav un nevar būt tik attīstīta kā valstīs ar gadsimtiem senām vīna tradīcijām. Ir gadījies šeit nopirkt ļoti nekvalitatīvu vīnu par ļoti augstu cenu vai arī piedalīties smalkos pasākumos, kuros tiek pasniegts ārkārtīgi zemas kvalitātes vīns – pēc garšas jūtams, ka iznīcināšanai paredzēts, bet veiksmīgi uz austrumiem pārdots.

Labās idejas rodas pēkšņi. To, ka Vācijā ražotie vīni ir ļoti labi, pamazām biju sapratis arī pats. Kad noskaidrojās, ka Latvijā nevienam nav intereses šos vīnus importēt, nolēmu to darīt pats. Ar Vācijas Vīna institūta palīdzību Reinzemes Pfalcas vīndariem tika nosūtīts piedāvājums. Interesi izrādīja kādi 20–30 vīndari, no kuriem reāla sadarbība izveidojās ar 5 vīna darītavām. Šie vīndari bija gatavi projekta ietvaros doties uz Latviju – viņiem nebija svarīgi tikai pārdot, sak, vienalga, kā, ka tikai nauda, bet bija vēlme sekmēt vīna kultūras attīstību Latvijā. Tā mēs arī šobrīd sadarbojamies tikai ar tiem vīndariem, kuriem ir patiesa interese pašiem braukt uz Latviju, regulāri piedalīties degustācijās, skaidrot savas filozofijas, palīdzēt cilvēkiem orientēties vīnu pasaulē. 

Mazliet par pašu vīnogu audzēšanu…

Katrai vīnogu šķirnei ir savs klimats, kurā tā aug vislabāk. Un Vācijā gan ideālais klimats, gan arī augsnes sastāvs ir tieši Riesling vīnogām.

Vīnogas stāds ir kā mamma bērnam, tas ir gatavs pats iet bojā, lai tikai ogas izdzīvotu. Ne pārāk sen bija tāds gads Vācijā, ka karstās un sausās vasaras dēļ vīndari bija spiesti vīnogu ķekarus nogriezt zaļus, lai vīnogulāji izdzīvotu.

Ļoti bīstama ir krusa, ja tā uznāk brīdī, kad vīnogas ir gandrīz gatavas, un miziņas ir plānas – visa raža var aiziet postā vienā dienā. Vīnogas ar krusas sabojātu miziņu ir jānovāc uzreiz, bet kā lai novāc 20–30 hektārus 3–5 dienās, ja parasti šāds apjoms tiek vākts 3–4 nedēļas?

Vīnogu novākšanas periods Vācijā ir 6–8 nedēļas. 2006. gadā laika apstākļu dēļ vīnogas sāka pūt, un, lai saglābtu ražu, viss tika novākts 2 nedēļu laikā. Ja jāizvēlas starp bankrotu vai darbu 24 stundas diennaktī – divreiz nedomāsi.

Fon Raknicam pirms pāris gadiem vienā naktī mežacūkas apēda 30% no visas ražas. Gadās arī tā.

Kas ir tas īpašais vācu vīnos?

Katrā zemē ir gan labi, gan ne tik labi vīni. Ir savas specifiskas vīnogu šķirnes, raksturīgi vīni, un katras zemes vīniem ir savi cienītāji.

Ja runājam par vācu vīniem, tad vairāk jāuzsver baltvīni. Manuprāt, baltvīni Vācijā ir vislabākie pasaulē – ļoti svaigi, aromātiski, ar salīdzinoši zemu alkohola saturu.

Visraksturīgākie Vācijai ir Riesling vīni – fantastiski vasaras vīni, ļoti dažādi, no pavisam sausa līdz Trockenbeerenauslese (žāvētu ogu izlase, visaugstākās kvalitātes vīni), kas tiek gatavots no rozīnēm līdzīgām savītušām ogām, kuras skārusi cēlā puve. Tas ir ļoti salds, augstvērtīgs deserta vīns, kuru var glabāt gadu desmitiem un pat simtiem. Pie Schloss Vollrads ir iespējams iegādāties Trockenbeerenauslese vīnu – 1911. gada raža, pudeles cena aptuveni USD 10 000, 1870. gada raža – pudeles cena USD 12 000–15 000.

95% vācu baltvīnu tiek izdzerti pirmajā, vēlākais, otrā gadā, bet optimāli būtu pagaidīt 3–4 gadus, tad tie būtu visgardākie. Diemžēl ekonomisku apsvērumu dēļ tos izdzer pārāk agri.

Kāda ir Hanzas vīna galerijas veiksmes formula?

Mums ļoti svarīga ir vīna kultūra – lai cilvēki sāk saprast, ko un kāpēc viņi dzer. Un latvieši vairs nav gatavi par sliktiem vīniem lielu naudu maksāt. Šā brīža sarežģītajos finansiālajos apstākļos cilvēki retāk apmeklē kafejnīcas un restorānus, vairāk izvēlas pavadīt brīvo laiku mājās ar ģimeni vai draugiem – līdz ar to biežāk izvēlas nopirkt labu vīnu par 5–8 latiem.

Mēs regulāri rīkojam degustācijas ar vīndaru piedalīšanos – tad katrs var noskaidrot sev interesējošo jautājumu par konkrētās vīna darītavas vīniem un par vīniem vispār. Tāpat piedāvājam nogaršot, kad cilvēks ir ienācis veikalā, bet nezina, ko izvēlēties. Gadās, cilvēki ienāk un prasa sarkanvīnu, bet ārā vasara, 30 grādi – un mēs piedāvājam baltvīnu. Uz ko ir atbilde: „Es baltvīnu vispār nedzeru.” Bet, kad ielej kādu Riesling vai Muller-Thurgau un lūdz pasmaržot – tad pasmaržo, pagaršo un saka: „Tu zini, tas ir pirmais baltvīns, kas man garšo!” Tā notiek regulāri.

Tas ir svarīgi – iemācīt cilvēkiem saprast, ko viņi dzer. Baudīt ar prātu, ar saprašanu, saprast, kas notiek uz mēles – kā mainās garša, aromāts.

Bieži ir tā, ka cilvēks, kurš te iegriezies pirmo reizi, skatās ar neticību: kas gan var būt no vācu vīniem? Pārsvarā jau pazīst tikai skābu rīslingu vēl no padomju laikiem. Bet pircēji atgriežas – praktiski visi mūsu klienti nāk atkārtoti, gandrīz neviens nav pazudis.

Ļoti liels nopelns te ir arī mūsu komandai – esam gluži kā ģimene, visi šajā lietā ir iekšā ar sirdi un dvēseli, visi viens otru atbalstām. Paši braucam, izvēlamies un esam pārliecināti par katru vīnu, ko piedāvājam saviem pircējiem. Cenšamies ievērot, lai cena atbilstu kvalitātei. Mums ir ļoti izdevīgs cenas/prieka koeficients! Labam vīnam vajag garšot, vajag būt interesantam, un tas nedrīkst galvassāpes taisīt! Ziniet, mūsu vīni galvassāpes netaisa!

* Valentīna Grandāne, Latvijas Vīnziņu asociācijas valdes priekšsēdētāja


Hanzas vīnu galerija par vīna darītavām - sadarbības partnerēm

Margarethenhof Weingut Weber no Mozeles – brīnišķīgi Riesling un Elbling vīni. Vīndara Jurgena Vēbera izcilākie vīni auguši šīfera augsnē labākajā Ailas vīna laukā ar nosaukumu Ayler-Kupp.

Weingut Hiestand no Reinhesenes, kur vīna darīšanā netiek pievienoti papildus raugi un tehnikas palīdzība tiek izmantota ļoti minimāli. Labākie Jurgena Hīštanda vīni nāk no vīna lauka Kroickapelle (Kreuzkapelle), kas atzīts par vienu no labākajiem šajā reģionā.

Wein & Sektgut Braun no Pfalcas – ļoti kvalitatīvi vīni, Gewurztraminer, Riesling, Cabernet Savignon, Dornfelder (tipiskā vācu vīnogu šķirne), kā arī ļoti interesants Cuvee sarkanvīns First Glass – pirmais vīns šajā vīna darītavā, kas tika pildīts pudelēs ar stikla korķi.

Weingut Schloss Vollrads no Reingavas – Folrādas pils ar vīna darītavu atrodas netālu no Reinas upes, un to uzskata par vienu no vecākajām esošajām vīna darītavām pasaulē. Arhīvos atrastie rēķini liecina, ka jau 17. un 18. gadsimtā pilī darītie vīni ceļojuši arī uz Rīgu. Ražo tikai Riesling vīnu.

Weingut Rolf Heinrich no Virtembergas. Heinrihu ģimene jau no sešpadsmitā gadsimta paaudzi pēc paaudzes nodarbojas ar vīna darīšanu. Šīs vīndarītavas vīnus mēs degustēsim 12., 13. jūnijā vīna svētkos Konventa sētā, Andrea Heinrihs pats arī būs ciemos. Viņiem ir tipiski Virtembergas vīni, ļoti labi ozolkoka mucās nogatavināti sarkanvīni – Trollinger, Lemberger, Dornfelder šķirnes.

Weingut Von Racknitz no Nāes. Von Racknicu vīndaru filozofija – ekoloģiski vīni. Vīna darīšana notiek, izmantojot jaunākās iekārtas, taču gatavošanas veids ir tradicionālais. Racknici galveno akcentu liek uz dažādo augšņu raksturu attēlošanu vīnā, kādēļ galvenokārt tiek audzētas tikai Riesling vīnogas, jo tās vislabāk to akcentē.

Weingut Hammel no Pfalcas – jāsaka, ka vīndaris Kristofs ir pilnīgs vīna maniaks! Katram no mūsu partneriem vīndariem ir sava vīna filozofija, visi viņi dzīvo ar un dēļ vīniem, bet Kristofs patiešām izceļas – viņam pasaulē interesē tikai divas lietas: vīns un futbols! Nākamgad Dienvidāfrikā notiks pasaules čempionāts futbolā, un viņš jau gatavo speciālu Cuvee vīnu īpaši šim pasākumam – vācu un Dienvidāfrikas vīnus kopā. Kristofs ir kā komponists – viņš iet pa saviem vīna laukiem, garšo savas vīnogas un galvā komponē, kādu vīnu viņš no tām ogām uztaisīs, īpaši izceļot konkrēto vīnogu raksturu. Piemēram, ir viņam viens Savignon Blanc (šī šķirne gan tikai kādus 10 gadus Vācijā tiek audzēta), kas neatpaliek no pasaules labākajiem Savignon Blanc vīniem.

Rudenī, kad vīns Vācijas vīna darītavā ir sapildīts mucās, Kristofs dodas uz Maljorku pie sava laba drauga, ar kuru kopā gatavo sarkanvīnu Cuvee Nr.II – ļoti labs sarkanvīns, kas ar panākumiem tiek pārdots smalkos Maljorkas restorānos. Un pēc tam ziemā viņš uz mēnesi nozūd Dienvidāfrikā, kur komponē savus Āfrikas vīnus. Īsts vīna maniaks!