Kredītkaršu tirgu kurina ar lojalitātes programmām

Autors: Mārtiņš Apinis @ 29.04.2010

Pašreizējo ekonomisko rādītāju dēļ cerēt uz kredītkaršu tirgus pieaugumu būtu grūti, tomēr banku teiktais liecina, ka kredītkaršu tirgus apstājies nav.

Kā vēsta Nordea bankas karšu pārdošanas un produktu attīstības vadītāja Kitija Jansone, aizvadītajā gadā jauno kredītkaršu skaits turpināja pieaugt līdzīgi kā iepriekšējos gados, vidēji ik mēnesi no kopējā karšu skaita veidojot apmēram 3%. Par aptuveni 10 000 jaunu kredītkaršu izsniegšanu pērn ziņoja arī SEB banka.

 

Samazinās darījumu summas

Iedzīvotāju ienākumu samazināšanās dēļ mainījušās arī ar kredītkartēm veikto darījumu summas. Parex bankas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Saleniece norāda, ka pēdējos divos gados kredītkaršu izmantošanas paradumi līdzinājušies kopējai samazināšanās tendencei mazumtirdzniecībā – samazinājušies arī kredītkaršu apgrozījumi, un kopējais apgrozījuma samazinājums kredītkartēm ir ļoti līdzīgs patēriņa samazinājumam. 

To, ka samazinājušās darījumu summas kredītkaršu tirgū, atzīst arī citas bankas. „Aptuveni par 15% ir samazinājusies viena darījuma summa, bet darījumu skaits palicis nemainīgs. Tas nozīmē, ka klienti iepērkas tikpat bieži, bet par mazākām summām,” situāciju komentē K. Jansone. Arī SEB bankas Maksājumu karšu pārvaldes vadītājs Andris Lazdiņš stāsta par līdzīgu darījumu apjomu samazināšanos.

Banku pārstāvji arī konstatē, ka šis maksājuma līdzeklis aizvien biežāk tiek izmantots saviem tiešajiem mērķiem, proti, pērkoties. Tas daļēji izskaidrojams tādējādi, ka bankas to stimulē, jo, pērkoties ar kredītkarti, tiek piedāvātas atlaides un dažādi bonusi, savukārt, izņemot skaidru naudu, tiek piemērotas diezgan lielas komisijas maksas. 

Salīdzinājumā ar citu banku izdotajām kredītkartēm Nordea bankai šai ziņā ir visaugstākais rādītājs – 77%. Var secināt, ka kredītkartes galvenokārt izmanto ikdienas pirkumu veikšanai, bet debetkartes – skaidras naudas darījumiem.

 

Svarīga pievienotā vērtība

Kredītkaršu tirgus lielā mērā varētu būt audzis dažādu lojalitātes programmu un karšu ar pievienoto vērtību dēļ. Proti, klienti priekšroku dod kredītkartēm ar īpašu lojalitātes programmu, kas paredz dažādas atlaides tirdzniecības vietās un dažkārt bezmaksas ārzemju ceļojumu apdrošināšanu. K. Jansone apgalvo, ka 80% no visiem jaunajiem kredītkaršu lietotājiem pagājušajā gadā izvēlējušies tieši kredītkartes ar lojalitātes programmu. Nordea pozīcijas kredītkaršu tirgū nostiprina fakts, ka šī banka pirmā ieviesusi kopzīmola kredītkartes Latvijā, sākot sadarbību ar Stockmann MasterCard. „Pagājušā gada rudenī uzsākām sadarbību arī ar aviolīniju airBaltic, ieviešot kopzīmola kredītkarti BalticMiles MasterCard. Prognozējam, ka Nordea bankas izsniegto kredītkaršu tirgus apjoms 2010. gadā būtiski pieaugs. Par kopzīmola kredītkartēm ir vērojama liela klientu interese, par to liecina arī tendence apmainīt kredītkarti bez pievienotām vērtībām pret kopzīmola kredītkarti,” konjunktūru raksturo K. Jansone.

 

Izaugsme tirgū var atsākties gada beigās

Banku pārstāvji norāda, ka patērētāju noskaņojums pamazām uzlabojas, lai arī ir krīze. Protams, tas ir nesalīdzināmi sliktāks nekā 2008. gadā. Ekonomikas samazināšanās teju par piektdaļu gada laikā nevar neatstāt negatīvu ietekmi, tomēr pēdējos pāris mēnešos situācija sākusi nedaudz stabilizēties un iedzīvotāju kopējais noskaņojums kļuvis nedaudz labāks. 

Tas gan lielā mērā noticis tādēļ, ka samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri domā, ka ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, liecina martā publiskotie pētījuma DnB Nord Latvijas barometrs dati. 

Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš uzskata, ka kopējais izsniegto kredītkaršu skaits tirgū pārāk nemainīsies. Viņaprāt, gada otrajā pusē varētu nedaudz sākt palielināties izsniegto karšu skaits, tādējādi situācija kredītkaršu tirgū īpaši nemainīsies. „Kredītkaršu skaita izmaiņas ir atkarīgas no privātā patēriņa līmeņa tirgū, tādējādi, pamatojoties uz jaunāko statistisko informāciju, varam secināt, ka patērētāju noskaņojums ir uzlabojies, un iespējams, ka jau 2010. gada beigās kredītkaršu tirgus apjoms atsāks mērenu izaugsmi, savukārt gada pirmajā pusē vēl būs vērojama tirgus lejupslīde atbilstoši patērētāju rīcībā esošo ienākumu samazinājumam, ko pozitīvas norises eksportā un rūpniecībā pagaidām vēl nespēs kompensēt,” saka I. Saleniece. Atbilstīgi šobrīd aktuālām makroekonomiskām prognozēm mērenu izaugsmi var gaidīt tikai 2011. gada pirmajā pusē, jo banku riska apetīte pašlaik ir ļoti ierobežota un bankas vairāk orientējas uz esošā kredītportfeļa apkalpošanu, nevis kredītportfeļa pieauguma veicināšanu. Viens no faktoriem, kas iepriekš, iespējams, nedaudz bremzējis kredītkaršu izmantošanu, ir vispārējas deflācijas gaidas, iedzīvotājiem atliekot lielāku pirkumu veikšanu cerībā uz vēl lielāku cenu samazinājumu. Paredzams, ka gada nogalē to nomainīs pakāpeniska cenu palielināšanās, kas nākamo ceturkšņu laikā var veicināt nedaudz aktīvāku kredītkaršu izmantošanu.

 

Faktiskie kredītlimiti nedaudz palielinājušies

Lai arī bankas ievēro ļoti piesardzīgu kreditēšanas politiku, eksperti lēš, ka kredītkaršu limiti salīdzinājumā ar iedzīvotāju algas apmēru ir palielinājušies. „Pret ienākumu līmeņa izmaiņām kredītkaršu limitu pieaugums ir apmēram vienas darba algas apmērā,” lēš Dz. Kalniņš. 

Līdzīgs viedoklis ir arī A. Lazdiņam. „Esošiem klientiem kredītlimiti pieaugs, jo sarūk klientu ienākumi un līdzšinējā SEB bankas politika paredzēja nepārspīlēt ar pārlieku lielu kredītlimitu piesaisti, tāpēc nav nepieciešamības pārskatīt limitu apmērus pilnīgi visiem klientiem. Protams, mēs turpinām sekot situācijai, un ir klientu grupa, kurai iesakām pārskatīt limitus, bet tas skar mazāko daļu klientu. Pret jauniem klientiem šī attiecība visticamāk nepieaugs, bet saglabāsies līdzšinējā apjomā,” paredz SEB bankas eksperts.  

 

Likmes kompensē ar kredītu brīvdienām

Tā kā situācija Latvijas naudas tirgū bija sarežģīta, vismaz daļa banka pērn palielināja arī kredītkaršu kredītprocentu likmes. K. Jansone informē, ka pēdējā gada laikā tā mainījusies no 1 līdz 4%, un tas izskaidrojams ar to, ka pagājušajā gadā resursu izmaksas bija neparedzamas. Tāpēc aizvien populārākas ir kredītkartes ar kredītbrīvdienām. Kredītkaršu tirgū ir pieejami produkti, kuriem iespējams pat 55 dienu bezprocentu kredīts, turklāt piemērotāko atmaksas datumu un lielumu no iztērētā kredīta klients pats var izvēlēties. Procentu likmes paaugstināšana pārāk neietekmējot šo kredītkaršu lietotāju izmaksas, kas ir procentu maksājumi par iztērēto kredīta limitu, jo kartes lietotājiem ir diezgan liels kredītbrīvdienu skaits. Palielinoties procentu likmēm, tiek veicināta karšu lietotāju aktivitāte, jo vairāk tiekot sekots līdzi kredītkaršu atmaksas grafikam, saka Nordea pārstāve. 

Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas naudas tirgu piemeklēja straujš lata procentu likmju kritums. Uzticības atgriešanās nacionālajai valūtai noteikti atsauksies arī uz kredītkartēm, un pirkšanās uz parāda pamazām kļūs lētāka. Dz. Kalniņš stāsta, ka gada sākumā notikusi cenu samazināšana gan kredītkartēm, gan citiem privātpersonu kredītproduktiem.

 

fakti

Iedzīvotāji kļuvuši optimistiskāki arī par ģimenes materiālā stāvokļa novērtējumu. 44% (iepriekšējā mēnesī tikai 37%) pauda, ka pašreiz savu finansiālo stāvokli vērtē kā viduvēju, bet par drīzāk sliktu vai ļoti sliktu to uzskata 48% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā pētījumā.

Avots: DnB Nord Latvijas barometrs dati

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: