Kurus atlaidīs pirmos?

Autors: Ingūna Vitenburga @ 01.12.2008

Foto: LETA/AFP Imageforum

Masveida atlaišana sākumā skar tos sektorus un profesijas, kuras pirmās ietekmējušas krīzes sekas. Eksperti uzskata, ka visvairāk globālā finanšu krīze skar un skars finanšu, celtniecības, tūrisma, auto tirgu, nekustamā īpašuma un tirdzniecības sektoru. Finanšu un celtniecības nozares būs vislielākās zaudētājas. Tiek prognozēts, ka pēc krīzes bankas atgūsies ātrāk nekā celtniecības sektors, kurā gaidāmi daudz lēnāki atveseļošanās tempi.

Vienlaikus tiek uzsvērts, ka valstīs, kurām ir plašs iekšējais tirgus un kuras nav īpaši orientējušās uz eksportu, darba tirgus vieglāk pārcietīs krīzi.

Spēkā citi spēles noteikumi

Globālā ekonomiskā krīze ir krietni mainījusi spēles noteikumus darba tirgū. No šī brīža mūziku pasūta nevis darba ņēmējs, kā lielā mērā bijis līdz šim, bet gan darba devējs. Darba tirgus viennozīmīgi pārorientējas uz darba devēju – kompāniju vadības beidzot būs spiestas pievērst uzmanību darbaspēka efektivitātei. Daļa ekspertu domā – realitātē tas varētu nozīmēt, ka piecu cilvēku darbu turpinās darīt viens, saņemot lielāku atalgojumu, kas gan nebūs piecu algu lielumā.

Tiek prognozēts, ka krīzes nozarēs uzpeldēs augstas klases speciālisti, kuri par saviem pakalpojumiem varēs pieprasīt atbilstošus bonusus. Jau šobrīd vērojams pieprasījuma pieaugums pēc augstas klases topmenedžeriem, jo daudzās kompānijās, īpaši ASV, darbinieku samazināšana jau ir notikusi un tirgus līderi ir pieņēmuši darbā kvalificētākus menedžerus, ar kuru palīdzību veiksmīgāk izturēt globālās krīzes laiku.

Optimisti gan uzsver, ka masveida atlaišanas nevajadzētu uztvert pārlieku saasināti, jo ir arī labā ziņa – darba tirgus faktiski tiks sakārtots un finanšu sistēma, tāpat kā citas ekonomikas nozares, atgriezīsies pie savu pamatfunkciju veikšanas – uzturēt reālo ekonomikas sektoru, nevis uzpūsto. Mērena finansiālā apetīte un augsta darba atdeve nākotnē darba tirgū tiks īpaši novērtēta.

Latvijas darba tirgus attīrās no neprofesionāļiem

Lai arī Latvijā darbinieki kolektīvi tiek atlaisti pārsvarā ražošanas sektorā, kopumā vislielākā kadru politikas maiņa fiksēta būvniecības un nekustamā īpašuma sektorā. Lielas izmaiņas skar arī tirdzniecības nozari – par to liecina iekšējā patēriņa kritums. Eksperti atzīst, ka lielākoties atlaišana skar tos speciālistus, kuri konkrētā nozarē nonākuši pārpratuma dēļ. Šobrīd nozarēs paliek profesionāļi, kuri kompetenti pārzina savu sfēru.

Atlaišanas vilnis Latvijā nav beidzies, ņemot vērā, ka ekonomiskās recesijas kulminācija sagaidāma tikai nākamajā gadā, kad iekšzemes kopprodukta kritums tiek prognozēts par diviem un vairāk procentiem. Taču jau šobrīd reģistrēto bezdarbnieku skaits Rīgā šā gada deviņos mēnešos pirmo reizi palielinājies par 26%, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu vidējiem rādītājiem.

Personāla atlases uzņēmuma GP Recruitment projektu vadītāja Elīna Atmata skaidro, ka arī reģionos palielinājies darba meklētāju skaits, jo mazumtirdzniecībā, kokapstrādē, transporta nozarē (loģistika) ir liels likvidēto uzņēmumu skaits. Arī lauksaimniecībā strādājošo skaits ir samazinājies, un nozares darbinieki meklē darba iespējas ārpus Latvijas, kas saistīts ar Latvijas valdības tikpat kā neatbalstīto lauksaimniecības politiku un daudzu saimniecību likvidēšanos. Vairāk nekā iepriekš tiek apdraudēti transporta un loģistikas sfēras darbinieki. Šīs jomas uzņēmumi pakāpeniski samazina darbinieku skaitu (šoferi un administratīvie darbinieki), un arī paši darbinieki biežāk sāk interesēties par darba maiņu.
Darba meklētāju skaits Latvijā ir aktivizējies arī banku sektorā, un tas liecina par darbinieku nestabilitātes izjūtu, kā arī amatu likvidēšanu un apvienošanu. Šo darbinieku vidū ir operatori un administratīvie darbinieki.

Darba zaudēšanas kompensācijas lielākā daļa darbinieku nav saņēmuši un arī nav informēti par šādu kompensāciju pieejamību. Tas gan lielākoties attiecas uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem. E. Atmata secina, ka, strādājot ārzemēs, cilvēki ir vairāk informēti par savām tiesībām un ir pieredzēts, ka darbinieki pieprasa šīs kompensācijas, ja darba devējs tās nav izmaksājis. 

Viedokļi par darba tirgu Latvijā

Arta Biruma, SIA Eiro Personāls vecākā konsultante, valdes locekle:

Pēdējā pusgada laikā ekonomiskā situācija ir mainījusies ļoti strauji, un darba tirgū notiekošais stipri atpaliek no ekonomiskajiem rādītājiem. Visgrūtāk mums katram ir pieņemt skarbo realitāti. Iepriekšējo periodu varam raksturot ar vārdiem „kas viegli nāk, tas viegli iet”. Darba tirgū tas nozīmēja daudz iespēju un labu piedāvājumu. Darba devēji cīnījās par darbiniekiem, palielinot algas, bieži vien darbiniekiem maksājot par potenciālu, nevis reāliem darba rezultātiem. Darba devēji nepievērsa lielu nozīmi faktam, ka darbinieks bieži maina darba vietas, ja tam bija pamatojums.

Šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja un tādā virzienā arī turpinās attīstīties. Pēdējos pāris mēnešos darba tirgū ir krasi samazinājies pieprasījums, labu darbu atrast ir ļoti grūti, darba devēji pamatīgi izvērtē kandidātus ne tikai pēc potenciāla, bet arī pēc reāli paveiktā iepriekšējā darbavietā, ievāc atsauksmes, rūpīgi izvērtē darbinieka atbilstību prasītajam atalgojumam.

Darbinieku skaits šobrīd tiek samazināts gandrīz visās nozarēs, lai arī skaļi par to netiek runāts. Pirmām kārtām samazināšanai tiek pakļautas atbalsta funkcijas vai tā saucamie izdevumu centri, tad tiek vērtētas biznesa pamatfunkcijas, peļņu centri.

Pieejas atlaišanai ir dažādas: 1) visās funkcijās tiek proporcionāli samazināti darbinieki ar vājākajiem darba rezultātiem; 2) ieņemot nogaidošu pozīciju, neskaidrībā par nākotni tiek gaidīts, kad aizies vajadzīgais darbinieku skaits, lai neviens nav jāatlaiž; 3) tiek likvidētas kādas biznesam mazāk svarīgas funkcijas, piemēram, vienā nekustamo īpašumu uzņēmumā ir likvidēta personāla daļa, vienā tirdzniecības uzņēmumā samazināti 12 grāmatveži uzreiz utt.
Problēmas ar darba saglabāšanu un atrašanu tuvākajā laikā gaidāmas visu profesiju pārstāvjiem, kuru darba rezultāti neatbilst atalgojumam. Iespējams, ka zelta vidusceļš darba saglabāšanai ir darba algas samazināšana.

Adros Baltija direktors Aleksejs Saveljevs:

Tagad ir īstais brīdis uzņēmējam izvērtēt un pārdomāt savas kompānijas struktūru. Dažkārt paši uzņēmēji neizprot, vai konkrētais darbinieks ir izdevīgs uzņēmumam vai nē, cik lielu peļņu viņš dod, kāds ir viņa devums, kādi uzdevumi. Krīze ir kā lakmusa papīrs. Tā mainīs attieksmi pret biznesu, ļaus veiksmīgi izdomāt jaunus knifus un būt konkurētspējīgākiem nekā līdz šim.

Vistiešāk šī krīze atsaucas uz nekustamā īpašuma nozari, jo tajā bija iespēja bez liekas piepūles labi nopelnīt un bija saradušies daudz nejaušu cilvēku. Drīz vien nekustamo īpašumu jomā paliks tikai profesionāļi. Mūsu kompānija šobrīd aktīvi strādā ar nekustamā īpašuma firmām, un jāsaka, ka tajās joprojām valda ārprāts. Ja es zvanu ar vēlmi nopirkt dzīvokli, tad konkrēts speciālists kompānijā neatbild uz jautājumiem, atļaujas neatzvanīt. Tas nozīmē, ka cilvēki joprojām strādā nekvalitatīvi, negrib pārslēgties uz šodienas situāciju. Pirms diviem gadiem pēc dzīvokļiem stāvēja rindā, tagad situācija ir mainījusies, bet darbinieki joprojām turpina strādāt, kā iepriekš, un brīnās, kāpēc nav rezultāta.

Ar nopietnām problēmām saskaras arī celtniecības un tirdzniecības sfēras. Teju visām kompānijām, kas nodarbojas ar vairum- un mazumtirdzniecību, jāpievērš uzmanība pārdevējiem – cik tie ir rezultatīvi, cik veiksmīgi. Pārdevēji Latvijas veikalos ir, bet viņi nepārdod. Ja salīdzinām ar Londonu vai Parīzi, var izvērtēt – tur pārdevēji strādā: apkalpo klientus, rūpējas par pirkumiem un meklē labākos risinājumus. Pie mums pārdevējs tikai stāv un izdod preci. Tagad ar šādiem pārdevējiem būs grūti izdzīvot, jo klients nav gatavs maksāt par skaistām acīm. Viņš noteikti grib maksāt par rezultātu vai labu apkalpošanu. Neviens normāls uzņēmējs krīzes apstākļos šādus darbiniekus neturēs.

Ikvienam, kuru atlaiž no darba, iesaku ļoti konkrēti padomāt – ko es varu darīt labāk? Ja konkrētam cilvēkam ir kādas unikālas priekšrocības, piemēram, retas valodas zināšanas vai izcilas iemaņas konkrētā jomā, tad atlaišana nedraudēs.

Mūsu kompānija nodarbojas arī ar darbinieku apmācību, tāpēc varu apgalvot, ka, neskatoties uz krīzi, labi darbinieki joprojām ir ļoti pieprasīti un darba devējs par tiem ir gatavs maksāt diezgan lielu naudu.

Piemēram, kompānijās pārdošanas nodaļas vadītāji domā: ja man no desmit darbiniekiem trīs ir labi speciālisti – tā saucamie pārdošanas vilki, tad kāpēc man turēt tos pārējos septiņus? Varbūt šiem trim paaugstināt algu, bet tos septiņus vienkārši atlaist, un rezultāti galu galā būs labāki nekā, ja strādās visi desmit. Šobrīd ir īstais laiks, lai pārdomātu kompānijas struktūru, veidotu to kompaktāku un elastīgāku.

Būtisks ir jautājums – kurus darbiniekus atlaist? Katram amatam ir izstrādāts tā saucamais kompetenču prasmju saraksts, kurā norādīts, kādas prasmes vajadzīgas konkrētā darba veiksmīgai izpildei. Kompetenču intervija ļauj secināt, vai darbiniekam ir šīs vajadzīgās zināšanas un iemaņas, vai to trūkst. Pēc tam var pieņemt lēmumu par darbinieka atlaišanu vai paturēšanu. Jebkurā gadījumā, izvērtējot atlaišanas kritērijus, kompānijā vajadzētu atstāt labākos speciālistus. Ja vienam darbiniekam savā laikā bija trīs kompetences, bet viņš atnāk un mēs secinām, ka gada laikā šo kompetenču skaits ir pieaudzis līdz četrām piecām, varam konstatēt, ka cilvēks cenšas, un dot attiecīgi papildus bonusus – lielāku atalgojumu, mašīnu vai telefonu. Šis patiešām ir labs laiks profesionāļiem.

Cilvēki lēnām aptver, ka situācija ir mainījusies un šie vairs nav uzplaukuma gadi. Tagad vajadzētu vairāk strādāt, mazāk lasīt avīzes. Nevis tenkot, bet piezvanīt klientam. Nevis sūdzēties, cik ir slikti, bet šajā pašā laikā kaut ko prātīgu izdarīt, lai būtu labi. Diemžēl cilvēkiem Latvijā trūkst pozitīvas domāšanas. 


Kolektīvās atlaišanas Latvijā

• Aldara īpašnieks Carlsberg novembra sākumā paziņoja par 80 darba vietu samazināšanu Baltijas valstu uzņēmumos. Carlsberg grupā ietilpst arī Igaunijas Saku un Lietuvas Svyturys-Utenos alus darītavas.

• SIA Valmieras maiznieks oktobra sākumā no darba atlaida 27 darbiniekus.

• SIA Kalnciema ķieģelis ražotnē Jelgavas rajona Kalnciemā no oktobra no darba atlaida 55 darbiniekus.

• Līdz 1. oktobrim aptuveni 440 elektrobūvinstrumentu rūpnīcas Rebir darbinieki atradās atvaļinājumā, taču pēc atgriešanās no atvaļinājuma turpinājās štatu samazināšana. Kopumā plānots atlaist 533 strādniekus.

• JLM Grupa Jelgavas ražotnē septembra sākumā atlaida 116 darbiniekus, savukārt uzņēmumam piederošajā Liepājas ražotnē – 74 darbiniekus.

• Oktobrī no darba atlaisti 21 AS Lauma Lingerie darbinieks.

• Glūdas pagasta zivju apstrādes uzņēmums Loms un Ko augusta vidū paziņoja par 77 darbinieku atlaišanu.

• Balvu konditorejas un kulinārijas uzņēmums kooperatīvā sabiedrība Adzele augustā un septembrī atlaida 27 uzņēmuma darbiniekus.

• Durvju ražotne Jeld-Wen Aizkrauklē jūlijā samazināja darbinieku skaitu aptuveni par 10%, atlaižot no darba 22 galdniekus.