Latvijas uzņēmējām – liels potenciāls

Autors: Ineta Želve, nozare.lv @ 02.02.2009

Latvijas uzņēmējdarbības vide mainās vienlaikus ar uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājiem un valsts ekonomisko attīstību. Vēl pirms pāris gadiem plaukstošas ekonomikas situācijā cilvēki pauda ļoti pozitīvu skatījumu par uzņēmējdarbības aktivitāti. Šobrīd arvien mazāk cilvēku saskata labas uzņēmējdarbības iespējas un plāno uzsākt uzņēmējdarbību nākotnē. Attieksme pret uzņēmējdarbību ir kļuvusi negatīvāka.

Latvijas uzņēmējdarbības rādītāji joprojām ir mazāki par Eiropas vidējo līmeni. Tikai 7,6% pieaugušo iedzīvotāju Latvijā bija iesaistīti uzņēmējdarbībā (apmēram 110 tūkstoši cilvēku), liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa Latvijas ziņojuma 2007. gada dati.

Liels sieviešu īpatsvars

Taču Latvija joprojām var lepoties ar lielo sieviešu skaitu biznesā no visu uzņēmēju kopskaita. To pierāda arī biedrības Līdere veiktā mentoringa rezultāti, kā arī vizītes Latvijas reģionos, kas apliecina, ka arvien vairāk sieviešu vēlas iesaistīties biznesā vai uzsākt savu uzņēmējdarbību, informē Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Latvijas situācija ir īpaša – sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā ir trešais lielākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja Eurostat 2008. gada izpētes dati. Saskaņā ar tiem Latvijā aptuveni 34% no uzņēmēju kopskaita ir sievietes uzņēmējas. Vēl plašāk daiļā dzimuma pārstāves biznesā pārstāvētas tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur sieviešu īpatsvars ir attiecīgi 35% un 41% no visiem uzņēmējiem.

Lietuvā un Igaunijā sieviešu uzņēmēju īpatsvars ir mazāks nekā Latvijā – attiecīgi 28 un 25% no visiem uzņēmējiem. ES vidēji sieviešu uzņēmēju daļa ir tikai 28% no visiem uzņēmējiem.

Uzņēmējdarbības globālā monitoringa 2. ziņojumā 2007. gadā secināts – lai arī Latvijas uzņēmējdarbības vidē joprojām ir izteikts vīriešu pārsvars, Latvijas biznesa sievietes savas spējas vērtē tikpat augstu kā vīrieši. Šis ir īpašs rādītājs salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, norāda A. Vīksna. Tādējādi pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas sievietēm piemīt liels uzņēmējdarbības potenciāls. Sieviešu skaits, kas uzsāk pašas savu biznesu, pēdējo desmitgažu laikā ir krietni pieaudzis, taču joprojām ir mazāks nekā potenciāli iespējams.

Izglītotākas, bet pasīvākas?

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente sociālantropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka sieviešu uzņēmēju skaits Latvijā varētu būt krietni lielāks, jo salīdzinājumā ar vīriešiem viņām ir augstāks izglītības līmenis.

Teorētiski izglītības ietekme uz uzņēmējdarbības aktivitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, izglītotāki indivīdi ir labāk atalgoti darba tirgū, un tādējādi viņiem varētu nebūt izteiktas motivācijas iesaistīties uzņēmējdarbībā. No otras puses, izglītība var sniegt iemaņas, kas palielina iespējas kļūt par veiksmīgu uzņēmēju.

Pēdējos gados vērojams aktivitātes kritums uzņēmējdarbības rādītājos augsti izglītotiem indivīdiem, kas nolēmuši uz laiku vai pastāvīgi pārorientēties uz algotu darbu. Šo lēmumu, iespējams, motivējušas darba tirgū piedāvātās izdevīgās nodarbinātības iespējas un konkurētspējīgais atalgojums. Nav skaidrs, kāpēc sieviešu uzņēmējdarbības aktivitāte samazinājusies vairāk nekā vīriešu. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka sievietes vairāk novērtē drošību un sociālos pabalstus, kas parasti ir nozīmīga algoto darbinieku kompensācijas daļa.

Neliek uz visu banku

Lielākais šķērslis biznesa uzsākšanai ir līdzekļu un resursu trūkums. Tādējādi, lai uzsāktu biznesu, sievietēm jāizmanto pašu uzkrātais finansējums, norāda A. Vīksna. Topošie uzņēmēji galvenokārt rīkojas ar saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem un mikrokredītiem no neformāliem avotiem, piemēram, radiniekiem, draugiem un kolēģiem. Tikai nelielai daļai topošo uzņēmēju ir pieeja banku kredītiem. Turklāt pētījums rāda, ka topošie uzņēmēji vīrieši plāno izveidot uzņēmumus ar lielākiem finansiāliem ieguldījumiem nekā sievietes.

Sievietes uzņēmējas ir piesardzīgākas arī tai ziņā, ka dod priekšroku tā sauktajai nepilna laika uzņēmējdarbībai, lai rezervētu laiku līdzšinējam darbam, mājsaimniecības aktivitātēm vai tml. Izvēlas nepilna laika režīmu, lai diversificētu risku, tas ir, vienlaicīgi būtu iesaistītas vairākās aktivitātēs. Tādējādi, ja kāda no šīm aktivitātēm izrādīsies neveiksmīga, no tās varēs atteikties, finansiāli pārāk neciešot.

Bizness nepieciešamības dēļ

Ne visi indivīdi tiek iesaistīti uzņēmējdarbības aktivitātē tāpēc, ka saredz biznesa iespējas. Ir uzņēmēju daļa, kas nesaskata citus veidus, kā nopelnīt iztiku. Viņus sauc par nepieciešamības spiestiem uzņēmējiem, un tiek uzskatīts, ka viņi daudz mazāk veicina ekonomisko izaugsmi un viņiem ir mazāka tieksme nopelnīto investēt uzņēmumā, palielināt uzņēmuma apgrozījumu vai nodarbinātību, eksportēt savu produkciju ārzemēs, ieviest inovatīvus produktus vai jaunākās tehnoloģijas. Augsts nepieciešamības spiesto uzņēmēju īpatsvars liecina, ka darba tirgus ir nepilnīgs un ekonomikā ir problēmas.

Līdere valdes priekšsēdētāja uzskata, ka tieši šāda situācija šobrīd ir izveidojusies Latvijā. Samazinās pieprasījums pēc luksusa precēm, cilvēkiem kļūst svarīgi iegūt pamatproduktus un pakalpojumus lētāk. Tā ir iespēja veidoties maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros apvienotos ģimenes locekļi, lai nodrošinātu sev un saviem bērniem pamatvajadzības, iztiekot bez galvu reibinoša apgrozījuma un peļņas.
Ģimene ir iemesls, kāpēc sievietes iesaistās uzņēmējdarbībā, kad vairs nav citas izvēles. Salīdzinot ar Eiropu, Latvijā vienmēr bijusi augsta sieviešu nodarbinātības tradīcija – jau no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Un tieši sievietes daudz biežāk nekā vīrieši bijušas spiestas uzsākt uzņēmējdarbību nepieciešamības dēļ, uzsver A. Putniņa.

Krīze ir arī iespēju laiks uzņēmumiem, kas piedāvā produktus vai pakalpojumus materiālā un emocionālā diskomfortā nonākušiem cilvēkiem.

Nenoliedzami – pasaules ekonomikas un finanšu krīze negatīvi ietekmē arī uzņēmējdarbības attīstību. Taču, iespējams, ka nodarbinātības iespēju pasliktināšanās darba tirgū atkal varētu izraisīt jaunus mēģinājumus uzsākt uzņēmējdarbību. Tomēr šādā gadījumā varētu paaugstināties nepieciešamības spiesta uzņēmējdarbības aktivitāte, nevis aktivitāte, kuru stimulētu biznesa iespējas.

*Publikācijā izmantots Uzņēmējdarbības globālā monitoringa Latvijas ziņojums (2007).

Sieviešu vadīto uzņēmumu darbības sfēras
Tirdzniecība – 39%
Sadzīves pakalpojumi – 24%
Biznesa pakalpojumi – 9%
Rūpniecība – 8,5%
Izglītība/zinātne – 5,5%
Tūrisma / viesnīcu bizness – 14,5%
Avots: Latvijas fakti, 2007. g.

LOLITA BEMHENA – PRASĪGA PRET SEVI UN CITIEM

Pārtikas rūpniecības nozare līdz šim bijusi visstraujāk augošā tautsaimniecības nozare Latvijā, kam raksturīgs plašs piedāvājums, prasīgi produktu lietotāji un sīva konkurence. 90. gadu pirmajā pusē Bulduru sovhoztehnikuma mācību bāzē ar vairāku desmitu cilvēku lielu komandu, bet niecīgiem finanšu līdzekļiem un tehnoloģiskajām iespējām tika izveidots uzņēmums Spilva, kuram jau vairāk nekā 10 gadus valdes priekšsēdētāja ir Lolita Bemhena.

Viņa saka – sieviete biznesā vairs nav reta parādība. Sievišķība biznesā netraucē, bet palīdz labāk izprast likumsakarības. Galvenais, lai sievišķība nekļūst par galveno ieroci panākumu gūšanā. Uz jautājumu, kādas ir atšķirības no vīriešiem uzņēmējiem, viņa atbild, ka vīrieši domā plaši, uzreiz saredz kopainu, bieži vien neiedziļinoties sīkumos. Toties sieviete uzņēmēja papildus spēj vēl pievērst uzmanību detaļām, niansēm, kas ir ne mazāk svarīgas, piemēram, meklējot lietu cēloņu un seku kopsakarības.
Arī sievietei vadītājai ir jāsaskata likumsakarības, jāspēj tās izvērtēt, sevi pastāvīgi jāattīsta un jāpilnveido. Tikai kompetenta, mūsdienīga vadītāja spēj iedvesmot pārējos. Kritiskās situācijās tās atbildība ir citos iedvest mieru, pārliecību, ka viss ir pārvarams un katra situācija ir tikai mācību stunda, pieturvieta ceļā uz biznesa un katra personības pilnveidi un izaugsmi.

„Nenoliedzu, ka esmu prasīga, brīžiem pat skarba, bet mans prasīgums attiecas uz darba pienākumu pildīšanu. No darbiniekiem sagaidu godprātīgu savu darba pienākumu un doto solījumu pildīšanu, kā arī atbildību par uzticēto. Man svarīga ir „vīrs un vārds” attieksme, lai varam viens uz otru paļauties,” norāda Lolita Bemhena.

ELITAI DANIELAI SVARĪGS GRIBASSPĒKS UN RADOŠĀ DOMĀŠANA

AS G4S Latvia ir lielākais privātais drošības risinājumu sniedzējs Latvijā ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi nozarē. Tā vadītājai nepieciešams uzņemties pienākumus ar mērķtiecību, zinātkāri un orientāciju uz klientu. Vienlīdz svarīga ir spēja uzņemties apzinātus riskus, norāda G4S valdes locekle Elita Daniela.
„Laika gaitā pierādījies, ka mana pieeja darbam ir demokrātiska, tomēr ikdienā liela loma ir arī uzraugošajai funkcijai. Katram darbiniekam ir savs redzējums uz lietām un procesiem, kā arī darba stils. Vadītājam jāspēj izvērtēt katra spējas un nekavēt laiku, darot lietas, ko citi varētu izdarīt labāk. Cenšos atrast motivāciju, lai katrs no darbiniekiem spētu sasniegt individuālos mērķus un panākt rezultātu caur saviem padotajiem. Svarīgi ir saprast, ka nezināšana nav netikums, bet iespēja sevi attīstīt. Ik pa laikam arī jāspēj raudzīties pāri darba rutīnai un izvirzīt jaunus mērķus, nezaudēt ticību un iedvesmu, kā arī nebaidīties no pārmaiņām,” par savu vadītājas pieredzi stāsta Elita Daniela. 

Viņasprāt, viss atkarīgs no personības īpašībām. Cilvēks ar plašām zināšanām un dzīves gudrību vienmēr spēs labāk saprasties ar dažādu psiholoģisko tipu cilvēkiem. Un tas esot pluss tieši sievietēm, jo tās spēj lietas skatīt kompleksi. Sievietēm ir vieglāk pārliecināt, jo viņas to dara emocionāli. Sievietēm ir arī vieglāk saprast patērētājus, iejusties viņos, kā arī pielāgoties jauniem apstākļiem.

„Piebildīšu, ka ne visi spēj izsekot spēcīgu vadītāju – gan sieviešu, gan vīriešu – domu lidojumam, un brīdī, kad vadītāju kāds vēlas kritizēt un vadītājs šādā situācijā ir sieviete, nereti tas tiek saistīts ar dzimumu,” saka E. Daniela.      

GINTA KRIVMA MĀCĀS UN TIC SEV

Starptautiska uzņēmuma un arī pētniecības nozares specifika – lai veiksmīgi strādātu plašā tirgus sektoru spektrā, ir svarīgi veicināt vairāku uzņēmuma galveno speciālistu attīstību un atpazīstamību un palīdzēt viņiem kļūt par noteiktu nozaru ekspertiem. Tādējādi uzņēmuma vadītājs TNS Latvia ir drīzāk stratēģis un tāds kā spēlējošais treneris, kas ikdienā atbalsta savus kolēģus, arī pats piedaloties spēlē, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma.

Viņa uzskata, ka ikviena uzņēmuma vadītāja attīstības pamatā ir vēlme mācīties un ticība saviem spēkiem. Vadītāja darbs ir iespēja pašrealizēties un likt lietā savu profesionalitāti neatkarīgi no dzimuma. „Uzskatu, ka diskusija par to, kurš ir piemērotāks uzņēmuma vadītāja amatam – vīrietis vai sieviete –, ir balstīta stereotipos,” uzsver G. Krivma. Līdzīgi arī nevar apgalvot, ka „visi latvieši...” vai „plikgalvji vienmēr...”, tāpat ir nepamatoti uzskatīt, ka „sievietes kopumā” vai „vīrieši vispār” ir vai nav labāki vai sliktāki uzņēmuma vadītāji.

Jā, vēsturiski ir bijis noteikts lomu sadalījums, taču mūsdienās situācija ir kardināli mainījusies. Amatam atbilstošu personības īpašību un profesionālo spēju kopums, kā arī vēlme un spēja nepārtraukti attīstīties ir priekšnoteikumi veiksmīgai vadītāja karjerai.

Realitātē biznesā šis uzskats dažkārt vēl ir teorētiska jābūtība, un stereotipiski domājoši lēmumu pieņēmēji vīrieti kā uzņēmuma vadītāju akceptē daudz vieglāk, kamēr sievietei sevi bieži vēl nākas „īpaši pierādīt”. Taču, ņemot vērā statistikas datus par pēdējiem dažiem gadiem, var teikt, ka Latvijā, atšķirībā no vairākām citām „vecajām ekonomikām”, šis uzskats kļūst arvien maznozīmīgāks.

To, cik veiksmīgi sieviete var realizēt sevi plašāk, esot uzņēmuma vadītāja amatā, ļoti ietekmē ģimenes un tuvinieku izpratne, attieksme un atbalsts. Sieviete ir tā, kurai daudz vairāk jādomā par to, kā līdzsvarot darbu un personīgo dzīvi. Taču kopumā šobrīd sabiedrība ne tikai uzņēmējām un vadītājām, bet sievietēm vispār uzstāda krietni augstākas prasības nekā vīriešiem.

DACE KRAULE ORIENTĒTA UZ REZULTĀTU

Dace Kraule ar uzņēmējdarbību saistīta jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. 1993. gadā sākusi strādāt Isover Austrumu pārstāvniecībā, kļuvusi par Latvijas pārstāvniecības vadītāju un ieviesusi Latvijā siltumizolācijas materiālus. Kopš 2007. gada strādā par izpilddirektori SIA Klinkmann Lat, kas nodarbojas ar rūpnieciskās automatizācijas, elektromateriālu, datu tīklu, speciālo rūpniecisko krāsu un atslēgu piegādāšanu Latvijas tirgū.

„Biznesā nevar izdalīt vīrišķīgas vai sievišķīgas nozares, to varētu darīt vieglatlētikā vai svarcelšanā, kur dzimumam ir nozīme. Uzņēmējdarbībā neredzu atšķirību starp vīrieti vai sievieti, svarīgākas ir personības kvalitātes,” atzīst Dace Kraule.

Vadības darba stils var būt dažāds, bet galvenais biznesā ir rezultāts. Ja tas tiek sasniegts, visi vadības stili attaisnojas. Labākā darbinieku motivācija ir ieinteresētība savā darbā, jo rezultāts nevar tikt sasniegts, darot darbu piespiedu kārtā. Rezultātam būtu jānāk no darbinieka labas gribas un vēlēšanās. Ideāli ir tad, ja gan darbiniekiem, gan vadītājiem darbs kļūst par hobiju un dzīvesveidu.

Lai izprastu pašreizējo ekonomiski finansiālo krīzi, ir svarīgi atskatīties vēsturē – jebkura ekonomiska augšupeja beidzas ar lejupslīdi. Savukārt ekonomiskā lejupslīde agri vai vēlu izraisa ekonomisko izaugsmi vai pasaules karu. Jebkura krīze ir nepieciešama, jo tā ir ekonomikas sanitārs, kas izsijā sliktākos darbiniekus, nespējīgākos uzņēmējus. Taču katras krīzes laikā saglabājas tā daļa uzņēmumu, kas ir spējīgi pārorganizēties un pielāgoties jauniem apstākļiem.

LIGITA ŠMEILE zina, ka izdzīvo gudrākais

Komercizglītības centrs pieaugušo biznesa izglītības jomā darbojas kopš 1993. gada, piedāvājot personāla apmācības un konsultācijas. Tā valdes priekšsēdētāja Ligita Šmeile norāda, ka arī Latvijas ekonomikā sākotnēji darbojies dabiskās atlases princips „izdzīvo stiprākais”, bet ilgākā perspektīvā tomēr – „izdzīvo gudrākais”. Nedrīkst aizmirst arī veiksmi, intuīciju un uzņēmēja garu. Tur, kur biznesa darbība nav izkropļota, tagad atmaksāsies agrāk ieguldītais darbs ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem un sadarbības partneriem.

„Ceru, ka krīzes rezultātā daudzi kļūs konkurētspējīgāki, uzņēmumi vairs nevarēs atļauties laiku un naudu tērēt darbiem, kas nepievieno vērtību galaproduktam, par kuru ir gatavs maksāt klients. To indivīdu vidū, kas paliks bez darba, radīsies nākamie uzņēmēji vai, tomēr ticamāk, uzņēmējas. Sievietes Latvijā ir sīkstākas un gatavākas risināt pat šķietami bezizejas situācijas. Darījuma cilvēki no citām valstīm, kas šeit ir braukuši meklēt sadarbības partnerus, sacījuši, ka tieši ar sievietēm viņiem biznesa idejas ir realizējušās daudz lielākā mērā nekā sadarbojoties ar vīriešiem,” par sieviešu potenciālu uzņēmējdarbībā pārliecināta Šmeile.

Tagad ir īstais laiks mērķtiecīgi strādāt pie uzņēmuma izaugsmes. Tie, kas šodien varēs atļauties ieguldīt savos cilvēkos, nodrošinās reālas konkurences priekšrocības. Strādāt vajadzēs vēl vairāk, un svarīgi atrasties tuvāk esošajiem un potenciālajiem klientiem un vēl labāk saprast viņu vajadzības un iespējas. Savu biznesu Komercizglītības centra vadītāja sakās veidojam saskaņā ar gudras saimniekošanas principiem: nemitīgi analizēt tirgus situāciju, veidot elastīgi savu biznesa stratēģiju, saimniekot efektīvi un turpināt pilnveidot savu svarīgāko darbinieku kompetenci.

„Esam tajā nozarē, bez kuras var izdzīvot, bet ne ilgu laiku. Tā kā mūsu rīcībā ir liels intelektuālais potenciāls, kopīgi domājam, kā vislabāk varam būt noderīgi saviem klientiem.” stāsta Ligita Šmeile. Vai sievietes varētu būt veiksmīgākas kā vīrieši biznesa vadīšanā vai tā nosargāšanā? Ja nu vienīgi tāpēc, ka viņām ir spēcīgāks izdzīvošanas instinkts. Katrā ziņā biznesa rezultāts ir atkarīgs no tik daudziem apstākļiem, ka uzņēmēja dzimumu to vidū es ierindotu, visticamāk, priekšpēdējā vietā.”


TATJANA DREMĻUGA saredz jaunas iespējas un risinājumus

Baltic Coaching Centre (BCC) ir starptautiska koučinga kompānija, kas dibināta 2007. gadā un nodarbojas ar biznesa treniņiem augstākā līmeņa vadītājiem. Tatjana Dremļuga ir kompānijas BCC dibinātāja un International Coach Federation (ICF Latvia) Latvijas nodaļas vadītāja.

„Ekonomikā un biznesā nedalu cilvēkus pēc dzimuma. Turklāt mans bizness ir pavisam jauns un es neesmu gājusi cauri tā saucamajiem „treknajiem gadiem”. Atrodos tajā attīstības posmā, kad katrs jauns klients, jauns pasūtījums ved uz izaugsmi. Un iegūtie rezultāti šķietami kļūst arvien labāki un labāki. Jebkurā gadījumā pēc krīzes un recesijas vienmēr nāk pacēlums. Tāpēc ar optimismu raugos nākotnē un esmu noskaņota izmantot savu klientu labā valstij šo tik sarežģīto gadu, lai attīstītu jaunu virzienu – koučingu, un izveidotu stipru sava biznesa bāzi, lai pie pirmajām ekonomikas augšupejas pazīmēm pilnībā būtu gatava saņemt visas izaugsmes iespējas,” norāda Dremļuga. 

„Mana biznesa „aizsardzība” krīzes laikā izpaužas tā, ka uzmanīgi vēroju, kā mainās cilvēku prioritātes šajā posmā un kas šobrīd ir mans potenciālais klients. Krīzes laikos kompānijām ir nepieciešams ar vismazākajiem laika un finanšu izdevumiem sasniegt vairāk, kas nozīmē – ievērojami paaugstināt savu vadītāju efektivitāti un komandas produktivitāti kopumā. Šie ir tieši tie mērķi, kuriem tika izstrādāta koučinga pieeja biznesā. Cilvēki pēc sākotnējā krīzes šoka un panikas šobrīd jau sāk meklēt izeju – jaunus ceļus, jaunas iespējas un risinājumus,” pārliecināta Dremļuga.

International Coachng Federation (ICF LATVIA) jau 21. februārī rīko publiski pieejamu pasākumu – Latvian Coaching Week. Tās laikā varēs apmeklēt ārzemju un vietējo profesionālo kouču meistarklases un iepazīties ar cilvēka un kompānijas potenciāla attīstības jaunajām metodēm un instrumentiem.
„Atšķirība starp sieviešu un vīriešu pieeju biznesam? Sievietes ir ievēro detaļas, ir jūtīgākas pret tirgus izmaiņām, un tas sniedz tām iespēju ātrāk reaģēt uz pārmaiņām,” precizē Tatjana Dremļuga. 


INGRĪDA ĶIRSE iesaka mainīties un pielāgoties

ERGO Latvija AAS un ERGO Latvija dzīvība AAS Latvijas tirgū darbojas kopš 90. gadiem, sniedzot visa veida riska apdrošināšanas pakalpojumus – transportlīdzekļu, īpašuma un mantas, ceļojumu, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanas klāstu - pensiju, uzkrājumu, veselības, dzīvības risku apdrošināšanas u. c.

ERGO sabiedrību Baltijā valdes locekle Ingrīda Ķirse uzskata, ka līdz šim straujā ekonomikas attīstība un dzīves līmeņa celšanās daudzos bija radījusi ilūzijas, un nepamatoti liela ticība nemitīgi augošai labklājībai atbruņoja un aizmigloja ilgtermiņa skatījumu, kā prioritāti nosakot šīsdienas vajadzības un vēlmes.
Ikvienam – kā indivīdam, tā uzņēmumam tagad ir jāspēj novērtēt sava šā brīža situācija un iespējas, kā arī jāspēj mainīties un pielāgoties, lai izdzīvotu, lai spētu darboties.

Ķirse nedomā, ka sievietes loma šajā situācijā mazināsies. „Tā kā šis laiks daudziem, lai neteiktu – visiem, būs sarežģīts un grūts, iespējams, kādam stiprā dzimuma pārstāvim varētu likties, ka paaugstinātas spriedzes un nestabilitātes apstākļos sievietēm varētu būt grūtāk tikt galā nekā vīriešiem. Taču šāds priekšstats, manuprāt, ir maldīgs. Neskatoties uz to, ka sievietēm mēdz piedēvēt nepārdomātu, uz emocijām balstītu lēmumu pieņemšanu, sievietes ir spējušas pierādīt, ka spēj domāt un rīkoties ar daudz vēsāku prātu nekā vīrieši, jo tās retāk pakļaujas acumirklīgām idejām. Ne mazāka loma ir arī izslavētajai sieviešu intuīcijai, kas savlaicīgi piebremzē vai gluži pretēji - ļauj ātrāk izšķirties par lēmumu.”

Ergo grupa šogad centīsies saglabāt 2008. gadā sasniegto sabalansētību starp parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām, nepasliktinot savu apdrošināšanas portfeli, tādējādi nodrošinot klientiem kompānijas drošību ilgtermiņā.

Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī esošo klientu noturēšanai, tiks izstrādāti īpaši noteikumi tiem kompānijai lojālajiem klientiem, kuri būs nonākuši īslaicīgās finansiālās grūtībās.
„Laba uzņēmēja/vadītāja uzvedība vai rīcība nebūs atkarīga no dzimuma, bet gan no spējas izvērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties,” norāda Ķirse.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: