Māris Reliņš: kā sasniegt auditoriju sociālajos medijos

Autors: Māris Reliņš @ 29.07.2010

Māris Reliņš: kā sasniegt auditoriju sociālajos medijos

Sociālo mediju auditoriju lielums pēdējā laikā sasniedzis zināmu „kritisko masu”, ko nevar ignorēt nedz reklāmdevēji, nedz ikdienas informācijas lietotāji. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijas tviterī ir apmēram 30 000 lietotāju (radio.soon.lv statistika), Facebook aptuveni 130 000 (facebook.com/ads). Taču katrā no tīkliem ir savas auditorijas īpatnības, ko tā īsti var izjust nevis no dažādām demogrāfiskām statistikas atskaitēm, bet gan mirklī, kad pats kaut ko esi mēģinājis paveikt šajās vietnēs. Dažādās mārketinga konferencēs tiek prezentēti veiksmes stāsti ar pazīstamiem zīmoliem: gan aizjūras, gan vietējiem. Nereti tiek radīta sajūta, ka sociālie mediji ir medusmaize. Neviens dižpiemērs gan nav radies vienā naktī. Visi slavenākie uzņēmumi sociālos medijos ir ilgi strādājuši, lai to panāktu.


Produkts/pakalpojums

Jebkura veiksmes stāsta pamatā ir labs uzņēmuma piedāvājums un attieksme komunikācijā sociālajos medijos. Ir bijis ne viens vien gadījums, kad uzņēmumam ir slikta reputācija un, tam iesaistoties sociālo mediju vidē, kritika vairākkārt palielinās. Veiksmes pamatā ir, pirmkārt, sakārtots uzņēmuma piedāvājums un, otrkārt, izveidota efektīva iekšējā komunikācija, jo sociālajos medijos nepieciešams ātri reaģēt uz dažādām situācijām, iesaistot ne tikai mārketinga, bet arī citas uzņēmuma struktūrvienības. Sociālie mediji nespēs uzlabot uzņēmuma piedāvājumu, ja uzņēmums nebūs gatavs pieņemt kritiku. Ne velti šo medijus sauc par sociāliem – šī vide ļauj precīzāk personificēt zīmolu, taču vienlaikus tas tiks pakļauts kritiskai pārbaudei.

Saturs un tā plānošana

Lai uzturētu veiksmīgu komunikāciju, ir jāveido interesants saturs. Sociālos tīklos informācijas aprite ir daudz straujāka nekā jebkur citur. Tādēļ nevajag „pārspringt” ar satura detalizāciju, – tā vietā jācenšas to radīt ātri un efektīvi. Ar mobilo tālruni uzņemtas bildes un video ir lielisks veids, kā nodot spilgtu ziņu. Reizēm tas ir daudz efektīvāks nekā teksts.

Liela nozīme ir tam, lai sociālajiem medijiem veidotais saturs tiktu sinhronizēts ar citām uzņēmuma aktivitātēm. Efektīva satura veidošanai ir vajadzīga visai spēcīga intiutīva plānošana, jo jāņem vērā liels notikumu un apstākļu konteksts. Ilgtermiņā ļoti nozīmīga ir satura publicēšanas regularitāte, lai izvairītos no neveikliem klusuma periodiem. Reizēm mazāk aktīvie posmi ir jāaizpilda ar īpaši radītiem notikumiem.

Kamēr esi mazs – tu esi nenozīmīgs

Kamēr profilam ir maz sekotāju, tas nav nozīmīgs. Tādēļ sākumā var vienmēr ļauties eksperimentiem. Vērojot uzņēmumu komunikāciju, var manīt, ka ir bijuši daudzi mēģinājumi „pavilkt” auditoriju, kas ir apstājušies. Tomēr visu laiku ir jāeksperimentē, jo reti var garantēt, ka rezultāti būs. Jābūt gatavam, ka niecīgākā aktivitāte var piesaistīt daudz jaunu sekotāju, tāpēc noteikti ir jāeksperimentē. Jāskatās, kā uz informāciju reaģē sabiedrība.
Kļūdaina stratēģija ir gaidīt nozīmīgu jaunumu, lai sāktu komunikāciju sociālos medijos. Jauniem profiliem šajā vidē nav sekotāju, un tas nozīmē, ka šis nozīmīgais jaunums netiks pamanīts. Nepieciešams ar maziem soļiem audzēt savu ieteikmi, lai, vēstot nozīmīgus jaunumus, ziņai būtu daudz lielāks lasītājus skaits.

Jāpalielina auditorija

Lielisks veids, kā tikt pamanītam un iegūt jaunus indivīdus, ar ko komunicēt, ir atvēlēt sociālo tīklu komunikācijai kādus labumus. airBaltic palielināja savu sekotāju skaitu Facebook par 10 tūkstošiem, piedāvājot laimēt vairākas aviobiļetes. Telekomunikāciju operatori LMT un Tele2 piedāvā saviem sekotājiem iegūt biļetes uz izklaides pasākumiem. Kārums neilgā laikā palielināja savu sekotāju skaitu par 1000 lietotājiem, piešķirot tiem savus produktus. Zeķu veikals SockBox ik pa laikam izveido kādu konkursu, lai pievērstu sieviešu uzmanību. Forum Cinemas ne tikai paziņo par jaunām filmām, bet arī rīko ielūgumu izlozi uz tām.

Cilvēki izmanto šīs iespējas. Nesen tika veikts pētījums (http://www.readwriteweb.com/archives/survey_brands_making_big_impact_on_facebook_twitter.php), kura rezultāti parādīja, ka ceturtā daļa no sociālo mediju lietotājiem seko dažādiem zīmoliem. 44% respondentu to dara, lai iegūtu kādus labumus un privilēģijas. Tie varētu būt mazi bezmaksas nieciņi, iespējams, perfekts palīdzības serviss (ir novērots, ka pasūdzēties tviterī ir daudz efektīvāk nekā telefonsarunā) vai iespēja pirmajam uzzināt uzņēmuma jaunumus. Veiksmīgās akcijās dalībnieki tiek iesaistīti vienkārši. Viņiem nav jāaizpilda anketas un jānosūta kaut kas pa pastu.

Liela nozīme ir arī informācijas pasniegšanas veidam. Tradicionālās preses relīzes iegūst jaunu formātu kā sociālo mediju preses relīzes. Pirmo reizi šo formātu 1996. gadā izmantoja Amerikas sabiedrisko attiecību aģentūra Shift Communication (http://www.shiftcomm.com/downloads/smprtemplate.pdf). Sociālo mediju preses relīžu formāts dod iespēju uzņēmumiem iespēju paziņot par jaunumiem, ne tikai izmantojot tekstu, bet pievienojot arī bildes, video u. c. informāciju, kas ir interesanta gan medijiem gan arī galapatērētājiem. Latvijā veidot sociālo mediju preses relīzes piedāvā BuzzPodium.lv.

Ja uzņēmums runā ar pareizo auditoriju pareizā laikā un vietā, dod interesantu informāciju, izmantojot atraktīvas akcijas, saites, sociālo mediju preses relīzes, bildes, video, agrāk vai vēlāk tas gūs labumu. Lietotāji jautās, kritizēs, smiesies un visādi citādi padarīs uzņēmumu par sarunas tēmu gan sociālos medijos, gan piektdienas vakaru sarunās ar draugiem.

Komentāri:




E-pasts:
Parole
Reģistrēties

Meklētājs

   

Kapitāls iesaka

Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67029363, F. 67357584,

e-pasts: kapitals@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.

Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010

Google+