Medicīnas studiju programmas – eksportspējīgākais Latvijas izglītības produkts

Autors: Daiga Kļanska, nozare.lv @ 28.06.2010

Foto: Photos.com / LETA

To apliecina arī skaitļi, kas rāda, ka pēdējos gados medicīnas studijas Latvijā izvēlas ne tikai studenti no trešajām pasaules valstīm, bet arī Latvijai tuvāko Eiropas Savienības (ES) valstu jaunieši, jo studijas tiek piedāvātas angļu valodā. Nākamgad RSU un LU Medicīnas fakultāte piedāvās modernizētas medicīnas studiju programmas.

RSU mērķis – lielākais medicīnas izglītības centrs reģionā  
RSU Medicīnas fakultāte izstrādājusi medicīnas studiju attīstības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kas palīdzēs tai īstenot mērķi kļūt par lielāko medicīnas izglītības centru reģionā.
„Gribam kļūt par modernas medicīnas izglītības zīmolu Ziemeļeiropā. Tuvāko gadu laikā plānojam piesaistīt studentus arī no Austrumiem un Tuvajiem Austrumiem. Lai to sasniegtu, strauji pārņemam vadošo pasaules un Eiropas medicīnas augstskolu praksi un ieviešam progresīvas medicīnas pedagoģijas principus. Izmantojot Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu, tiks veidots arī pirmais inovatīvais izglītības tehnoloģiju centrs Baltijā. Mācību priekšmeti un jaunās pārbaudījumu metodes ļaus RSU ievērojami pakāpties starptautiskajā universitāšu reitingā,” uzsver RSU rektors, profesors Jānis Gardovskis.
RSU Medicīnas fakultātes attīstības plānā paredzēta pāreja no augstākās medicīniskās izglītības formālas atbilstības definētām prasībām uz studiju sistēmu, kas vērsta uz rezultātu. Jaunos mediķus sagatavos atbilstīgi darba tirgum un veselības statistikai. Tas nozīmē, ka studentiem tiks sniegtas zināšanas un prakse par valstī aktuālām slimībām – sirds/asinsvadu, onkoloģiskajām un infekciju slimībām, psihes slimībām un atkarībām, kā arī par bērnu slimībām, ģimenes medicīnu un traumām.
RSU Medicīnas fakultātes dekāns, asociētais profesors Ardis Platkājis stāsta, ka, apkopojot ārvalstu studentu priekšlikumus, vieslektoru pieredzi, pašmāju apmaiņas studentu un mācībspēku ieteikumus, kā arī dažādu medicīnas nozaru pārstāvju vairāk nekā desmit darba grupu rezultātus, RSU Medicīnas fakultāte ir uzsākusi medicīnas izglītības programmas modernizāciju un optimizāciju, lai jauno mācību gadu varētu uzsākt jaunā kvalitātē.
„Studentus vēl lielākā mērā sagatavos darbam reālā praksē klīnikās un slimnīcās, tiem ļaujot pēc iespējas agrāk piedalīties darbā ar pacientu. Agrais kontakts ar pacientu studiju procesa laikā ir viena no RSU priekšrocībām Eiropā,” stāsta A. Platkājis.
Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem RSU Medicīnas fakultātes studijās būs objektīvi strukturēts centralizēts pārbaudījums. Tā laikā visi eksaminējamie tiks pārbaudīti dažādās simulētās situācijās ar pacientiem. Tās tiks filmētas, lai varētu objektīvi novērtēt studentu darbu un prasmju apguvi.
RSU medicīnas studijas tiks orientētas uz cilvēka kā veseluma apgūšanu. Tādējādi bāzes priekšmeti, piemēram, anatomija, tiks apvienoti ar praksi klīnikās.
RSU ir sākusi programmu integrācijā balstītu apmācību – tiek veidoti jauni mācību kursi un mainīta struktūra, piemēram, apvienots katedru darbs. Jaunie mācību priekšmeti būs morfoloģija, pataloģija, bioloģija un mikrobioloģija un klīniskā farmakoloģija. Izveidotas arī jaunas katedras. Tādējādi jaunie mācību priekšmeti tiks pasniegti un pārvaldīti daudz efektīvāk.
Kopumā RSU Medicīnas fakultātē mācību procesu nodrošina 23 katedras. Tiek veidota e-mācību vide, kas papildinās tradicionālo apmācību. RSU studentiem ir iespēja piedalīties studentu apmaiņas programmā Erasmus, arī prakses iespēja ārzemēs. Rektors J. Gardovskis uzsver, ka augstskola nevar pastāvēt bez zinātniskās darbības, tādēļ studenti aktīvi tiek iesaistīti zinātniskajā darbā.   

LU Medicīnas fakultāte studentiem piedāvā jaunākajos zinātniskajos pētījumos balstītu izglītību
LU Medicīnas fakultātes dekāne, profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde stāsta, ka medicīnas nozare pašlaik strauji mainās un attīstās, pacientu ārstēšanai izmantojot ne tikai jaunākās medicīnas un tradicionālo eksakto zinātņu un dabaszinātņu (matemātikas, ķīmijas un bioloģijas) atziņas, bet arī modernākos inženierzinātņu sasniegumus, piemēram, nanotehnoloģijas u. c.
Par šādu starpdisciplināru pētījumu rašanās vietu visā pasaulē tiek uzskatītas lielās zinātniskās universitātes, kas jaunākos zinātniskos sasniegumus īsā laikā var integrēt studijās un ieviest praksē. Latvijā tāda ir LU.
„Tieši šī iemesla dēļ LU Medicīnas fakultāte ir viena no dinamiskākajām LU fakultātēm, kas atrodas nemitīgā attīstībā, gadu no gada uzlabojot un pilnveidojot studiju programmas, piedāvājot studentiem jaunākajos zinātniskajos pētījumos balstītu izglītību un starptautiski atzītu diplomu, kas nodrošina tiem iespējas veiksmīgi konkurēt darba tirgū ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Tāpēc LU Medicīnas fakultātes piedāvātās medicīnas un farmācijas programmas pamatoti tiek uzskatītas par Latvijas izglītības eksportpreci ar vislielāko nākotnes potenciālu,” norāda I. Rumba-Rozenfelde.
Visas LU Medicīnas fakultātes ārstniecības, farmācijas un māszinību pamata un augstākā līmeņa programmas ir ļoti mūsdienīgas un balstītas Skandināvijas valstu pieredzē. Studiju process ir demokrātisks un atvērts, tā pamatā ir princips, ka studijās galvenais ir students. Neatņemama un būtiska (īpaši ārstiem) studiju sastāvdaļa ir praktiskās nodarbības un prakse, kas sākas jau otrā studiju gada sākumā. LU Medicīnas fakultātes studentu prakses notiek Rīgas lielākajās klīnikās un ārstniecības iestādēs, kur studentiem ir iespēja iepazīties ar jaunāko medicīnas praksē. Savukārt pētniecībā notiek arī sadarbība ar LU institūtiem un citām zinātniskajām institūcijām Latvijā. 
Studenti piedalās ES izglītības apmaiņas programmā Erasmus, kurā studentiem tiek piedāvāta iespēja no trim mēnešiem līdz pilnam akadēmiskajam studiju gadam studēt kādā citā ES dalībvalsts augstskolā. Šajā programmā fakultātei ir izveidojusies īpaši cieša sadarbība ar Karolinskas institūtu un Upsalas Universitāti Zviedrijā.
Medicīnas fakultātes studentiem ir iespējas uzzināt par jaunākajām Latvijā esošajām medicīnas iekārtām un apgūt darbu ar tām, jo tā ilglaicīgi un veiksmīgi sadarbojas ar lielākajām Latvijas ārstniecības iestādēm un institūtiem, kas kalpo par klīnisko jeb praktisko nodarbību bāzi. Ir veiksmīga sadarbība arī ar profesionālajām nozaru asociācijām.
Atbilstīgi LU attīstības stratēģijai nozīmīgākais LU modernizācijas virziens ir jauna, mūsdienīga vienota studiju un zinātniskā darba centra izveide Rīgā, Torņakalna rajonā. Iecerēts, ka projekta pirmajā kārtā taps arī jauna un mūsdienīga Medicīnas fakultātes ēka ar studijām un pētniecībai nepieciešamajām telpām un modernāko tehnisko aprīkojumu.

Interese par medicīnas studijām – liela
Viens no jaunākajiem LU Medicīnas fakultātes projektiem ir Jauno mediķu skola, kas darbību sāks šā gada 2. oktobrī un iecerēta kā aizraujošs lekciju un praktisko nodarbību cikls Latvijas vidusskolu 10.–12. klašu skolēniem, kuri padziļināti interesējas par medicīnu. Mācības skolā būs bez maksas. Skola iecerēta kā tilts starp vidusskolu un augstskolu, lai palīdzētu jauniešiem labāk sagatavoties studijām Latvijas Universitātē.
„Skolas galvenais uzdevums ir raisīt skolēnos interesi par medicīnu. Vēlamies, lai mācības šajā skolā jauniešiem ne vien sniegtu padziļinātas zināšanas, kas noderēs tālākajās medicīnas studijās, bet arī iedvesmotu lieliem sapņiem, kas ļautu sasniegt profesionalitātes virsotnes nākotnē. To, ka jauniešiem ir interese par medicīnas studijām, apliecina fakts, ka divu nedēļu laikā Jauno mediķu skolā pieteicās 200 vidusskolēni un pieteikšanās tajā ir pārtraukta,” stāsta I. Rumba-Rozenfelde.
RSU rektors J. Gardovskis atklāj, ka RSU mācībspēki šajā mācību gadā ir apmeklējuši vidusskolas visā valstī, informējot skolēnus par RSU studiju programmām. Par to, ka jauniešiem ir interese par ārsta profesiju, liecina arī uzņemšanas konkurss. RSU uz vienu studiju vietu pērn pretendēja pieci jaunieši. Šogad RSU par valsts budžeta līdzekļiem tiek plānots uzņemt 200–250 studentu.
Medicīnas studiju programmās ar katru gadu palielinās ārvalstu studentu skaits.
2009./2010. mācību gadā LU Medicīnas fakultātē studēja 68 ārvalstu studenti, visi Ārstniecības otrā līmeņa profesionālajā studiju programmā, kas tiek realizēta angļu valodā. Katru gadu ārvalstu studentu skaitam ir tendence pieaugt.
„Pasaules praksē uzskata, ka nopietnas universitātes asinsrites uzlabošanai un starpkultūru apmaiņas nodrošināšanai ir nepieciešami vismaz 10% ārvalstu studentu, tāpēc LU nopietni domā par ārvalstu studējošo piesaisti un izvirzījusi to par vienu no galvenajiem mērķiem nākamajiem desmit gadiem. Tieši tāpēc LU bija maijā Baku notikušā Latvijas-Azerbaidžānas izglītības foruma iniciators, kā arī daudzu citu uz starpvalstu sadarbību vērstu projektu virzītājs. Jau pašlaik LU ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairāk nekā 80 universitātēm no 32 pasaules valstīm,” uzsver I. Rumba-Rozenfelde.
Medicīnas fakultātē ir lielākais ārzemju studentu skaits un notiek mērķtiecīgs darbs, lai piesaistītu jaunus ārvalstu studentus. Līdz šim lielākais studentu pieplūdums bija no trešajām pasaules valstīm. Savukārt jaunākās tendences – arvien vairāk par studiju iespējām Latvijā interesējas Eiropas pilsoņi un jaunieši no bijušajām Padomju Savienības republikām.
RSU ārvalstu studentiem piedāvā medicīnas un stomatoloģijas studiju programmas. Šogad RSU medicīnu studē 211 ārvalstu studenti. Kā galvenos iemeslus, kādēļ citu Eiropas valstu studenti izvēlas studijās Latvijā, J. Gardovskis minēja to, ka Latvijā studiju maksa ir mazākā nekā jauniešu dzimtenē, Latvijā studentiem ir iespēja praktizēties slimnīcās, kas citās Eiropas valstīs vairs nav iespējams. Studenti izvēlas Latviju arī tādēļ, ka tā ir ģeogrāfiski tuvu dzimtenei un ir laba aviosatiksme, lai nedēļas nogalēs varētu aizlidot uz mājām.    
   
   
MEDICĪNAS STUDIJAS LATVIJĀ – PRESTIŽAS
Hosams Abu Meri, Veselības centra 4 gastroenterologs endoskopists
„Medicīnas studijas Latvijas Medicīnas akadēmijā izvēlējos, jo studijas Latvijā piedāvāja angļu valodā, nevis krievu valodā kā Ukrainā, Krievijā, Ungārijā. Libānā jaunieši vēlas kļūt par ārstiem, inženieriem vai juristiem, diemžēl trijās Libānas augstskolās visi nevarēja iekļūt, tādēļ daudzi izvēlējās studijas ārpus dzimtenes. 90. gadu beigās Latvijā medicīnu studēja kādi 200 libānieši.
Toreizējās Rīgas Medicīnas akadēmijas studiju programmu kvalitāte bija ļoti laba, jo pēc studijām ārvalstīs libāniešiem ir jānokārto eksāmens, lai varētu iestāties Libānas ārstu biedrībā un saņemt ārsta licenci. Gandrīz 95% ārstu, kuri bija mācījušies Rīgas medicīnas akadēmijā jeb tagadējā RSU, nokārtoja eksāmenu pirmajā reizē, kamēr citās valstīs mācījušies jaunie mediķi to darīja vairākas reizes.
Pašlaik aicināt libāniešus studēt medicīnu Latvijā ir sarežģīti, jo ir grūtības ar uzturēšanās atļauju nokārtošanu – uz tām ilgi jāgaida un jāmaksā ievērojamas summas, arī dzīve Latvijā kļuvusi daudz dārgāka, un būtiski palielinājusies studiju maksa. Pēdējos trīs četrus gadus medicīnu Latvijā studē tikai pāris libāniešu. Pārsvarā mani tautieši izvēlas studijas Krievijā, Baltkrievijā vai arī studē turpat Libānā, kur ASV augstskola piedāvā medicīnas studiju programmas.”