Negribētā enerģija

Autors: Alvils Zauers, Nozare.lv @ 06.01.2009

Decembrī Eiropas Savienības (ES) valstu valdības un Eiropas Parlaments (EP) vienojās par likumprojektu, kurā paredzēts, ka līdz 2020. gadam 20% Eiropā izmantojamās elektroenerģijas jāiegūst ar atjaunojamiem energoresursiem. Bet Latvijas mērķis, kas fiksēts 2005. gadā pieņemtajā Elektroenerģijas tirgus likumā, – līdz 2010. gadam sasniegt 49,3% lielu atjaunojamo energoresursu (AER) daļu no kopējā patērētās elektroenerģijas apjoma – tā arī paliks nesasniegts.

 

Diemžēl, ja neskaita vecos laurus, t. i., Daugavas HES kaskādi, kas ražo lēti un dod iespēju mūsu enerģētikas flagmanim Latvenergo saražoto tirgū pārdot dārgi, ar pārējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijai pēdējā laikā neiet. Šķiet, mūsu enerģētikas attīstības veicinātājiem nav īpašas intereses. Vismaz tā liek domāt Latvijas vēja enerģētikas sektorā notiekošais.

Citviet pasaulē vēja enerģētika šobrīd piedzīvo īstu uzplaukumu. ASV vēja parki top kā sēnes pēc lietus un tiek atvērtas aizvien jaunas rūpnīcas, kurās izgatavo vēja elektrostacijas (VES).

Vēja enerģija strauji attīstās Indijā un Ķīnā. Tāpat arī Elektropārvades koordinācijas savienības (Union for the Co-ordination of Transmission of Electricity (UCTE)) divdesmit četru Eiropas valstu energosistēmu attīstības prognožu apkopojums System Adequacy Forecast 2008–2020 ļauj secināt, ka jauno jaudu kāpums aplūkotajā laikaposmā galvenokārt balstīsies uz dabasgāzes un vēja energoresursu izmantošanas pastiprinātu attīstību.

 

Ekonomikas ministrijas fiasko

30. decembrī vajadzēja beigties 2008. gada martā izsludinātajam konkursam par tiesību iegūšanu vēja enerģijas pārdošanai obligātajā iepirkumā. Konkursā ar sākumcenu 70,2804 LVL/MWh valsts solīja laikā no 2010. līdz 2019. gadam ik gadu iepirkt 404 081 MWh elektroenerģijas. Apjoms tiešām liels – šobrīd 41 Latvijas vēja elektrostacija (VES) gadā saražo aptuveni astoto daļu no tā (2005. gadā – 45 437 MWh).

Konkurss tika sludināts, pamatojoties uz 2007. gada 24. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 503 par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Atbilstoši tiem, iepērkot vēja elektrostacijās saražoto enerģiju, tiek piemērots zemākās cenas princips.

Atbilstīgi noteikumiem – lai sasniegtu 49,3%, 2010. gadā VES saražotai enerģijai jau jābūt 5,37% no AER kopuma. Bija paredzēts, ka pieaugs arī citu (biomasa, biogāze, mazā hidroenerģija) AER īpatsvars, turpretī Daugavas HES kaskādes daļa AER kopumā samazināsies pārējo pieauguma dēļ.

Pēkšņi decembra sākumā, kad palikušas vēl pāris nedēļas līdz konkursa noslēgumam – brīdim, kad vaļā tiks vērtas aploksnes un mediji kāri tvers informāciju par daudzmiljonu investīcijām vēja enerģētikā, Ekonomikas ministrija (EM) paziņo par konkursa apturēšanu. Tikai pāris dienu iepriekš EM enerģētiku pārraugošais amatvīrs Uģis Sarma Kapitālam teica, ka viens pieteikums savu atvēršanu jau gaidot, bet vēl pirms pāris dienām valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti jauni elektroenerģijas ražošanas noteikumi, izmantojot AER.

Pie noteikumu maiņas vainīgs tas pats vējš, jo jaunajos noteikumos, citus AER neskarot, pilnībā mainīti vēja enerģijas atbalsta nosacījumi. Ekonomikas ministrija, pamatojot izmaiņas normatīvā, min, ka Latvijā krītas no AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars, ka hidroenerģijas attīstības iespējas ir izsmeltas un, kā liecina pasaules prakse, esošā vēja atbalsta shēma, izmēģināta citviet, parādījusi savu neefektivitāti.

Tiešām – noteikumu maiņa un konkursa apturēšana īsi pirms noslēguma liecina tikai par līdzšinējā atbalsta mehānisma pilnīgu fiasko.

„Vecie noteikumi ir izgāzušies, diemžēl jaunie ir veidoti uz tiem pašiem nolieguma, ierobežošanas un kontroles principiem kā iepriekšējie. Tādējādi arī to mūžs nebūs ilgs,” rezumē pieredzējis vēja enerģētikas eksperts – Latvijas vēja enerģijas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētājs Paulis Barons. „Iepriekšējos noteikumus EM gatavoja gadu, tad gadu vilka garumā ar šo izgāzušos konkursu, tādējādi zaudējot laiku. Līdztekus tiek vilcināta arī normatīvās bāzes sakārtošana, lai varētu attīstīt piekrastes vēja enerģijas izmantošanu. Rodas iespaids, ka tas tiek darīts tīšām, lai vilcinātu vēja enerģētikas attīstību Latvijā kopumā,” pauž P. Barons.

Eksperts norāda, ka jaunajos noteikumos ieviesta jauna pieeja – iepērkamās elektroenerģijas (preces) cena nav piesaistīta valstī dominējošā energoresursa - dabasgāzes - tirgus cenai (kā tas bija pirmajā redakcijā), bet gan tikai eiro vērtībai, kam nav sakara ar mainīgo energoresursu tirgu. Diskutabla ir tādu normu iekļaušana, kas pieļauj samaksu uzņēmējam par uzstādītās jaudas neizmantošanu, t. i., enerģijas neražošanu. Tā veikli darboņi var diskreditēt visu AER izmantošanu.

P. Barons norāda, ka Igaunijā situācija ir labāka – tur valsts atbalsts lielāks, kaut izskaidrojums tam rodams lielajā fosilās enerģijas (degslāneklis) īpatsvarā Igaunijas elektroenerģijas ražošanā. Igaunijā investē somu un zviedru uzņēmēji, kas bija pētījuši iespējas savu biznesu attīstīt arī Latvijā, taču nesakārtotās normatīvās vides dēļ no tā atteikušies.

 

Līdzsvara meklējumi

Viens no argumentiem, kas tradicionāli tiek aplūkots diskusijās par vēja enerģiju, ir VES izstrādes mainība un šo nepastāvīgo enerģijas piegāžu balansēšanas (neplānotas elektroenerģijas piegādes nodrošināšanas) nepieciešamība.

„VES svārstību amplitūda ir ļoti liela,” skaidro par dispečerdienestu atbildīgais Latvenergo meitasuzņēmuma AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Varis Boks. Esot jārēķinās līdz pat aptuveni 50% no VES uzstādītās jaudas. Ļoti izteikti svārstīgums parādās vētru laikā. Tad, lai VES iekārtās nerastos mehāniski bojājumi, no darbības ar pilnu jaudu, ieslēdzoties drošības sistēmai, tā pēkšņi ļoti strauji samazina elektroenerģijas izstrādi.

„Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas ģenerāciju plāno stundas griezumā, un arī VES vajadzētu dot šo ikstundas ģenerācijas grafiku,” norāda V. Boks. Līdz šim vēja elektrostaciju jaudas pie mums ir bijušas nelielas un tajās saražotās elektroenerģijas svārstības Latvijas energosistēmai īpašas problēmas nav radījušas. Taču, palielinoties VES jaudām, situācija mainās.

V. Boks uzskata, ka komerciālie jaudas balansēšanas aspekti ir pat nozīmīgāki par tehniskajiem. VES iesniegtā grafika neizpildes gadījumā, samazinot ģenerāciju, ražotājs var mēģināt to regulēt pats. Taču pastāv arī otra iespēja – lieki saražoto enerģiju pārdot kā nebalansa elektroenerģiju, vienojoties ar kādu citu ražotāju. Pašsaprotami, norāda V. Boks, tai stacijai, kas brīdī, kad pieaug VES saražotās elektroenerģijas apjoms, samazina savu elektroenerģijas izstrādi, ir jāsaņem finansiāla kompensācija, lai tai to darīt būtu izdevīgi. Svarīgas ir līgumattiecības, kas gan ļautu VES pilnībā izmantot savu resursu, gan arī būtu izdevīgas otrai pusei. Bez abpusējas intereses šāda balansēšana nav iespējama, lēš V. Boks.

Līdzīgs mehānisms darbojas visā Eiropā. Pie mums praksē tas gan vēl nav iestrādāts, kaut arī normatīvi, kas nu būs jāievēro jaunbūvējamajām VES, paredz arī to bilancatbildību. Līdz šim būvētajām VES bilancatbildības princips netika piemērots galvenokārt mazās jaudas dēļ, kas energoapgādes kopainu pārāk neiespaido.

Vienīgais balansēšanas resurss Latvijā ir Daugavas HES kaskāde. Cita manevrētspējīga avota pašlaik Latvijā nav, norāda V. Boks. Nākotnē jāraugās uz papildus regulēšanas iespējām, ko, piemēram, varētu sniegt TEC 2 jaunais regulējamais energobloks.

 

Kam mums citu āboli

„No tehniskā viedokļa Daugavas HES iekārtām ir izdevīgi strādāt pēc iespējas nemainīgā režīmā, un HES ieinteresēt strādāt balansēšanas režīmā var tikai par labu samaksu,” pauž V. Boks. Šķiet, šī savstarpējās balansēšanas loģika Latvenergo nostāda privileģētā pozīcijā iepretī citiem komersantiem – ja tas uzbūvē VES (uzņēmums vēlmi attīstīt vēja enerģētiku jau izteicis), tam ir savi ģenerācijas avoti, ar ko veidot šādu tandēmu.

Par Daugavas HES izmantošanu balansēšanā, ko parasti atzīmē gan mūsu, gan ārvalstu vēja enerģētikas lietpratēji, izteikti skeptisku nostāju pauž arī EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. Viņaprāt, tā ir nepieņemama doma: „Tas būtu – ja mēs viena atjaunojamā resursa atbalstīšanai izmantotu citu – efektīvāku. Raugi, hidroelektrostacijās mēs varam saražot vairāk atjaunojamās enerģijas, nekā izmantojot vēju. Šādi mēs novirzītos arī no nosprausto atjaunojamo resursu izmantošanas mērķu sasniegšanas.”

Viņaprāt, balansēšanai būtu jāizmanto fosilie energoresursi. U. Sarma norāda, ka viens megavats VES jaudas prasa uzbūvēt un rezervēt 0,5 MW fosilo kurināmo izmantojošas elektrostaciju jaudas.

Vēja stacija pieder komersantam, bet kaskāde Latvenergo, konstatē P. Barons. Savukārt Latvenergo ir pietiekami lielas lobēšanas iespējas un gana kvalificēti speciālisti, lai spētu organizēt gan tehnisko, gan juridisko pretestību sev neērtas attīstības bremzēšanai.

Dažreiz mūsu nespēja sadarboties un konservatīvisms enerģētikā ir šķebinošs.  

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: