Autors: Kristaps Ceplis @ 31.10.2008
Lai arī straujā būvniecības tempa piebremzēšanās sāpīgi skārusi praktiski visus ar celtniecības nozari saistītos uzņēmumus Latvijā, nosacīti izdevīgākā pozīcijā nokļuvušas kompānijas, kuras ražo saliekamo konstrukciju ēkas. Atdziestot vietējam tirgum, šie uzņēmumi pievērsušies ārvalstu tirgu iekarošanai, kompensējot dīkstāvi Latvijā un vairojot pašmāju eksporta bilanci.
Latvijas ražotājiem pieejamākās ir Eiropas Savienības valstis, kurās darbu atvieglo vienota likumdošana, valūtas norēķini un loģistikas iespējas. Kā apgalvo eksperti, Eiropā nelielu ģimenes māju tirgus vēl nav pārsātināts un arī pasaules ekonomikas atdzišana nav apturējusi tā attīstību. Kaut arī ir paaugstinātas transporta izmaksas, Latvijas ražotāji esot spējīgi konkurēt ar zemāku cenu, kā arī ir gatavi nodrošināt individuālu pieeju klienta vēlmēm pretēji lielāko ražotāju principam – piedāvāt maksimāli standartizētus produktus.
„Situācija privātmāju tirgū Latvijā šobrīd ir dramatiska, tādēļ pārsvarā orientējamies uz eksportu,” stāsta saliekamo koka paneļu māju ražošanas un būvniecības uzņēmuma Super Bebris vadītājs Normunds Teko. Viņš piebilst – kaut arī viņa pārstāvētā firma esot viens no saliekamo māju tirgus līderiem un aizņemot ap 20% tirgus, uzņēmums dzimtenē kādu laiku nestrādās, un tuvākajā laikā tiks pabeigti vienīgi iesāktie projekti. „Pircēju mājām Latvijā tikpat kā nav, arī zemākas cenas īpaši nevaram piedāvāt, jo izmaksas tomēr ir augstas,” atklāj N. Teko. Koka paneļu māju ražotāja SIA Iesi valdes priekšsēdētājs Ivo Skudiķis norāda, ka notiekošo Latvijā ļoti labi raksturo fakts, ka daudzu būvfirmu darba apjoms īsā laikā ir sarucis pat par 90%. Cilvēkiem nav naudas – nav arī jaunu pasūtījumu. Neilgi pirms celtniecības apjomu straujas samazināšanās krietni esot pieaudzis lētāko koka paneļu māju pieprasījums, taču tā bija tikai īslaicīga tendence, kas patlaban vairs neturpinās. Lielākais paneļu māju pieprasījums bija vērojams pirms gada, taču šā gada prognozes liecina, ka uzņēmuma produkcijas noiets samazināsies vismaz uz pusi. Līdzšinējās uzņēmuma veiksmes cēlonis bija objektīvi apstākļi – maksimāli automatizētais ražošanas process, neatkarība no laika apstākļiem, izmantotie izejmateriāli un pielietotā tehnoloģija koka paneļu māju gala cenu ļāva pietuvināt dzīvokļu cenām pat ar daudz lielāku apdzīvojamo platību. Ja klientam īpašumā jau bija apbūves gabals, ietaupījums izrādījās daudz lielāks, un tas veicināja strauju paneļu māju pieprasījuma pieaugumu. Tagad šī loģika ir apdraudēta. Ieilgstot ekonomikas atslābumam, otrreizējā tirgū tiek gaidīti ļoti lēti dzīvokļi, kas jaunas mājas būvniecību daudziem padarīs neinteresantu un neizdevīgu. Ražotāji zemo cenu latiņu šādā līmenī nespēs noturēt. „Domāju, ka nekustamo īpašumu tirgus vēl turpinās brukt. Kad tirgū parādīsies ieķīlātie īpašumi, mājokļu cenas nokritīs ļoti zemu un saliekamo māju ražotājiem būs grūti konkurēt,” rezumē I. Skudiķis.
Uz Latvijas būvniecības nozares vispārējā panīkuma fona saliekamo paneļu māju ražotājiem daudz lielākas perspektīvas sniedz Skandināvijas tirgus. Svarīgs nosacījums Eiropas apgūšanai ir Rietumvalstīs valdošā zaļā domāšana un atbalsts dažādiem energotaupīšanas projektiem. Ražotāji norāda, ka koka paneļu mājas ir ekoloģiskas, un tās nodrošina Eiropā pieprasīto enerģijas taupīšanu, tādēļ šādu māju popularitāte, kaut arī nekustamo īpašumu nozarē vērojama pasivitāte, pasaulē joprojām turpina pieaugt. Turklāt atsevišķās valstīs valdības tā saucamo pasīvo māju īpašniekiem daļēji kompensē pat būvniecības izmaksas. Šī iemesla dēļ daudzviet no koka konstrukcijām būvē ne tikai nelielas ģimenes mājas, bet arī vairākstāvu dzīvojamās un administratīvās ēkas, kas nav iespējams Latvijā vietējo būvnormatīvu un ugunsdrošības noteikumu ierobežojumu dēļ. Tieši šī tendence ir īpaši interesanta Latvijas uzņēmumiem, jo ārvalstu tirgos iespējams startēt ar novatoriskiem risinājumiem un iegūt jaunu pieredzi.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš pauž cerību, ka notikumi nekustamo īpašumu sektorā būvniekiem liks sarosīties un panākt nepamatoto ierobežojumu atcelšanu, veicinot koka konstrukciju ēku īpatsvara pieaugumu. V. Puriņš uzsver, ka šajā jautājumā pat nav nepieciešams izstrādāt kādus pilnīgi jaunus noteikumus, bet ir jāpielāgo Skandināvijas valstu pieredze, kas sevi ir pierādījusi no labākās puses. N. Teko gan nav tik optimistisks un ir pārliecināts, ka paies vēl pietiekami ilgs laiks, līdz Latvijā atļaus būvēt daudzstāvu koka ēkas.
Taču ne tikai koka ēku ražotājiem Ziemeļu virziens ir izrādījies izdevīgs. Skandināvijas valstis kā oāzi tuksnesī izmanto arī saliekamo betona māju ražotāji. Uzņēmums Dzelzsbetons MB saliekamās betona konstrukcijas ražo trīs gadus. Lai gan uzņēmums stabili attīstījās Latvijā, taču notikumi nekustamo īpašumu sektorā lika pārskatīt attīstības plānus, pārorientējoties uz ārvalstu pasūtījumu izpildi. Rūpnīcas direktors Ojārs Jaksts atzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc tika veidotas reģionālās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes, bija transporta izmaksu samazināšana lielās konkurences dēļ, tomēr, pareizi izvērtējot riskus un iespējas, zelta vidusceļš atrodams arī Latvijā ražoto paneļu realizācijai Skandināvijā. O. Jaksts atzīst, ka ārvalstu tirgu apgūšanu Dzelzsbetons MB gadījumā atviegloja rūpnīcas atrašanās vieta Liepājā un labi attīstītā jūras satiksme ar Skandināvijas valstīm. Šobrīd uzņēmums eksportē līdz pat 50% visas produkcijas.
Rūpnīcu pārstāvji atzīmē, ka liela interese par saliekamajām ēkām esot arī citās Eiropas valstīs. Tiesa, Eiropas apgūšana nebūt nav viegla pastaiga, jo arī šajā tirgū ir jūtams nekustamā īpašuma nozares atslābums, turklāt tur jau ir daudz vietējo spēlētāju. Atsevišķi nozares pārstāvji atzina, ka pirms dažiem gadiem Rietumeiropas uzņēmēji paši meklējuši iespējas iepirkt Latvijā saliekamās mājas, taču toreiz rietumnieku piedāvātās cenas šķitušas pārāk zemas un Latvijā valdošā leiputrija interesi par citām valstīm neveicināja.
„Ārvalstīs konkurence ir liela. Faktiski 75% būvniecības notiek ar koka karkasa mājām,” uzsver N. Teko. Viņš skaidro, ka Eiropā Latvijas ražotāji var konkurēt ar produkcijas cenu, kā arī kvalitāti, pieredzi un izpildes termiņiem, kas faktiski ir būtiskākais. Kā vēl viens trumpis tiek minēta arī Latvijas ražotāju spēja pielāgoties klienta vēlmēm – lai arī lielie Skandināvijas koka karkasu māju ražotāji milzīgās ražošanas jaudas dēļ saviem tipveida projektiem spēj piedāvāt labas cenas, arvien vairāk skandināvu vēlas veikt individuālu pasūtījumu, lai atšķirtos no kaimiņiem, apgalvo SIA TIVO Būve līdzīpašnieks Ivo Voičeščuks. Lielajās rūpnīcās pasūtīt individuālo projektu ir pārāk dārgi, tāpēc Latvijas ražotājiem ir reālas iespējas iespiesties šajā segmentā, piedāvājot izdevīgākas cenas.
Skeptisks par Eiropas Savienības tirgu ir Iesi vadītājs. Viņš atgādina – kaut arī ārvalstu gala patērētājiem Latvijas produkcija ir pat ļoti iekārojama, konkurenti par šādu ekspansiju nav priecīgi, un Eiropas iekarošanai jāpārvar dažādi birokrātiski šķēršļi. Turklāt Iesi vadītājs apšauba Eiropas Savienības tirgus perspektīvas, jo „tur krīze ir vēl dziļāka nekā pie mums”. Analizējot ekonomisko situāciju Eiropā, uzņēmuma vadība nolēmusi atteikties no dalības eirozonas tirgos, kas neesot stabili. Sīkāka analīze veikta par Šveices, Īslandes un Norvēģijas mājokļu tirgiem, no kuriem kā perspektīvākais izvēlēts Norvēģijas tirgus. „Šveicē tomēr ir cita mentalitāte, Īslande ir pārlieku mazs un tāls tirgus, bet Norvēģija izrādījās vissaprotamākais un perspektīvākais risinājums,” skaidro I. Skudiķis, piebilstot, ka „tur tāpat neviens mūs ar atplestām rokām negaida”, un pirms reālas darbības sākšanas Norvēģijā iztērēti lieli finanšu līdzekļi un zaudēts daudz laika.
Tomēr ražotāji negrasās padoties grūtību priekšā, un vairums aptaujāto uzņēmēju norāda, ka līdztekus esošajām iestrādēm tiek pētītas iespējas izplesties vēl plašākā reģionā. Potenciāls Latvijas produkcijai esot Vācijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, kā arī kaimiņos esošajā Krievijā un Ukrainā. Krievijā priekšrocība ir tā saucamā „tirgus bedre” – pieprasījums pēc mājām ir daudzkārt lielāks nekā piedāvājums. Savukārt Ukrainā neapšaubāmi varam konkurēt ar augstāku kvalitāti, iespējas atzīmē I. Voičeščuks. Jauno tirgu apgūšanai tiek izmantotas ļoti dažādas metodes – uzņēmēji meklē šajās zemēs personīgos kontaktus, kā arī piedalās nozīmīgās nekustamā īpašuma izstādēs un eksporta veicināšanas pasākumos.
Plānojam žurnālu kopā - iesakiet tēmas, par kurām vēlētos lasīt!
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67029363, F. 67357584, e-pasts redakcijai: kapitals@kapitals.lv abonēšana: abon@kapitals.lv mārketings: marketings@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |
E.S.
04.11.2008 0:05
Interesants raksts, bet nedaudz izkrāsots, t.i tikai dažas vienības no Latvijas koka paneļu ēkas ražotājiem ir uzsākuši to eksportu uz ārvalstīm. Pārsvarā to veic tie Latvijas uzņēmumi, kas jau savlaicīgi (kādus 3 gadus atpakaļ) uzsvaru lika uz eksportu, attiecīgi pārējiem esošajiem, kā arī jaundibinātajiem ir ļoti grūti - faktiski neiespējami atrast jaunus tirgus, nu ja protams nepielieto dempingu. www.buve.lv