Kapitāls - Žurnāls par biznesu Latvijā

Redaktora sleja: Kas pie vārtiem?

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Sun, 29 Jan 2012 15:55:50 +0200

Izaicinošs viedoklis pauž, ka institūti – tie paredzēti vispirms grāmatām. Jo institūti, kā zināms, – tie ir noteikumi. Ja runa ir par formāliem noteikumiem, par likumiem, tad Latvijā to racionalitāti 21. gadsimtā tikai sākam akceptēt. Taču varbūt ikdienas dzīve pie mums risinās saskaņā ar kādām nerakstītām normām?
Kā zināms, neformālo noteikumu triumfs iespējams tur, kur ir cilvēku kopienas ar savām normām, uzvedības parašām. Klasiskais piemērs – lauki. Izpalīdzība, izveicība, vienkāršība un latviskums kaut kur dziļi ieslēptā lauku sētā var pārsteigt, tomēr īpaši nemanām šo tikumu un attiecību invāziju lielās pilsētās. Ja nu visdrīzāk grāmatplauktu tālajos stūros Rūdolfa Blaumaņa vai Ernesta Birznieka-Upīša grāmatu muguriņu izskatā. Tāpat mums nav milzīgu neapgūtu prēriju, kurās labāk maldīties ar personīgo šaujamieroci – Latvija vispār pārāk maza, lai šodien sadzīvē sakņoti institūti gūtu lielu varu.

Ilze Ostrovska: Ar ko rotaļājamies globālas migrācijas apstākļos? Ar nacionālās valsts valodu

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Sun, 29 Jan 2012 15:35:56 +0200

Vairāk nekā divdesmit gadus latviešu valodas monopols uz valsts valodas statusu netika apšaubīts, kaut arī jau sākotnēji viena daļa Latvijas iedzīvotāju – nelatvieši – to uztvēra neviennozīmīgi un ar iebildēm. Tieši tāpēc rodas jautājums: kas tagad 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Latvijā ir tik ļoti mainījies, lai nelatvieši spētu aktivizēties, pieprasot arī krievu valodai valsts valodas statusu? Referendums par LR Satversmes maiņu un krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, šķiet, būs.

Latvijas Krājbanka varēja būt arī pirmā, bet Snoras – otrā

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Mon, 02 Jan 2012 23:32:48 +0200

Jānis Brazovskis par Lietuvas Centrālās bankas vadītāja neatbildēto jautājumu, par papīru kalniem banku uzraudzības sistēmā un par to, kāda šobrīd varētu būt Latvijas Krājbankas tirgus cena
Viens no galvenajiem aizvadītā gada notikumiem bija divu saistītu banku – Snoras un Latvijas Krājbankas – krahs. Kopš novembra vidus palielinājās informācijas un bažu daudzums, savā attīstībā līdzinoties eksponentfunkcijai. Intervijā ar Jāni Brazovski, FKTK priekšsēdētāja vietnieku, dažos apstākļos un faktos ielūkosimies dziļāk.

Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Mon, 02 Jan 2012 14:01:02 +0200

Arvien mēs tiecamies pēc jauniem apvāršņiem domāšanā. Mūs sajūsmina teiktā dziļums, domu figūras, paradoksāli izteicieni. Piemēram: „Apgalvojums, ka mašīnas var domāt, ir tāds pats kā frāze „zemūdenes var peldēt pa ūdens virsmu”,” ko pauda Ēriks Šmits, Google izpildpriekšsēdētājs Inovāciju konventā Briselē. Un forumu pārpildīja šāda līmeņa smadzeņu izstrādāti produkti – ne tāpat vien.
Eiropas ekonomika, pēdējos gados mazliet aizdreifējusi pakalpojumu sfēras virzienā, tagad maina kursu, iepeldot riskantajos inovāciju ūdeņos.

Redaktora sleja: Klasika, pieklusinātība, vērtības

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Thu, 01 Dec 2011 02:20:41 +0200

Šī numura divas izvērstās tēmas lielākoties ir stāsts par (tuvu) nākotni. Smaržu mārketings, kas jau pāris gadu desmitu pasaulē nav jaunumus, spēris pirmos biklos soļus Latvijā. Pašmāju verdikts: „Efektivitāti praktiski nevar izmērīt.” Lai arī to pašu var teikt par daudzām reklāmas un mārketinga pielietošanas jomām. Pati galvenā numura tēma – lobēšana. Tās efektivitāti daudz vieglāk izmērīt nekā ieraudzīt. Kapitāls sniedz plašu lobiju analīzi dažādos rakursos, domāju, mainīsim arī priekšstatus par to.

Ģirts Rungainis: Kas savā būtībā ir uzbrukumi eiro? Manuprāt, vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Thu, 01 Dec 2011 02:12:34 +0200

2011. gads tuvojas noslēgumam, laiks domāt par nākamo gadu un tam gatavoties, taču histēriskā jezga visā pasaulē liek padomāt un mēģināt saprast – kas notiek?!
Gada pirmā puse pagāja salīdzinoši mierīgi – pat vispārējas globālas augšupejas sajūtā un cerībās. Taču vispirms saulaino vasaras noskaņojumu sāka aizgaiņāt ASV teorētiskās maksātnespējas un reitinga pazeminājuma negaisa mākoņi, tad laikapstākļu izmaiņas turpinājās ar it kā iespējamajiem eirozonas valstu bankrotiem un paša eiro sabrukuma draudiem, plus pārsvarā negatīvām ekonomikas ziņām no visas pasaules.

Redaktora sleja: Legalizēt ekonomisko interešu aizstāvību

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Wed, 02 Nov 2011 09:31:30 +0200

Priecē, ka, pateicoties Kapitālam, biržai NASDAQ OMX Riga un IBS Prudentia, viens no šī mēneša pirmajiem galvenajiem notikumiem ir ar pozitīvisma un lepnuma piegaršu. 1. novembra rītā prezentējam šokējošas bagātības sarakstu – 101 Latvijas vērtīgākā uzņēmuma topu. Novembrī svētku netrūks, un ceru, ka ikviens no mums spēs gūt jaunus panākumus, kas kļūtu par svinēšanas iemeslu.

Daiga Auziņa - Melalksne: Kā palielināt uzņēmuma vērtību?

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Wed, 02 Nov 2011 09:05:10 +0200

Šis jautājums nezaudē savu aktualitāti ne krīzes apstākļos, ne izaugsmes gados. Viena daļa uzņēmumu, kas ir TOP 101 sarakstā, atrodas biznesa ciklā vai ekonomikas periodā, kurā to vērtību strauji palielināt nav iespējams. Citi kļuvuši tik lieli un to bizness tapis tik komplicēts, ka jāsāk domāt ne vien par vērtības palielināšanu, bet arī saglabāšanu. Kas vēl līdztekus finanšu rezultātiem ietekmē uzņēmumu vērtību?

Slavenais norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts par specializēšanos nabadzībā un Eiropas struktūrfondiem, par eiro nākotni un plānu B

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Mon, 03 Oct 2011 14:53:36 +0300

Mēs dzīvojam unikālā laikā, kad daudzas ekonomiskās teorijas sabrūk kā smilšu pilis, pat bijušais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Stross-Kāns spiests atzīt savas organizācijas ekonomiskās politikas principus par novecojušiem un kļūdainiem. Globālās krīzes iespaidā par savu līdzšinējo uzskatu maiņu nācies aizdomāties ne vienam vien lielam vīram, un, lai arī daudzi to joprojām vairās atzīt tik tiešā veidā, kā to izdarīja D. Stross-Kāns savas runas laikā šāgada aprīlī Vašingtonas Universitātē,

Redaktora sleja: Mārketings un zīmoli – visapkārt!

nospam@kapitals.lv(Kapitals) — Fri, 30 Sep 2011 13:19:21 +0300

Vienpadsmitās Saeimas vēlēšanas nepārsteidza – proti, atkal neviena partija īpaši necentās sevi pozicionēt kā ko spilgti atšķirīgu no pārējiem politiskajiem spēkiem. Tuvojoties vēlēšanām, piemēram, Saskaņas centrs katru nedēļu aizvien vairāk sociāldemokratizējās, taču tas tikai apstiprināja sen zināmo tēzi, ka vadošajām partijām par programmatiskajām nostādnēm svarīgāk ir solīt, bet rezultātā šie solījumi maz ar ko viens no otra atšķiras. Tas acīmredzami apstiprina hipotēzi, kas tika izvirzīta vēl 90. gadu vidū, pētot Berluskoni politisko stratēģiju, – proti, politiķi arvien vairāk pārvēršas par mārketinga tehnologiem.