Latvenergo - 2009.gada Latvijas vērtīgākais uzņēmums
Pilns 2009.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 šeit: system/application/uploads/file/TOP101.pdf
Rīga, 30.okt., LETA. Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kļuvis "Latvenergo", liecina žurnāla "Kapitāls" sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību "IBS Prudentia" un "NASDAQ OMX Riga" veiktais pētījums.
Savukārt pagājušā gada vērtīgākais Latvijas uzņēmums - AS "Swedbank" - gada laikā noslīdējis uz 8.vietu.
"Latvenergo" vērtība ir 871,3 miljoni latu, kas ir par 30,48% vairāk nekā 2008.gadā, kad energokompānija ieņēma 2.vietu ar 667,75 miljoniem latu.
Šā gada topā 2.vietu ieņem "Latvijas Mobilais telefons", kura vērtība ir 489,47 miljoni latu. Tas gan ir par 4,02% mazāk nekā 2008.gadā, kad sakaru operatora vērtība bija 510 miljoni latu. Pagājušā gada topā uzņēmums ieņēma 5.vietu.
Šā gada topā 3.vietu saglabājuši "Latvijas Valsts meži". Uzņēmuma vērtība ir 403,1 miljons latu, kas ir par 34,35% mazāk nekā 2008.gadā, kad šis rādītājs bija 613,83 miljoni latu.
No 12. uz 4.vietu pakāpies "Latvijas Dzelzceļš". Uzņēmuma vērtība šogad ir 327,06 miljoni latu, kas ir par 54,67% vairāk nekā 2008.gadā, kad šis rādītājs bija 211,46 miljoni latu.
Piekto vietu ieņem "Latvijas Gāze", kas pērn topā bija desmitajā vietā. Tagad uzņēmuma vērtība ir 283,45 miljoni latu, kas ir par 14,01% vairāk nekā pērn, kad tā bija 248,61 miljons latu.
Sestajā vietā ierindojas SIA "Tele2" ar 272,45 miljoniem latu, kas ir par 14,73% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmums ieņēma 7.vietu un tā vērtība bija 319,51 miljons latu.
No 8. uz 7.vietu pakāpies sakaru operators SIA "Lattelecom". Uzņēmuma vērtība šogad ir 256,45 miljoni latu, kas ir par 18,78% mazāk nekā 2008.gadā, kad šis rādītājs bija 315,75 miljoni latu.
Šā gada topā 8.vietā ir pagājušā gada līderis "Swedbank" ar 230,39 miljoniem latu, kas ir par 73,64% mazāk nekā 2008.gadā, kad šis rādītājs bija 873,88 miljoni latu. Devīto vietu ieņem "Latvijas Kuģniecība" ar 226,91 miljonu latu, kas ir par 0,67% mazāk nekā gadu iepriekš, kad kompānija ieņēma 11.vietu un tās vērtība bija 228,44 miljoni latu.
Desmitajā vietā ierindojusies SIA "Maxima Latvija" ar 214,15 miljoniem latu. 2008.gadā uzņēmums ieņēma 17.vietu ar 157,6 miljoniem latu.
No desmitnieka izkritušas trīs bankas - "SEB banka" pērn bija 4.vietā, bet šogad - 12.vietā, "Parex banka" bija 6.vietā, bet šogad starp 101 vērtīgākajiem uzņēmumiem nav atrodama, savukārt "Rietumu bankai" kritums bijis no 9. uz 23.vietu.
Lai noskaidrotu vērtīgākos uzņēmumus, tika izvērtēti vairāk nekā 300 Latvijas uzņēmumu, un šogad uzņēmumu sarakstā vērojamas nozīmīgas izmaiņas.
"Pirmkārt, ir mainījies "TOP 101" līderis - Latvijas vērtīgākā uzņēmuma statusu ieguvis cits uzņēmums, kura novērtējums palielinājies par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Daži no pērnā gada līderiem šogad zaudējuši pat vairāk nekā 70% savas vērtības, turklāt topā ir viens uzņēmums, kura vērtība augusi par 163%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies arī "TOP 101" jaunpienācēju skaits, starp vērtīgākajiem uzņēmumiem ir 29 jauni uzņēmumi," informē topa veidotāji.
163,43% vērtības pieaugumu šogad sasniegusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Uzņēmums ar 94,47 miljonu latu vērtību atrodas topa 19.vietā, kamēr pērn tas ar 35,86 miljoniem latu bija 53.vietā.
Lai pēc iespējas labāk atspoguļotu uzņēmumu biznesa vērtību, uzņēmumi tiek vērtēti pēc salīdzinošo reizinātāju metodes (relative multiples). "Tas, pirmkārt, ļauj skatīt Latvijas uzņēmumus līdzīgu Eiropas uzņēmumu kontekstā no ārvalstu finanšu investora skatupunkta, otrkārt, tādējādi "TOP 101" ir aktuālāks," norāda "IBS Prudentia" partneris Reinis Martinsons.
"NASDAQ OMX Riga" Komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis informē, ka papildus finanšu pārskatu izvērtējumam un salīdzinošo reizinātāju piemērošanai katrs šī "TOP 101" uzņēmums ir saņēmis uzņēmuma pārvaldības novērtējumu. Uzņēmuma pārvaldības vērtējums raksturo uzņēmuma kopējo caurspīdīguma līmeni, finanšu pārskatu kvalitāti, informācijas pieejamību par tā akcionāriem, citus faktorus un riskus. Šo vērtējuma daļu veica "NASDAQ OMX Riga" pēc īpaši "TOP 101" sarakstam izstrādātas metodoloģijas.
Latvijas vērtīgākais uzņēmums - 1.vietas ieguvējs - saņem "Nacionālo kapitāla balvu 2009", kas ir bronzā atliets uzvarētāja rokas nospiedums, kuru tāpat kā pērn izgatavos mākslinieks Aivars Vīlipsons.
Kandidātu atlase
Tāpat kā iepriekš, topā kandidātu grupā iekļauti Latvijas uzņēmumi, kuri bija iesnieguši Uzņēmumu reģistrā 2008. gada pārskatus līdz TOP izveides brīdim oktobra vidū. Jau otro gadu Lursoft ir mūsu informatīvais partneris, ievērojami atvieglojot un efektivizējot mūsu darbu. Diemžēl, tāpat kā citus gadus, daži uzņēmumi iesniedz gada pārskatus novēloti vai nav iesnieguši tos vispār. Šie uzņēmumi topā nav iekļauti.
Holdingu meitas uzņēmumi topā netiek vērtēti atsevišķi, ja pieejams holdinga konsolidētais pārskats. Ja tas nav pieejams vai holdinga līdzdalība asociētos uzņēmumos ir mazāk par 50% no to kapitāla, tad meitas un asociētie uzņēmumi tiek vērtēti atsevišķi. Kopumā izvērtēti vairāk nekā 300 uzņēmumu gada pārskati.
Vērtēšana pēc salīdzinošo reizinātāju metodes
TOP atspoguļo uzņēmuma biznesa vērtību (enterprise value). Šogad topā visi uzņēmumi tika vērtēti pēc salīdzinošo reizinātāju (relative multiples) metodes. Tas, pirmkārt, ļauj objektīvi skatīt Latvijas uzņēmumus līdzīgu Eiropas uzņēmumu kontekstā, otrkārt, tādējādi TOP ir aktuālāks un atspoguļo uzņēmuma vērtību TOP veidošanas brīdī.
Uzņēmumu salīdzinošie reizinātāji tika iegūti, izveidojot nozaru salīdzinošās grupas, kurās tika iekļauti Eiropas biržās kotētie uzņēmumi, izmantojot Capital IQ datu bāzi. Dati tika apkopoti par stāvokli 2009. gada 10. septembrī.
Kā galvenie uzņēmumu darbības rādītāji tika izmantoti EBITDA (ienākumi pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un nolietojuma atskaitījumiem), pašu kapitāls un tīrā peļņa. EBITDA rādītājs dažos gadījumos tika normalizēts, jo tajā netiek iekļauti ārpuskārtas un uzņēmuma pamatdarbībai neraksturīgi ieņēmumi un izdevumi.
Bankas, apdrošināšanas kompānijas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji tika vērtēti, izmantojot pašu kapitāla rādītāju.
Pārvaldībai – 20%
Daļu no katra uzņēmuma vērtības veido biznesa caurspīdīgums un lielākie pārvaldības riski. Šie faktori ņemti vērā arī topa veidošanā, un tie varēja ietekmēt katra uzņēmuma novērtējumu 20% robežās atbilstīgi 100 punktu skalā izteiktam koeficientam. Tas raksturo uzņēmuma kopējo caurspīdīgumu, finanšu pārskatos iekļautās informācijas kvalitāti, iespēju viegli noskaidrot uzņēmuma akcionārus, uzņēmuma izpildinstitūciju tiešo saistību ar akcionāriem un citus faktorus. Šo koeficientu katram uzņēmumam pēc īpaši topam izstrādātas metodoloģijas novērtēja birža NASDAQ OMX Riga.
Uzņēmumi tika vērtēti četrās grupās: bankas, biržā kotētie uzņēmumi, valsts un pašvaldību uzņēmumi, pārējie uzņēmumi.
Jāuzsver, ka topa veidošanā mēs izmantojam tikai publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem, kas ir redzama 2008. gada un iepriekšējo periodu gada pārskatos.
* Bankām apgrozījuma ailē ir norādīta kopējā aktīvu vērtība, normalizētās EBITDAs ailē – pašu kapitāla bilances vērtība uz 31.12.2008.
TOP 101 pieņēmumi un paskaidrojumi:
1. Ja bija aizdomas, ka kompānija ir kādas finanšu shēmas sastāvdaļa, tā topā netika iekļauta.
2. Uzņēmuma individuālais risks netika vērtēts, jo vērtēšanā tika izmantota tikai gadu pārskatos sniegtā informācija. Lai izvērtētu kompānijas specifisko risku, ir nepieciešama informācija, kura ne vienmēr ir publiski pieejama.
3. Kompānijas, kuras, mūsuprāt, atbilst ļoti augsta riska profilam, netika iekļautas topā.
Ar pilnu 2008. gada TOP 101 sarakstu, kā arī ar nozaru speciālistu komentāriem un vērtējumu varat iepazīties šeit: http://www.kapitals.lv/zurnala/kapitals-1108
Meklētājs
Kapitāls TV
Aptauja
Iesakiet, lūdzu - interviju ar kādu personu jūs labprāt lasītu rubrikā "Kapitāla cilvēks"?
Kapitāls iesaka
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67357585, F. 67357584, e-pasts: marketings@kapitals.lv abonēšanai: abon@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |