Iesūtīt viedokli

Redaktora sleja: Kas pie vārtiem? [0]

Autors: Agnis Buda @ 29.01.2012.

Izaicinošs viedoklis pauž, ka institūti – tie paredzēti vispirms grāmatām. Jo institūti, kā zināms, – tie ir noteikumi. Ja runa ir par formāliem noteikumiem, par likumiem, tad Latvijā to racionalitāti 21. gadsimtā tikai sākam akceptēt. Taču varbūt ikdienas dzīve pie mums risinās saskaņā ar kādām nerakstītām normām? 
Kā zināms, neformālo noteikumu triumfs iespējams tur, kur ir cilvēku kopienas ar savām normām, uzvedības parašām. Klasiskais piemērs – lauki. Izpalīdzība, izveicība, vienkāršība un latviskums kaut kur dziļi ieslēptā lauku sētā var pārsteigt, tomēr īpaši nemanām šo tikumu un attiecību invāziju lielās pilsētās. Ja nu visdrīzāk grāmatplauktu tālajos stūros Rūdolfa Blaumaņa vai Ernesta Birznieka-Upīša grāmatu muguriņu izskatā. Tāpat mums nav milzīgu neapgūtu prēriju, kurās labāk maldīties ar personīgo šaujamieroci – Latvija vispār pārāk maza, lai šodien sadzīvē sakņoti institūti gūtu lielu varu.   

lasīt tālāk

Ilze Ostrovska: Ar ko rotaļājamies globālas migrācijas apstākļos? Ar nacionālās valsts valodu [0]

Autors: Ilze Ostrovska, BSA Eiropas studiju programmas direktore @ 29.01.2012.

Vairāk nekā divdesmit gadus latviešu valodas monopols uz valsts valodas statusu netika apšaubīts, kaut arī jau sākotnēji viena daļa Latvijas iedzīvotāju – nelatvieši – to uztvēra neviennozīmīgi un ar iebildēm. Tieši tāpēc rodas jautājums: kas tagad 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā Latvijā ir tik ļoti mainījies, lai nelatvieši spētu aktivizēties, pieprasot arī krievu valodai valsts valodas statusu? Referendums par LR Satversmes maiņu un krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, šķiet, būs. 

lasīt tālāk

Latvijas Krājbanka varēja būt arī pirmā, bet Snoras – otrā [0]

Autors: Agnis Buda @ 02.01.2012.

Jānis Brazovskis par Lietuvas Centrālās bankas vadītāja neatbildēto jautājumu, par papīru kalniem banku uzraudzības sistēmā un par to, kāda šobrīd varētu būt Latvijas Krājbankas tirgus cena
Viens no galvenajiem aizvadītā gada notikumiem bija divu saistītu banku – Snoras un Latvijas Krājbankas – krahs. Kopš novembra vidus palielinājās informācijas un bažu daudzums, savā attīstībā līdzinoties eksponentfunkcijai. Intervijā ar Jāni Brazovski, FKTK priekšsēdētāja vietnieku, dažos apstākļos un faktos ielūkosimies dziļāk.  

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Domu figūras un detaļas [0]

Autors: Agnis Buda @ 02.01.2012.

Arvien mēs tiecamies pēc jauniem apvāršņiem domāšanā. Mūs sajūsmina teiktā dziļums, domu figūras, paradoksāli izteicieni. Piemēram: „Apgalvojums, ka mašīnas var domāt, ir tāds pats kā frāze „zemūdenes var peldēt pa ūdens virsmu”,” ko pauda Ēriks Šmits, Google izpildpriekšsēdētājs Inovāciju konventā Briselē. Un forumu pārpildīja šāda līmeņa smadzeņu izstrādāti produkti – ne tāpat vien. 
Eiropas ekonomika, pēdējos gados mazliet aizdreifējusi pakalpojumu sfēras virzienā, tagad maina kursu, iepeldot riskantajos inovāciju ūdeņos.   

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Klasika, pieklusinātība, vērtības [0]

Autors: Agnis Buda @ 01.12.2011.

Šī numura divas izvērstās tēmas lielākoties ir stāsts par (tuvu) nākotni. Smaržu mārketings, kas jau pāris gadu desmitu pasaulē nav jaunumus, spēris pirmos biklos soļus Latvijā. Pašmāju verdikts: „Efektivitāti praktiski nevar izmērīt.” Lai arī to pašu var teikt par daudzām reklāmas un mārketinga pielietošanas jomām.  Pati galvenā numura tēma – lobēšana. Tās efektivitāti daudz vieglāk izmērīt nekā ieraudzīt. Kapitāls sniedz plašu lobiju analīzi dažādos rakursos, domāju, mainīsim arī priekšstatus par to.

lasīt tālāk

Ģirts Rungainis: Kas savā būtībā ir uzbrukumi eiro? Manuprāt, vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets [1]

Autors: Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris, padomes loceklis @ 01.12.2011.

2011. gads tuvojas noslēgumam, laiks domāt par nākamo gadu un tam gatavoties, taču histēriskā jezga visā pasaulē liek padomāt un mēģināt saprast – kas notiek?!
Gada pirmā puse pagāja salīdzinoši mierīgi – pat vispārējas globālas augšupejas sajūtā un cerībās. Taču vispirms saulaino vasaras noskaņojumu sāka aizgaiņāt ASV teorētiskās maksātnespējas un reitinga pazeminājuma negaisa mākoņi, tad laikapstākļu izmaiņas turpinājās ar it kā iespējamajiem eirozonas valstu bankrotiem un paša eiro sabrukuma draudiem, plus pārsvarā negatīvām ekonomikas ziņām no visas pasaules.

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Legalizēt ekonomisko interešu aizstāvību [0]

Autors: Agnis Buda @ 02.11.2011.

Priecē, ka, pateicoties Kapitālam, biržai NASDAQ OMX Riga un IBS Prudentia, viens no šī mēneša pirmajiem galvenajiem notikumiem ir ar pozitīvisma un lepnuma piegaršu. 1. novembra rītā prezentējam šokējošas bagātības sarakstu – 101 Latvijas vērtīgākā uzņēmuma topu. Novembrī svētku netrūks, un ceru, ka ikviens no mums spēs gūt jaunus panākumus, kas kļūtu par svinēšanas iemeslu.  

lasīt tālāk

Daiga Auziņa - Melalksne: Kā palielināt uzņēmuma vērtību? [1]

Autors: Daiga Auziņa-Melalksne, biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja @ 02.11.2011.

Šis jautājums nezaudē savu aktualitāti ne krīzes apstākļos, ne izaugsmes gados. Viena daļa uzņēmumu, kas ir TOP 101 sarakstā, atrodas biznesa ciklā vai ekonomikas periodā, kurā to vērtību strauji palielināt nav iespējams. Citi kļuvuši tik lieli un to bizness tapis tik komplicēts, ka jāsāk domāt ne vien par vērtības palielināšanu, bet arī saglabāšanu. Kas vēl līdztekus finanšu rezultātiem ietekmē uzņēmumu vērtību?

lasīt tālāk

Slavenais norvēģu ekonomists Ēriks Reinerts par specializēšanos nabadzībā un Eiropas struktūrfondiem, par eiro nākotni un plānu B [0]

Autors: Linda Ezerkalna @ 03.10.2011.

Mēs dzīvojam unikālā laikā, kad daudzas ekonomiskās teorijas sabrūk kā smilšu pilis, pat bijušais Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Stross-Kāns spiests atzīt savas organizācijas ekonomiskās politikas principus par novecojušiem un kļūdainiem. Globālās krīzes iespaidā par savu līdzšinējo uzskatu maiņu nācies aizdomāties ne vienam vien lielam vīram, un, lai arī daudzi to joprojām vairās atzīt tik tiešā veidā, kā to izdarīja D. Stross-Kāns savas runas laikā šāgada aprīlī Vašingtonas Universitātē,

lasīt tālāk

Redaktora sleja: Mārketings un zīmoli – visapkārt! [0]

Autors: AGNIS BUDA @ 30.09.2011.

Vienpadsmitās Saeimas vēlēšanas nepārsteidza – proti, atkal neviena partija īpaši necentās sevi pozicionēt kā ko spilgti atšķirīgu no pārējiem politiskajiem spēkiem. Tuvojoties vēlēšanām, piemēram, Saskaņas centrs katru nedēļu aizvien vairāk sociāldemokratizējās, taču tas tikai apstiprināja sen zināmo tēzi, ka vadošajām partijām par programmatiskajām nostādnēm svarīgāk ir solīt, bet rezultātā šie solījumi maz ar ko viens no otra atšķiras. Tas acīmredzami apstiprina hipotēzi, kas tika izvirzīta vēl 90. gadu vidū, pētot Berluskoni politisko stratēģiju, – proti, politiķi arvien vairāk pārvēršas par mārketinga tehnologiem.

lasīt tālāk