Autors: Dans Titavs, Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis @ 31.01.2011.
Vērojot, kas notiek ap valsts budžetu un mēģinājumiem meklēt dažādas ekonomijas iespējas, lai iekļautos starptautisko aizdevēju noteiktajos rāmjos, jāteic, ka lielākais valdības mīnuss ir politisko reformu redzējuma un arī to apspriešanas trūkums. Politiķi baidās godīgi atzīt skarbas, bet pašsaprotamas lietas. Ja reformas ir vajadzīgas un finanses jāapcērp, tad, protams, sociālā un izglītības joma cietīs – situācija tajās būs sliktāka, un nevajag to noliegt. Tāpat šajos apstākļos asi un noteikti jārīkojas, piemēram, attiecībā uz pensijām.
Autors: Ilmārs Mežs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Latvijas biroja vadītājs @ 28.01.2011.
Latvija nav bagāta ne ar derīgiem izrakteņiem, nedz cilvēkresursiem. Bieži uzsveram, ka mūsu galvenās bagātības ir meži, zeme un tīrs ūdens, un tikai retumis var dzirdēt, ka galvenā vērtība ir mūsu cilvēki. Diemžēl tieši šī bagātība šobrīd strauji iet mazumā. Nākamajos desmit gados izšķirsies latviešu liktenis – vai mēs spēsim nodrošināt minimālo savu pēcnācēju skaitu, lai saglabātu Latvijā pēc pāris paaudzēm kaut vai relatīvu vairākumu, vai to nevarēsim, nolemjot latviešus iznīkšanai. Daudziem šāds apgalvojums liekas pārspīlēts, bet, iedziļinoties Latvijas demogrāfijas problemātikā, tā vairs nešķiet.
Autors: Ivars Ījabs @ 03.01.2011.
Kad tiek runāts par Latvijas augstāko izglītību, viedokļi bieži sadalās divās nometnēs. Vienā atrodas tie, kas, par spīti virknei visai objektīvu atpalicības apliecinājumu, uzstāj, ka pie mums viss ir kārtībā. Mēs strādājam pasaules augstskolu līmenī, un runas par atpalicību ir vienīgi skaudīgu naidnieku intrigas. Īpaši jau humanitārajās zinātnēs Latvija ir tik ļoti īpaša un neatkārtojama, ka pasaulē izmantotie akadēmiskā darba novērtējuma kritēriji mums neder. Galvenais ir neļaut nogriezt valsts finansējumu – par kvalitāti, kā jau izsenis, lai šaurā lokā lemj paši vietējie. Interešu konflikti un čomu būšanas tāds nieks vien ir – galvenais ir augstu turēt savas unikalitātes karogu.
Autors: Osvalds Zebris, Kapitāla galvenais redaktors @ 31.12.2010.
Krīzes laboratorija. Tā mūsu valsti mēdz dēvēt Eiropā, un, piemēram, Francijas ietekmīgais laikraksts Le Figaro pašlaik gatavo īpašu apskatu par Latvijas spēju pārvarēt dziļus sarežģījumus ekonomikā, saglabājot politisku un sociālu stabilitāti. Vienlaikus – spējīgu speciālistu emigrācija un valsts demogrāfiskā situācija rada bažas par Latviju pēc 15–20 gadiem. Vai laboratorija spēs ģenerēt ko vairāk par īstermiņa pretsāpju sīrupu?
Autors: Freds Renčaks, BITE izpilddirektors @ 01.12.2010.
1. Nesēdi atsevišķā kabinetā, – ja esi uzņēmuma izpilddirektors, tev ir liels un smalks kabinets, tas patiesībā nozīmē, ka tu esi norobežots no reālajām norisēm uzņēmumā. Es dažreiz iekārtojos klientu apkalpošanas nodaļā. Šodien sēžu pie mārketinga komandas. Tā tu vari apliecināt, ka tev rūp darbinieki un tie darbi, ko viņi dara.
Autors: Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris, padomes loceklis @ 01.12.2010.
Kā atdosim SVF aizņēmumu? Latvijas pieaugošā ārējā parāda atdošana aizdevējiem nav aktuāla vai nopietna problēma. Šis parāds nav jāatdod, tas ir jāpārfinansē. Un, ja Latvija veiksmīgi attīstīsies, zināmā mērā tas nebūs jāatdod nekad vai arī tā atdošana notiks gandrīz nemanāmi. Protams, parāds nav brālis, īpaši tāds parāds, kāds radies, naudu izlietojot trekno gadu nepamatoti paaugstināto valsts tēriņu pakāpeniskai, nevis straujai samazināšanai. Tomēr, šķiet, mēs pārlieku fokusējamies uz īslaicīgām un virspusējām problēmām.
Autors: Māris Zanders @ 01.11.2010.
Liela sabiedrības daļa joprojām nespēj akceptēt to, ka mūsdienu pasaulē visam ir cena un, ja tu šo preci vai pakalpojumu lieto, tev cena ir jāmaksā, necerot, ka to izdarīs kāda mistiska struktūra. Tipisks dialogs starp šo rindu autoru un kādu paziņu, kas saņēmis komunālo maksājumu rēķinu: – Iedomājies, man būs jāmaksā par kāpņu telpu?! Es taču tur izeju tikai dažas reizes dienā! – Pag’, tu gribi, lai tā ir neapkurināta un netīra? – Nē, bet kāpēc man par to jāmaksā? Līdz šim taču nebija!
Autors: Osvalds Zebris, Kapitāla galvenais redaktors @ 29.10.2010.
Šogad Kapitāls Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 publicē brīdī, kad ekonomikas pētnieki aizrautīgi runā par krīzes beigām, bet iedzīvotāji vēl dzīvo tajā ekonomikas cikla posmā, kam raksturīgi krietni mazāki ienākumi, visaptverošs bezdarbs un stabilitātes trūkums. Tā kā topa veidošanā tiek izmantoti dati par uzņēmumu darbību 2009. gadā, arī Latvijas lielākajiem uzņēmumiem kopumā raksturīgs cerīgs skats nākotnē, bet nereti uz maksātspējas robežas balansējoša tagadne.
Autors: @ 30.09.2010.
Jau sesto gadu pēc kārtas oktobra Kapitālā tiek publicēts Latvijā mīlētāko zīmolu tops, kuru veido reklāmas aģentūra DDB Latvia sadarbībā ar Kapitālu, un šogad veidotājiem piepulcējusies arī tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia. Tops tiek veidots, pamatojoties uz starptautisko DDB zīmolu un dzīvesstila pētīšanas metodoloģiju DDB Brand Capital, kas tiek izmantota vairāk, nekā 30 valstīs. Kas tad šogad ir mīlētākie zīmoli un kāpēc?
Autors: Māris Zanders @ 30.09.2010.
Par pirmsvēlēšanu debatēs izteiktajiem brašajiem solījumiem teju vai sūtīt starptautiskos aizdevējus dillēs – aizdevēji, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, mūsu karstgalvjiem ir neoficiāli devuši mājienus, ka tad, ja Latvija iedomāsies spert radikālus, nesaskaņotus soļus, reakcija būs asa.
Plānojam žurnālu kopā - iesakiet tēmas, par kurām vēlētos lasīt!
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67029363, F. 67357584, e-pasts redakcijai: kapitals@kapitals.lv abonēšana: abon@kapitals.lv mārketings: marketings@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |