Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 01.12.2009.
Gads beidzas, un valdības ekonomiskās politikas, šķiet, maigākais apzīmējums varētu būt – „pretrunīga”. No vienas puses, ir paveiktas konkrētas lietas birokrātisko šķēršļu mazināšanai, no otras puses – nodokļu palielināšana laikā, kad krītas patēriņš, šos labos darbos ir sliktā nozīmē līdzsvarojusi (vismaz). To, ka nodokļu politika nav bijusi biznesam labvēlīga, nav vērts atkārtoti iztirzāt. Ja runājam par vides sakārtošanu ārpus nodokļu tēmas, tad labākais atskaites punkts ir tas, kā veicies ar Ekonomikas ministrijas izstrādātā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009. gadam izpildi.
Autors: Kristaps Pētersons, LTV ziņu dienesta ekonomikas korespondents @ 01.12.2009.
Latvijas un Igaunijas biznesa vides tikai virspusēji šķiet līdzīgas. Salīdzinājumam var teikt – tās ir kā divas māsas, bet katra no cita tēva. Pēdējo mēnešu satricinājumi ekonomikā un nestabilitāte Latvijas politiķu izteikumos igauņus no latviešiem ir atsvešinājusi. Abas puses nospriegotā atmosfērā gaida nākamo gadu, kad izšķirsies, vai Igaunija ātrāk par abām pārējām Baltijas valstīm ieviesīs eiro. Tiek prognozēts, ka tad attiecības ar Latviju varētu saasināties.
Autors: Aiva Vīksna, LDDK viceprezidente, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja @ 01.12.2009.
Latvijā prot skaisti runāt par valsts sniegtu atbalstu uzņēmējdarbībai, savukārt ar reāliem darbiem sokas dažādi. Tagadējos apstākļos, protams, ir izprotama valdības mazspēja īstenot racionālu ekonomisko politiku, kura ietvertu arī finansiālo atbalstu sava biznesa uzsācējiem. Tomēr patlaban tiek bremzēti pat tādi darbi saimnieciskās vides uzlabošanai, kas neprasa budžeta tēriņus – piemēram, fiksētā nodokļa ieviešana mikrouzņēmumiem (atlikta līdz nākamā gada pavasarim). Tāpēc politiķu mudinājumi bezdarbniekiem kļūt par pašnodarbinātajiem un uzņēmējiem izklausās pēc karātavu humora.
Autors: @ 30.10.2009.
Šomēnes Kapitāls aizsāk jaunu sadarbības projektu ar audita, nodokļu un biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, sniedzot iespēju lasītājiem – uzņēmējiem un uzņēmumu darbiniekiem – saņemt kompetentas atbildes par aktuāliem un nozīmīgiem ar nodokļiem saistītiem jautājumiem. Turklāt ne tikai par Latvijā pastāvošo likumdošanu uzņēmējdarbībā un tās interpretācijas iespējām, bet arī par nodokļu likumdošanu citās Eiropas un pasaules valstīs.
Autors: Māris Zanders | Kapitāla galvenais redaktors @ 29.09.2009.
Septembris beidzas un oktobris iesākas uzņēmējiem nepatīkamas neziņas gaisotnē. Proti, 2010. gada budžeta pieņemšana ir attālināta līdz novembrim, kas, savukārt, nozīmē arī neskaidrību par iespējamām izmaiņām nodokļu likumdošanā. Faktiski uzņēmējiem ir jārēķinās ar diviem vienlīdz sliktiem variantiem.
Pirmais – nepatīkami pārsteigumi nodokļu jomā izpaliek, toties notiek būtiski cilvēku pirktspēju samazinoši pasākumi -
Autors: Luiss Felipe Mohando, Sorainen Igaunijas biroja jurists @ 29.09.2009.
Pa laikam dzirdams, ka Baltijas valstu pašreizējā krīze līdzinoties
Argentīnas finanšu krīzei 2001. un 2002. gadā. Tai laikā dzīvoju
Argentīnā, vēlos dalīties savās atmiņās un pieredzē.
2001.–2002. gada vasaras (decembris – marts, jo Argentīnā gadalaiki ir
apgrieztā kārtībā) notikumi bija tikai viena epizode garā krīžu ķēdē.
Vairāk nekā 1000% inflācijas rezultātā mana autobusa biļete līdz skolai
no 100 australes* martā izauga par 5000 australes novembrī.
Autors: Peka Puolaka, ZAB Sorainen partneris @ 01.09.2009.
Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā Somija piedzīvoja ko līdzīgu tam, ko šobrīd izdzīvo Latvija – dziļu ekonomikas recesiju. Situāciju Somijā dramatiskāku padarīja tas, ka krīzi izraisīja ne vien nekustamā īpašuma un kreditēšanas tirgus buma sabrukums, bet arī Somijas tālaika nozīmīgākā eksporta partnera – Padomju Savienības – eksistences beigas. Turklāt Somijas toreizējā nacionālā valūta 90. gadu sākumā tika devalvēta divas reizes. Arī daudziem Somijas iedzīvotājiem bija kredīti ārvalstu valūtā, un viņu kredītu nodrošinājums tika vērtēts Somijas markās.
Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 01.09.2009.
Ja distancējamies no ekonomiskās situācijas emocionālas uztveršanas (lai gan tā cilvēciski ir saprotama un pamatota) un atsakāmies no krāšņiem secinājumiem, ka „viss ir d...”, kaut kāda skaidrība ir. Proti, arī bez nevajadzīga optimisma var teikt, ka lejupslīde beigsies nākamā gada otrajā pusē. OK. Tātad jau tagad ir jāsāk domāt par dzīvi pēc tam.
Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 31.07.2009.
Pēdējo mēnešu laikā dažādas uzņēmēju organizācijas un individuāli eksperti bieži asi vēršas pret Latvijas valdības īstenoto ekonomisko politiku, apzīmējot to kā uzņēmējdarbībai nedraudzīgu. Izteikumi galvenokārt grupējas ap nodokļu sistēmas izmaiņām un nepietiekamu valsts pārvaldes reformu. Žurnāls Kapitāls tradicionāli centies nekritizēt politisko varu kritizēšanas pēc, jo labi apzināmies, ka ne jau tikai daži simti amatpersonu vainojami pašreizējā situācijā un ka ne jau no šiem dažiem simtiem ir atkarīga krīzes pārvarēšana.
Autors: Uldis Osis, ekonomists @ 31.07.2009.
Izdevumu samazināšana par 500 miljoniem latu tiek pasniegta kā milzu
sasniegums, ka Latvija beidzot izglābta no krīzes. Tomēr tas gan ir
ļoti optimistisks skats uz notiekošo. Reālā samazināšana vēl tikai
parādīs, kur mēs esam un kas notiks tālāk.
Otra lielākā problēma ir tā, ka valdībā nav īsto cilvēku – viņi ir
gaiši un spējīgi, bet ne šajā brīdī, kad vajadzīgi pavisam citi – ar
netradicionālu, inovatīvu domāšanu, daudz enerģiskāki, līderi, kas ne
tikai uzņemas atbildību, bet arī saprot, kāpēc to uzņemas, un zina, kā
rīkoties konkrētajā situācijā.
Plānojam žurnālu kopā - iesakiet tēmas, par kurām vēlētos lasīt!
|
Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK" Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050 T. 67357585, F. 67357584, e-pasts: marketings@kapitals.lv abonēšanai: abon@kapitals.lv |
Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja. © Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010 |