Ceļamaize uzņēmīgiem iesācējiem

Autors: Aiva Vīksna, LDDK viceprezidente, biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja @ 01.12.2009

 

Mēs, privātuzņēmēji, cenšamies iekustināt vezumu pašu spēkiem – izveidojot pavisam mazu fondu, lai ar sīkiem aizdevumiem atbalstītu tos, kuri vēlas sākt savu biznesu. Gribam ar praktisku piemēru parādīt valdībai, kā tā varētu – kā tai vajadzētu! – darboties saimnieciskās vides attīstībā. Nevis tikai censties piepildīt budžetu ar nožēlojamām reketa metodēm – piemēram, cenšoties aplikt ar greznuma nodokli uzņēmumu autotransportu (vismaz raksta tapšanas brīdī tas bija dienas kārtībā).

Ekonomikas atveseļošanos un bezdarba mazināšanu Latvijā var veicināt tikai pašnodarbinātie un viņu veidotie mikrouzņēmumi. Šodien visvairāk ir vajadzīgi cilvēki, kas paši sev rada darbavietas un maksā valstij nodokļus, nevis paļāvīgi „sēž uz pabalsta” vai pošas algādža darbam svešumā. Krīzes laiks ir īstais brīdis, kad sabiedrība var noņemt rožainās brilles un atzīt: jābeidz velti sapņot par pašmāju nokijām, kas tūlīt pat augs kā sēnes pēc lietus, radot darbavietu tūkstošus un peļņas miljonus. Vispirms mums ir jāveido pats biznesa vides pamats – mazā un vidējā uzņēmējdarbība (MVU). Kad tā radīs saimniecisku attīstību, tad arī Latvijā taps jauni lieluzņēmumi.

Lai pārvarētu negatīvās tendences ekonomikā, 23 dažādas organizācijas (patlaban to skaits jau ir audzis), kas pārstāv darba devējus, mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājuma 14. oktobrī vienojās par kopīgu rīcības programmu – MVU platformu – nelielā biznesa aizsardzībai, tā atbalstam un finanšu pieejamības nodrošināšanai. Tika parakstīts Sadarbības memorands, kas noteiks mūsu tālāko rīcību MVU atbalsta politikas iedzīvināšanā, sadarbojoties ar valsts varu, pašvaldībām un privāto sektoru. Šis dokuments balstās uz Eiropas Mazo uzņēmumu hartu un Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropai (tas ir jāakceptē arī Latvijas likumdošanā). Tāpat MVU platformas aktivitātes tiek īstenotas atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem mērķiem. 

Praksē īstenojot memorandā paustās nostādnes, mēs, apmēram desmit privātie investori, nolēmām ātri izveidot atbalsta fondu mikrobiznesa veicināšanai. Patlaban tieši sava biznesa uzsācējiem ir vislielākās problēmas ar līdzekļu piesaisti. 

Jā, ALTUM atbalsta programma darbojas labi, bet tajā ir vajadzīgs līdzfinansējums. Kur to ņemt ģimenēm bez iekrājumiem vai bezdarbniekiem? Ja naudas nav, tad cilvēkam ir vienalga, ka likuma pieprasītais SIA pamatkapitāla apjoms tiek samazināts desmitkārtīgi. Lai varētu ko uzsākt, biznesa debitantiem obligāti ir vajadzīga ceļamaize – starta investīcijas. Pasaulē jau ir uzkrāta liela pieredze iesācēju mikrokreditēšanā, un fondi, ko šādam nolūkam veido privātie investori, tiek klasificēti kā sociālā uzņēmējdarbība. Mikrobiznesa donora izveide ir pilnīgi loģisks turpinājums darbam, ko jau veic biedrība Līdere ar jauno un topošo uzņēmēju mentoringa programmām – sava biznesa uzsācējiem drīz būs pieejams ne tikai pieredzējušu kolēģu padoms, bet arī iespēja saņemt finansiālu atbalstu izveidotajā fondā. 

Iecerētais fonds raksta tapšanas brīdī vēl ir veidošanās stadijā. Tomēr viss strauji attīstās, un mums ir ļoti liela apņēmība kļūt par Ziemassvētku dāvanu mikrouzņēmumiem, pieņemot pirmos pieteikumus un nākamā gada sākumā jau izsniedzot mikrofinansējumu (līdz 5000 latiem vienam pretendentam). 

Informācija par fonda darbību drīzumā tiks ievietota LDDK mājas lapā www.lddk.lv, tā tiks izplatīta visām memorandu parakstījušām organizācijām.

Negribētos, lai kaut uz mirkli rastos iespaids, ka šis būs labdarības fonds. Kaut sociāls, tas ir bizness. Mēs, investori, neceram tādējādi pelnīt miljonus, bet arī netaisāmies vienkārši izdāļāt savu naudu. Par saņemto mikrofinansējumu noteikti būs jāmaksā procenti (domāju, 7–8% robežās). Iespējams, aizņēmējam prasīsim divu cilvēku galvojumu – ja visā Latvijā nav neviena, kas būtu gatavs par tevi iestāties, tas nozīmē, ka tiešām neesi uzticams. Aizdevuma pieprasītājam būs jāizstrādā biznesa plāns un tā finanšu pamatojums, būs sarunā jāpārdod sava biznesa ideja fonda pārstāvjiem. Atkarībā no tā, cik sagatavojies ir pretendents, cik liela motivācija uzsākt savu biznesu, cik skaidrs ir viņa iesniegtais biznesa plāns, pieteikuma izvērtēšana var prasīt no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem.

Tā kā mūsu fonda finansējuma apjoms ir neliels, tad mikrokredīti tiks paredzēti tikai tiešām investīcijām – piemēram, topošajam uzņēmumam specifiski nepieciešamo ierīču, instrumentu un tehnikas (vai tehnoloģijas) iegādei. Vienkārši izsakoties, palīdzēsim nopirkt makšķeri, bet ne zivis. Tāpat fondam nebūs protežētu vai, gluži otrādi, diskriminētu nozaru un arodu. Tikpat labi varam kreditēt kā sīrupa ražošanu, tā IT programmatūras izstrādi. Iebildumi būtu vien pret ļoti ilgi realizējamiem projektiem, jo aizņēmēja uzdevums būs mikrokredītu savlaicīgi (3–5 gados) atmaksāt, lai fonds var aizdot naudu jauniem pretendentiem.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs paši fonda investori – cilvēki ar ilgu biznesa pieredzi. Viņus nevarēs apvārdot ar rožainām idejām, veiklu valodu vai arī iespaidīgiem izglītības dokumentiem. Darīsim visu, lai piedāvātais finansējums nebūtu pievilcīgs gaisa piļu cēlājiem, avantūristiem vai tērētājiem, kas fondā saskatīs iespēju nomainīt savam auto riepas un nomaksāt patēriņa kredītu citā bankā. Mēs gribam atbalstīt cilvēkus ar aizrautības dzirksti acīs, kas kopā ar ģimeni ir gatavi smagi strādāt, nevis tos, kas uzskata, ka viņiem pienākas palīdzība.

Vienlaikus mēs, fonda veidotāji, apzināmies, cik lielu atbildību mums uzliek citu cilvēku radītu ideju – komerciālas vērtības! – izvērtēšana. Fonds garantēs iesniegto biznesa plānu konfidencialitāti un nekādi nepubliskos to iesniedzēju ieceres bez viņu pašu atļaujas. Gribam gaisināt cilvēkos iespējamās bailes, ka viņu izklāstītās ieceres varētu piesavināties kāds cits. 

Tieši precīzas aizņēmēju izvēles dēļ šādiem fondiem, kā liecina citu valstu pieredze, parasti ir visaugstākais atmaksāto aizdevumu īpatsvars, pat 99%. (Turklāt, galu galā, tas taču ir mikrofinansējums.) Šāda prakse nav nekas jauns arī Latvijā, tādā veidā jau darbojas Latvijas Lauku sieviešu apvienības uzņēmējdarbības fonds, kas saņēma 50 tūkstošus latu lielu kapitālu no Hipotēku un zemes bankas. Taču tam patlaban brīvu līdzekļu vairs nav, jo visa nauda ir laista apritē, un nu jāgaida, kad pirmie kredītņēmēji to atmaksās. Acīmredzami mums, savu fondu iedarbinot, būs jācenšas piesaistīt tam jaunus investorus. Diez vai gribēsim tukšgaitā gaidīt 2–3 gadus, kamēr pirmie aizņēmēji atdos savus mikrokredītus, lai fonds varētu turpināt strādāt. 

Kā cilvēks, kurš savu uzņēmumu 90. gadu sākumā radīja pilnīgi no nulles, bez neviena aizņemta santīma (un tā tolaik bija vispārēja norma), es joprojām ļoti skeptiski vērtēju biznesu, kas tiek veidots tikai ar kredītu naudu. Pieredzējušam uzņēmējam firmā vienmēr ir jāiegulda arī paša līdzekļi – tas ir labākais apliecinājums biznesa nopietnībai. 

Taču uzsācēji ir pavisam citās pozīcijās, turklāt viņu līdzfinansējums ir uzņēmuma izveidē ieguldītais pašu darbs un idejas (gan vienam, gan otram, kaut to Latvijā bieži mēdz piemirst, patiesībā arī ir sava cena).

 

Mikrouzņēmums LR Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā tiek definēts kā uzņēmums ar ne vairāk kā pieciem darbiniekiem, kura gada apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu.

 

Memorandu MVU atbalstam izlasīt un tam pievienoties, dokumentu parakstot, var LDDK mītnē Rīgā, Vīlandes ielā 12 – 1 (tālr. 67225162).

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: