CIENĪTAIS LASĪTĀJ!

Autors: Osvalds Zebris, Kapitāla galvenais redaktors @ 29.07.2010

Jau ir notikušas lielas pārmaiņas Kapitāla vizuālajā izskatā, un šis process nav beidzies. Uzlabojumi tiks turpināti, lai žurnāls būtu vizuāli pievilcīgs un viegli pārskatāms. Gan satura, gan vizuālo pārmaiņu mērķis ir nostiprināt Kapitāla kā biznesa ideju žurnāla līderpozīcijas Latvijā.

Īsi par Latvijā šobrīd aktuālo parādu un aizdevēju jautājumu.

Vispārinājums vienmēr kādam nodara pāri. Īpaši ar likumu uztiepts. Daudz apspriestajā maksātnespējas likuma gadījumā ir divu populāru vispārinājumu „apbižotie” – baņķieriem „kož” ar „nevajadzēja naudas lietū mūs kacināt”, bet uz bankrota sliekšņa stāvošie dabū pretī: „pašiem bija jādomā ar skaidru galvu”. Disputā puses nonākušas līdz morāles kategorijām, kur aizdevēja vaļība satikusies ar tērēttieksmi (un tērētvarēšanu) kubā. Līdz morāles kategorijai parādu jautājumā nonācis arī The Economist (26. jūnija – 2. jūlija numurs), sakot, ka pēdējo 100 gadu laikā sabiedrības attieksme pret parādu un tā nemaksāšanu būtiski nosvērusies par labu nemaksātājiem: „Bankrots vairs netiek uztverts kā apkaunojums, bet vienkārši kā neveiksme. Kad patērētājs aizņemas virs savas maksātspējas, nosodījums drīzāk tiek vājai aizdevumu politikai, nevis bezatbildīgam aizņēmumam.”

Nedrīkst aizmirst, ka diskusija par privātpersonu bankrotu ir saruna par sekām, kas iestājušās vairāku šķietami nesaistītu apstākļu dēļ. To pamatā ir nevienlīdzību veicinoša ekonomika – apzināti veidota vai muļķīgi kļūdaina politika ar kleptokrātijas un korupcijas vadmotīviem, ko balstīja ārvalstu mudinājumi sākt ar vērienu dzīvot šodien, bet maksāt par to rīt. Pirms gada, vērtējot Latvijas situāciju, ekonomisti Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss žurnālā Rīgas Laiks sacīja: „Un šī kļūdainā politika savukārt dzimusi, mijiedarbojoties vēstures faktoriem, pārmaiņām politiskajā ekonomikā un oportūnismam, ko piekopusi Latvijas elite, kas pamanījās krietni nopelnīt uz aptuveni pirms 30 gadiem uzausušās globālās korupcijas ēras rēķina.”

Būtu visai šaurredzīgi šodienas nelaimēs pelt vienīgi valdības un to padomdevējus no Eiropas un ASV. Tā ir arī katra personīgā atbildība, iespējams, nevēlēšanās pievērst uzmanību viegli finansēta dzīvesveida ilgtspējai. Jo šodienas nevienlīdzība, kas Latvijā rada aizvien lielāku sociālo spriedzi, sakņojas arī grūti remdināmā vakardienas tieksmē pēc arvien lielāka patēriņa. Tā, protams, ir saprotama vēlme „noformēt” laimīgu ikdienu jau šodien. Bet vienlaikus arī vājība, kas rada noteiktas sekas. Par šīm „cilvēkvājībām” Ojārs Vācietis kādā intervijā tālajā 1982. gadā trāpīgi sacīja: „Vieni no šīm savām „vājībām” paši aiziet bojā, pat fiziski, citi pārvēršas sīkcilvēkos, pat sociāli bīstamos – necilvēkos.”


Osvalds Zebris, Kapitāla galvenais redaktors

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: