Daiga Auziņa-Melalksne par uzņēmēju un politiku

Autors: Daiga Auziņa-Melalksne, biržas NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja @ 30.04.2010

 

 Ja esi profesionāls algots uzņēmuma vadītājs bez šāda mandāta no akcionāriem, tad politiskās piederības zīmogs Latvijā uzņēmumam radītu lielus riskus. Bet, ja esi uzņēmuma īpašnieks, vēlies iesaistīties un apzinies savus riskus, tad – kāpēc gan ne, ja vien runa ir par programmatisku ieceru atbalstu vai līdzdalību programmas izstrādē. 

Apvienot – neiespējami

Vai ir iespējams apvienot tālāko darbošanos politikā un aktīvu uzņēmējdarbību? Manuprāt, atbilde ir skaidra – nē. Ja raugāmies pagātnē, tad redzam, ka mūsu neveiksmju pamatā lielā mērā bijis tas, ka pie varas esošie politiķi atklātā vai mazāk atklātā veidā turpinājuši arī aktīvu biznesu, un par to viņi saņem pārmetumus vēl šodien. 

No otras puses, ņemot vērā Saeimas deputāta, ministra vai pat premjera atalgojumu, – vai cilvēkam, kurš aktīvi nodarbojies ar uzņēmējdarbību, iespējams izdzīvot un ilglaicīgi ar aizrautību darboties politikā? Uz šo jautājumu katram potenciālajam politikā gājējam ir godīgi pašam sev jāatbild. Un, ja atbilde ir nē, jāizdara atbilstoši secinājumi. Citādi riskējam uzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura priekšgājēji jau uzkāpuši. 

Atalgojums arī attieksmē

Savukārt, ja Latvijas sabiedrība, kā ne reizi vien ir apgalvots, vēlas iesaistīt profesionāļus politikā, jāsaprot, ka šiem cilvēkiem ir jāmaksā atbilstīga alga ne tikai naudā, bet arī sabiedrības attieksmē un savstarpējā cieņā. 

Lai Latvija nokļūtu uz atveseļošanās ceļa, politiķiem vēl nāksies pieņemt ļoti daudzus sāpīgus un nepopulārus lēmumus. Tas, ka lēmumu pieņēmēji, ja vien rodas mazākā iespēja, tiek aplieti ar dubļiem, šo lēmumu pieņemšanu neveicina. Lēmumus novilcina un slimību paildzina. 

Uzņēmēji – pieprasīti

Uzņēmēji vēl nekad nav bijuši tik īpašā situācijā kā šajā pavasarī, jo tos regulāri aicina veidot darba grupas un iesaistīties valsts ekonomikas atveseļošanā. Valsts kasē stāv arī aizdevēju miljards, un daudziem tas uztur labu sajūtu. Tomēr ir skaidrs, ka miers ir mānīgs, pastāv liels risks nevis koncentrēties uz attīstību, bet iegrimt sīkumos, un nav zināms, kas ar ekonomiku notiks tālāk. Tā nu beidzot būtu mērķtiecīgi jāattīsta, un tam piekrīt visi. Šo kārti ir pamanījuši politiķi un vēršas pie uzņēmējiem. Ceru, ka tā būs tieši ekonomikas kārts, kas tiks izvilkta uz vēlēšanām, nevis dalīšana labajos un sliktajos, neieklausīšanās vienam otrā. 

Vidēja termiņa plāns

Pēdējos gados tiek apspriestas stratēģijas ar ambiciozām vīzijām par plaukstošu valsti 2030. gadā. Šis neapšaubāmi ir lielisks mērķis, taču mani personīgi īsti neaizrauj, ja neredzu konkrētu rīcības plānu, kas un kad jāizdara, lai padarītu šo valsti par plaukstošu, kā tas rakstīts pieminētajā dokumentā.  

Šādu ekonomiskās rīcības plānu radīšana ir sarežģīts un grūts process. Ir ārkārtīgi svarīgi salikt kopā visas galvas un vienoties par pamatprincipiem, uz ko tāds plāns balstīsies. Vai šīs vērtības būs tiesiskums, caurspīdīgums un godīga konkurence vai kas cits. Tikpat svarīgi ir definēt, ko ar šīm vērtībām saprotam. 

Šobrīd mūsu visu atbildība ir vienoties gan politiskajās, gan uzņēmēju aprindās un, saliekot galvas un idejas kopā, radīt konkrētu, saprotamu vidējā termiņa plānu, kas būtu saistošs uz konkrēto termiņu ievēlētajiem politiķiem, kuram ticētu uzņēmēji un kurš mūs tuvinātu plaukstošas valsts vīzijai. 

 

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: