Izšķirošie 20 gadi

Autors: Ģirts Rungainis @ 01.12.2008

Kādus noderīgus secinājumus priekšdienām varam izdarīt? Pirmkārt, naudu tomēr nāksies pelnīt vecmodīgi – strādājot. Nevar uzbūvēt ilgtspējīgu un bagātu valsti uz ilgt nespējīgas tautsaimniecības, kas ražo zemu pievienoto vērtību. Toties   vajadzīga ir ilgtspējīga kvalitatīvu, konkurētspējīgu, pasaulē atpazīstamu un novērtētu preču un   pakalpojumu radīšana, ražošana un eksports ar augošu pievienoto vērtību. To nesasniegt bez smaga   intelektuāla darba. Lai veiksmīgi ietu uz šo mērķi, galvenais ir izglītība, atbalsts uzņēmējdarbībai un   vide plašā izpratnē, aptverot arī likumdošanu, drošību, infrastruktūru, veselības aizsardzību, kultūru,   apkārtējo vidi, demogrāfiju un vēl citas lietas. Tās ir ilgtermiņa prioritātes, nevis lozungs. Šīs   prioritātes noteiks Latvijas likteni. Ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvija sāka mosties no miega un   celties. Tā ir viena jauna postpadomju cilvēku paaudze, kura ir izaugusi šīsdienas realitātē. Tā ir   puse no 40 gadiem – tik ilgi, cik Mozus vadāja savu tautu no faraonu verdzības uz apsolīto zemi. Tādēļ   nākamie 20 gadi, manuprāt, būs izšķirīgi, lai izveidotu valsti ar nākotni vai arī padotos nožēlojamai   nākotnes perspektīvai, kas būtu izšķīšana un pazušana. Tieši 40 gadi ir bijis tas periods, kāds bija   nepieciešams Somijai, Singapūrai, Japānai, Dienvidkorejai un vēl citām veiksmīgām valstīm, lai veiktu   pāreju no atpalicības uz modernu valsti. 

Pagaidām ir skaidrs – lai arī izdarīts nav maz, daudz laika un iespēju ir arī izniekots. Atgrūšanās   spēks no padomju impērijas mūs ātri pagrūda zem Eiropas un NATO spārna, kas vairāk bija ģeopolitisko   procesu rezultāts un ir devis zināmus augļus, bet tālākā mūsu gaita nav pietiekami apzinīga un   mērķtiecīga. To spilgti apliecina garā un bagātā augšupejas posma izniekošana, kas liek mums šobrīd   justies kā sivēntiņam, kas notrallinājis vasaru un salmu māju vien uzbūvējis. 

Jāmāk izmantot nerezidentu līdzekļi 

Otrkārt – mums būs uzkrāt, jo neuzkrājuši turpmāk tik viegli un lēti nevarēsim dabūt finansējumu.   Šobrīd Skandināvijas, Vācijas un Krievijas uzkrājumi finansē Latviju. Latvijas pašas uzkrājumi – vien   par kādiem 16%. Tā ir mūsu atkarība un ievainojamība, it īpaši, ja šo naudu izšķiežam. Mūsu laime, ka   mūsu lielākās bankas pieder skandināviem un vāciešiem, kuriem ir spēcīgas eksportējošas ekonomikas,   pozitīvas tekošā konta bilances un stingra uzkrāšanas kultūra, turklāt šīs valstis vismazāk pakļautas   globālajai krīzei. Tāpat 4,4 miljardi latu nerezidentu līdzekļu mūsu finanšu sistēmā ir liels pluss –   tie ir līdzekļi finansējumam un peļņas avots, kas ģenerē netiešos ienākumus apkalpojošajā sfērā un arī interesi par investīcijām,   uzņēmumiem. Tādējādi liels un aktīvs finanšu sektors Latvijai ir ļoti svarīgs. Lai gan tas nepatīk   citiem Eiropas baņķieriem, ASV un pašai Krievijai – šī kaimiņvalsts apskatāmajā nākotnē pati nodrošinās līdzekļu aizplūdi un to apriti, tāpat kā kaimiņvalstu valdību rīcība nodrošināja Šveices banku sistēmas   uzplaukumu – to ir jāmāk izmantot. 

Izmēzt sūnu ciemu 

Treškārt, kapitālisms ir pagaidām labākā cilvēces izveidotā ierobežotu resursu lokalizācijas metode,   kas tādējādi vislabāk apmierina sabiedrības intereses, turklāt atsevišķi indivīdi vai pat vairākums   sabiedrības drīkst uzskatīt, ka tas tā nav. Process ir dinamisks. No šīs tēzes secināms, ka ražošanas   līdzekļi ātrāk vai lēnāk, agrāk vai vēlāk tomēr nonāk to rokās, kas sabiedrības interesēs spēj ar tiem   rīkoties vislabāk. To ir svarīgi saprast un apzināties Latvijas uzņēmējiem, kapitālistiem un   pārvaldniekiem. Ja mēs sabiedrībai kopumā vislabākajā veidā netiekam galā ar saviem pienākumiem,   uzņēmumiem, īpašumiem vai ieguldījumiem, sabiedrība atrod veidu, kā mums tos atsavināt un nodot citiem   apsaimniekotājiem – labākiem, veiksmīgākiem, tālredzīgākiem, gudrākiem, strādīgākiem, uzmanīgākiem. Šo   procesu varam redzēt šobrīd daudzviet Latvijā. 

Latvijas laukos redzam, ka lieli auglīgas zemes īpašumi tiek apvienoti saimniecībās un tās pieder   dāņiem, vāciešiem, angļiem, kuri, izrādās, labāk zina un saprot, kā strādāt mūsu laukos. Es nepieņemu   argumentu, ka viņiem ir vairāk iespēju un priekšrocību. Priekšrocības ir tikai mums – mājās pat sienas   palīdz, pārējo izšķir intelekts! Ja esam kūtri un slinki – tad zaudējam, un tiem, kuri atsakās to   pieņemt, jāsaprot, ka vainas meklēšana jāsāk ar sevi. 

Latvijas lielākajās bankās apgriezienus uzņem mātes banku sūtītas un veidotas sevišķās komandas slikto   kredītu, uzņēmumu un projektu restrukturizācijai un/vai pārņemšanai, kas, protams, draud beigties ar   īpašnieku maiņu. Latvijas iedzīvotājiem atkal ir iespēja pārvērsties tikai par kalpiem un vagariem –   pieskatītājiem, izdzinējiem savā zemē svešzemju kungiem, bet tikai šoreiz paši esam vainīgi un   atbildīgi par to. Ja nemākam saimniekot ar puspasaulei aizņemtu naudu, viņiem jānāk un jāierāda, kā to   darīt, jo paši jau sūnu ciemu izmēzt nespējam.  

Tikko novērojām šādu procesu arī Parex bankā. Tā ir liela, Latvijas ekonomikai un finanšu sistēmai   svarīga banka, tādēļ valsts rīkojās pareizi, to atbalstot. Tomēr izveidojusies situācija vēlreiz liek   jautāt, ka varbūt šīs bankas īpašnieki ir pārdzīvojuši savu ekonomisko noderīgumu šī ekonomikas   flagmaņa vadībā. Nākotnē mēs redzēsim, vai šī ir tā reize, kad sabiedrība atsavina šo ekonomikas   instrumentu un atdod piemērotākiem pārvaldītājiem.  

Tā vien sāk gribēties, lai ātrāk nonākam tur, kurp ejam, – pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas   Savienības finanšu atbalsta Latvijai, jo tas nāktu ar skaidrām un cietām prasībām, kas varētu beidzot   samazināt valsts nesaimnieciskumu, izšķērdību, pārvaldes neefektivitāti un dažbrīd vienkārši stulbumu,   jo šķiet, ka bez baronu pēriena un laimes lāča nu nekādi nevaram. 

Kas jādara? Jāceļ valsts ar izglītības attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai, uzstādot konkrētus   mērķus: 

• Baltijā labākā uzņēmējdarbības vide ar visiem tās elementiem, ieskaitot nodokļus, atbalstu, slimošanu   tikai uz valsts rēķina utt.; 

• Arvien augstākas vietas starptautiskajos valstu reitingos, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un   izglītību; 

• Augstāks un augošs mūsu izglītības reitings pasaulē.  

Viss pārējais ir jau pateikts – Dievs, daba, darbs; mosties, celies, strādā; nevis slinkojot un pūstot. 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: