Jāveido tāda valsts, kurā gribas dzīvot un strādāt

Autors: Ģirts Rungainis, AS IBS Prudentia partneris @ 02.03.2009

Man šķiet, mēs atgādinām neizglītotus tumsoņas un klaidoņus, kas, sabeiguši vienu vietu, dodas uz nākamo. Bet tā neuzvedas sevi un citus cienoša Eiropas nācija. Mēs izturamies nekritiski un gaidām brīnumus. Bet ir laiks mosties no miega un izturēties pret lietām un cilvēkiem reāli, ar pieauguša indivīda skatu. Laimes lācis nav vajadzīgs.

Mēs veltām izglītībai 3–4 reizes mazāk līdzekļu attiecībā pret kopproduktu nekā pārējās Eiropas zemes un iegūstam atbilstošu rezultātu – arvien neizglītotāku sabiedrību, kas nav spējīga pievienot augstu vērtību, nolemjot mūs aizvien pieaugošai atpalicībai ilgtermiņā. Kāpēc kāds domā, ka, tā rīkojoties, var sasniegt pretēju rezultātu? Iespējams, mūsu valdniekiem ir vieglāk apjāt un manipulēt ar mazizglītotiem cilvēkiem, bet mums kā sabiedrībai un nācijai tas atņem civilizētu nākotni.

Mēs divkosīgi veidojam valsts pārvaldi, nemaksājot tai adekvātu algu, neprasot rezultātus un nekontrolējot, faktiski sakot – pārējo piezodziet. Un tādējādi iegūstam uzpūstu radinieku un draugu pilnu korumpētu birokrātiju. Par valsti ir jāmaksā tik, cik tā maksā, lai var prasīt un iegūt vēlamo rezultātu.

Mēs paceļam nodokļus atjaunojamajiem energoresursiem un subsidējam fosilos, rīkojoties precīzi pretēji gan savām interesēm, gan Eiropas un visas pasaules virzībai. Paceļam nodokļus Latvijas eksportpakalpojumam – viesnīcu biznesam, grāmatām un presei, lai piebeigtu Latvijas kultūras izdzīvošanas izredzes un ceturto varu reizi par visām reizēm.
Mēs aizvietojam kultūru un transportu ar politiskām triecienceltnēm, par kurām mājas viesībās smejamies, bet visi kopā tās finansējam. Kā var uzbūvēt plaukstošu ekonomiku, rīkojoties nesaimnieciski? Nevar.

Kas jādara?
Mums jau ir laba ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Konkretizējam un saliekam prioritātes un rīkojamies atbilstoši tām.

Pirmkārt, izglītība un zinātne ir prioritāte, un tam ir jāatspoguļojas valsts budžetā tūlītēji, palielinot asignējumu divas reizes šajā un atkal nākamajā gadā. Protams, reformām, izmaiņām jānotiek arī šajās nozarēs, un mazās skolas nāksies slēgt un daudzas citas nepopulāras lietas darīt. Bet vismaz būs materiālais pamats, kas ļaus piesaistīt un darbā palikt labiem speciālistiem.

Arī zinātnes finansējumam ir jābūt nevis aizgājušo laiku spīdekļu pensiju fondam, bet nauda jāfokusē tur, kur no tās būs vislielākā atdeve Latvijas nākotnei.
Veselības aizsardzības sistēmai arī steidzīgi ir jāpaceļ finansējums, pieņemot grūtus lēmumus par mazo slimnīcu aizvēršanu un citus. Orientieris – Igaunija. Bez veselības aizsardzības sistēmas pienācīgā līmenī tajā neviens negribēs strādāt un šeit neviens negribēs dzīvot.

Otrkārt, reālā (nevis oligarhiskā) uzņēmējdarbības vide. Latvijai ir jākļūst par labāko valsti, kur uzsākt un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tikai pašmāju un citzemju uzņēmēji var šeit nodrošināt ekonomikas attīstību un uzplaukumu ar nodokļu ieņēmumiem, eksporta un importa balansu, kas nodrošinās mūsu valstij nākotni.

Treškārt, eksporta nozare. Preču un pakalpojumu eksports, tā straujš pieaugums ir mūsu ekonomiskais glābiņš. Atbalsts likumdošanā, nodokļos, ar garantijām, visos iespējamajos veidos ir prioritāte. Ražošana – pārtika, apstrādājošā, finanšu pakalpojumi nerezidentiem, tranzīts, medicīna, izglītība, IT, tūrisms ir nozares, kas ir ar vislielāko potenciālu ātrai izaugsmei.

Ceturtkārt, Eiropas fondu apguve. Ja neapgūsim šos līdzekļus jau tuvākajā laikā, tie neatgriezeniski ies zudumā, bet pēc 2013. gada mums jau būs lielākā mērā jāmaksā par jaunākajām dalībvalstīm. Neapgūt šos līdzekļus ir noziegums.

Kur tam visam atrast līdzekļus? Jābeidz izzagt un izsaimniekot. Fokuss jāpārliek no pārdalītājiem un kārtotājiem uz radītājiem un veidotājiem, vienkārši kārtīgiem un godīgiem darītājiem. Un nav visiem jāmetas politikā – katram jādara tas, ko māk vislabāk.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: