Kādas ir labās ziņas?

Autors: Ģirts Rungainis, AS IBS Prudentia partneris @ 01.06.2009

 

Tas nozīmē, ka atjaunosies optimisms Amerikas tirgos un pieaugs patēriņš, kas, savukārt, ļaus situācijai uzlaboties eksportētājvalstīs – sākumā Eiropā un Japānā, tad Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Vieglāk paliks arī Latvijas eksportētājiem, un tas būs vēl viens pluss, kas darbosies mūsu lejupslīdes apstādināšanā un reversēšanā. Laika ziņā ASV kopprodukta pieaugums var atjaunoties šā gada 3. vai 4. ceturksnī, 2010. gadā pieaugums sasniegs Rietumeiropu. Latvijā, spriežot pēc šodien zināmiem datiem, nākamā gada 3. un 4. ceturksnī lielam kritumam vairs nevajadzētu būt. Un, ja bankas būs veikušas visus uzkrājumus un norakstījumus 2010. gadā, no 2011. gada 2. ceturkšņa vajadzētu iestāties stabilizācijai ar izaugsmes atjaunošanos 2012. gada pavasarī.

Ir vairāki faktori, kas darbojas pozitīvi un negatīvi uz Latvijas ekonomiku. Pirmā ir fundamentālā demogrāfiskā tendence – darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās no 2010. gada – zināms pretvējš, kas mūsu ekonomikā darbosies nākamos gandrīz 20 gadus. Otrā ir darbaspēka aizbraukšana, arvien vairāk pārvēršoties par emigrāciju, īstermiņā atvieglojot bezdarba problēmu un nodrošinot kapitāla pieplūdi un lauku sociālo problēmu risināšanu, bet vidējā un ilgākā termiņā samazinot darbaspēka pieejamību un konkurētspēju un dažos segmentos arī pieejamo kvalitāti, tādējādi samazinot ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju un tirgus izmēru vēl tālāk. Nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas efekts paildzinās un padziļinās ekonomisko lejupslīdi, un vēlāka atlabšana salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm, visticamāk, radīs situāciju, ka pārcentīgā Eiropas Centrālā banka raus eiro likmes uz augšu straujāk, nekā tas atbildīs Latvijas situācijai, piemēram, 2011. gadā, radot papildus sāpes un bremzes.

No pozitīvās puses – atlabšana Rietumos ātri izraisīs naftas cenu celšanos vismaz līdz 70–80 $/bbl, kas, savukārt, atgriezīs naudu un optimismu Krievijā, kuras ekonomika pēc devalvācijām un budžeta apgriešanas ir kļuvusi lētāka, un tam vajadzētu palielināt tranzīta ienākumus Latvijai, lielākus nerezidentu atlikumus bankās un lielākus līdzekļus nekustamajam īpašumam un citām investīcijām Latvijā. Jāsaglabā tikai zināma distance ar Krieviju, lai tās uzņēmēji zinātu, ka mēs nekļūsim pārāk draudzīgi ar kaimiņa ieņēmumu dienestu un citiem spēka struktūru reketieriem, izmantojot nodokļu dubultās neaplikšanas līgumu, kurš var radīt Latvijā vairāk problēmu nekā labuma. Protams, augstāka naftas cena atkal bremzēs globālo atlabšanu, bet mūsu lokālais efekts tomēr varētu būt pozitīvs. Atkopšanās ātrāk dos efektu arī skandināvu uz eksportu orientētajās valstīs, kas uzlabos sentimentu, banku reitingus un ļaus arī ātrāk norakstīt zaudējumus, rekapitalizēt un refinansēt bankas un atkal pozitīvāk paskatīties uz Baltiju, lai, savukārt, atjaunotu pieprasījumu pēc precēm, pakalpojumiem un aktīviem šeit.

Tas nenozīmē, ka viss ļaunākais ir aiz muguras un drīz sagaidāma straujas izaugsmes atsākšanās. Visas fundamentālās problēmas ir palikušas. ASV un Apvienotā Karaliste dzīvo pāri saviem līdzekļiem un uz pārāk liela kredīta, Ķīna un pārējā Dienvidaustrumāzija pārāk daudz uzkrāj un eksportē un pārāk maz tērē. Latvija nav atradusi savu ilgtspējīgas attīstības modeli, ir pārāk daudz aizņēmusies, atpalikusi par 20 gadiem ar investīcijām savā konkurētspējā un dzīves kvalitātē un, pats ļaunākais, nav izdarījusi secinājumus un iemācījusies veidot kvalitatīvu eliti, kas varētu virzīt mūs uz cienījamu, nevis apkaunojošu un smieklīgu nacionālu valsti. Kopā ar citām Rietumeiropas valstīm lūkojamies demogrāfiskajā bedrē, kas sola daudz grūtību un risku nākotnē.

Var secināt, ka pasaules gala nebūs un sociālisma arī ne, depresijas risks šķiet novērsts, pašlaik piedzīvojam divās paaudzēs dziļāko lejupslīdi, kas lielo strukturālo problēmu dēļ nebeigsies ar strauju augšupeju, bet ar diezgan nedrošu atkopšanos un ilgstošu parādu dzēšanu, strukturālo, apkārtējās vides un tehnoloģisko izaicinājumu pārvarēšanu ilgā laikā. Kā sekas likviditātei, kas ielieta ekonomikā, lai novērstu depresijas risku, un kā metode, lai devalvētu parādus, iespējams, ir sagaidāms inflācijas pieaugums, kas radīs papildus turbulenci. Pasaulei ir liela inerce, un kursa maiņa, tāpat kā supertankerim, notiek lēni.

Kādi secinājumi Latvijas uzņēmējiem? Divus gadus jau ejam lejā, pēc gada vai diviem varētu sasniegt apakšu, vēl pēc gada – 2012. – šobrīd var prognozēt piesardzīgu atlabšanu. Straujai izaugsmei pamats pagaidām nav redzams, un nav saprotams, kur tas varētu rasties. Bet, kā saka par Austrumeiropu – neticiet brīnumiem, paļaujieties uz tiem! Izmaiņas, kas notiek šajā periodā, izskatās, kopumā samazinās potenciālās uzņēmējdarbības peļņu un palielinās izdevumus, papildus izdevības un priekšrocības neradot. Bet mēs taču nebaidāmies no grūtībām?!

Ko darīt? Pirmkārt, nekāpt uz grābekļa un nodrošināt, lai politiskie līķi beidzot tiktu aprakti. Mums taču ir vismaz viena latviska, centriska reāla partija, kas nav aktīvi piedalījusies nedarbos pēdējos 10 gadus un, lai arī nav ideāla, ir solis pareizā virzienā. Tad izdariet pareizo izvēli par labu sev, savai ģimenei, nākotnei, biznesam, nevis par labu tiem dažiem uzņēmējiem, kas turējuši valsts kontrolpaketi līdz šim! Nu jau viņi ir stabili nostājušies uz kājām un spēs konkurēt tālāk kā visi. Otrkārt, attīstiet biznesu ārpus Latvijas, paplašinot un diversificējot to, tā mēs padarīsim Latviju bagātāku!

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: