Ko iespējams darīt šaizemē?!

Autors: Ģirts Rungainis, AS IBS Prudentia partneris @ 31.03.2009

Ko iespējams darīt šaizemē?!
Foto: LETA

Pašreizējās ekonomiskās situācijas aprunāšanā reizēm nonāk līdz absurdam. Cilvēki sacenšas apokaliptisku prognožu izteikšanā, domās gremdējot Latviju arvien dziļāk un zīmējot ainu aizvien bezcerīgāku. Tā ejam no viena grāvja otrā. Manuprāt, auglīgāka ir pieeja – labi, ka krīze ir klāt, raudzīsim saprast, cik daudz pozitīva tā dod šodien un dos nākotnē.

Labums ir tajā, ka vairāk neizšķiedīsim laiku, kapitālu, cilvēkresursus, attīstot ilgtnespējīgas un mums neuzturamas lietas, uzņēmumus, bet ātrāk pievērsīsimies ilgtspējīgu un vajadzīgu lietu attīstīšanai pareizā veidā. Šis laiks piespiež kritiskāk izvērtēt  pašiem sevi un citus, saspringt, iemācīties un mācīties no jauna, tādējādi padarot mūs spēcīgākus un konkurētspējīgākus.
Ko Latvijā var un ko vajadzētu darīt?

Izglītība un zinātne – prioritāras
Pirmā mūsu bagātība – cilvēki. Nākotne ir atkarīga no viņu izglītotības, pārticības un dzīves kvalitātes. Tādējādi izglītības un zinātnes attīstībai ir visaugstākā prioritāte. Lai jelkad nākotnē mums būtu iespēja attīstīt savu Nokia, 20–30 gadu pirms tam ir jāiegulda izglītībā un zinātnē. Un nevis 2–3 reizes zem jebkuras citas Eiropas valsts līmeņa, bet krietni virs tā, vismaz sākotnēji. Vēlāk – ne mazāk par labākajiem paraugiem. Tikai tā varēsim sekmēt Latvijas darbaspēka kvalitāti un globālo konkurētspēju.
Vienlaikus ir svarīgi attīstīt izglītību kā eksportspējīgu nozari, orientējot augstskolas uz ārvalstu studentu izglītošanu, tā radot iespēju tām gūt papildus ienākumus.

Miljons par Latvijas pilsonību
Nākamais – jāveicina Latvijas pilsonības piešķiršanu paātrinātā un atvieglotā veidā bagātiem, gudriem, izglītotiem un spējīgiem cilvēkiem. Bagātu un sakarīgu šo vietu padarīs tikai pieaugoša bagātu un sakarīgu cilvēku esamība šeit. Tāpēc aicinu – palielināsim šādu cilvēku īpatsvaru Latvijā, un viņu daudzveidība un kontakti sniegs atstarojošus efektus.
Latvijas pilsonība apmaiņā pret miljons latu investīciju četrdesmitgadīgā zemprocentu valsts obligācijā ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek nevis noēsti vai nozagti komisijās un sadārdzinājumos, bet investēti izglītībā, veselības un dabas aizsardzībā, ilgtspējīgā infrastruktūrā, manuprāt, ir labs darījums.

Visam, kas neefektīvs, jāizzūd
Dzīves kvalitātes neatņemama sastāvdaļa ir kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aizsardzības sistēma un kulturāla vide. Bez šādas sakārtotas sistēmas, kuru varam atļauties ilgtermiņā, te neviens, kas varēs atļauties, dzīvot negribēs. Slimnīcu skaitam ir jāsamazinās, tāpat arī neefektivitātēm iepirkumos un darbībā.

Kopta kultūras vide
Kulturālu vidi veido investīcijas izglītībā, kultūras darbiniekos, māksliniekos, kultūras dzīves daudzveidība un bagātināšana.
Ir jābūt reģionā un arī starptautiski nozīmīgam kultūras centram bez ksenofobijas ēnas un provinciālisma smakas. Un es neredzu, kā Latvijas grāmatu megakrātuves būvniecība par superaugstu cenu pilsētas centrā 21. gadsimtā risina šos jautājumus – tā vietā, lai uzbūvētu atbilstošu noliktavu pie apvedceļa ar efektīvu loģistiku piegādei centrā vai kur citur un koncentrētos uz digitalizāciju un tehnoloģiju pieejamību. Latviešu tautas uzskatos, manuprāt, cilvēki, kas šādu centralizētu valsts līdzekļu izsaimniekošanu organizē un uzspiež laikabiedriem, ir tumsoņas.

Standarts – 5 valodu prasme
Vēl viena svarīga izglītības sastāvdaļa ir valodu prasmes. Latvijas standartam jābūt piecu valodu komplektam – latviešu, angļu, krievu un divas svešvalodas pēc izvēles: vācu, spāņu, franču, zviedru, ķīniešu, itāļu, japāņu vai portugāļu. Ilgtermiņā tas nodrošinātu mūsu pārticību ļoti veiksmīgi un izglītotu mūsu tautu konkurencei pasaulē.

Rīgas iespējamā misija
Rīga kā reģionāls rezidentu un nerezidentu finanšu pakalpojumu centrs, privātbankošanas, aktīvu pārvaldes, kapitāla piesaistes, biržas, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas, tiesāšanās, juridisko pakalpojumu, azartspēļu un izklaides koncentrēts centrs.
Rīga kā reģionāls transporta centrs avio pakalpojumiem un civilizēta starpniece, savienojot Eiropu ar NVS valstīm un pilsētām. Rīga kā reģionāls izstāžu, konferenču, koncertu un sporta sacensību centrs. Rīga un Latvija kā svarīgs kuģniecību, kuģošanas un kuģubūves un remonta (zināmās klasēs) centrs Eiropā.
Tranzīts un tā apkalpošana ar pieaugošu pievienoto vērtību, starptautiska tirgošanās un tās finansēšana ir nozīmīgs mūsu pašreizējās un nākotnes labklājības pamats, bet tas ir attīstāms un atbalstāms daudz vairāk, lai spētu ilgtermiņā sacensties ar visiem citiem salīdzināmiem transporta ceļiem.

Bagātāks patērētājs
Ja to visu darīsim, tad Latvijā būs cilvēki, kas varēs atļauties pirkt pietiekami dārgi autentiskus un kvalitatīvus Latvijas lauku produktus, kuri vēl ir atbilstoši jāattīsta, lai paceltos līdz Austrijas, Vācijas, Francijas, Spānijas un Šveices produktu līmenim. Masu produktu konkurētspējai ir jāizveidojas daudz lielākām, efektīvākām un profesionālākām saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem, kuros būs nodarbināts daudz mazāk cilvēku, kam darbs jāatrod daudzos citos nišas uzņēmumos.
Latvijas daba un ekoloģija paver plašas iespējas attīstīt dažādus rekreācijas pasākumus, bet, lai to darītu, ir vajadzīgas zināšanas, izpratne, cilvēku kvalitāte, kapitāla pieejamība un galvenais – cilvēki, kas to lieto un spēj par to samaksāt – bagāta tauta.

Nišas produkti ražošanā
Trešā ir ražošana – kokapstrāde no pirmapstrādes, no finiera un skaidu plātņu ražošanas uz mēbeļu dizainu un ražošanu, tikai – saimniekojot efektīvi un izmantojot kooperāciju dažāda līmeņa vietējam patēriņam un eksportam; metālapstrāde ar spēcīgām tradīcijām un potenciālu; sieviešu apakšveļas tekstilrūpniecības puduris; IT tehnoloģiju ražotnes; pārklājumu; programmatūras un daudz citu nišu globālajā darba dalīšanā, kurās jau sekmīgi darbojamies un varam darboties vēl veiksmīgāk.
Vajadzīgi izglītoti cilvēki un mīlestība pret šo zemi un dzīvi, nevis naids.
Lai mums veicas!

Komentāri:




aivars

09.06.2009 12:47

karteja viena pasapmierinata cilveka plapasana.

Vai

21.04.2009 13:35

Pirmsvēlēšanu lozungs, nekas vairāk. Kā var runāt par ilgtspējīgu attīstību, ja netiek nodrošināta konkurences attīstība, jeb pelēkā zonā ietekmē būtiskāk par oficiālo. Saliekot raksta būtību ar pašreizējo kontekstu, jābrauc studēt un strādāt uz ārzemēm un tad, nezin kāpēc, jāatgriežas un jāceļ valsts no jauna uz krievu kapitāla bāzes. Vai tā?

Ivars

14.04.2009 0:40

Kā tikt pie līderiem, kas šo visu iekustinās?! Ir labi uzrakstīt, bet .....
90% Latvijā ir absolūti noklonēta standartveida domāšana.

Meistars

07.04.2009 21:09

IDEJA- šim brīdim!


Kādas gudras Ulmaņalaika dāmas doma!



Citēju:


Ieklausieties!

"......Vajag likt akcentu uz saimnieciskas darbibas attistibu,ta varetu ievest licenzes pirksanu sikamatniekiem un sikam boditem.bez nekadam gramatvedibas,VID kontroles.
Tagad izdevigak neko nedarit ,jo administrativais slogs ir vienreizejs. Man firmas saimnieks jau padarija sev galu virietis 43 gados neiztureja.Vajag lasit A,DEGLAVA gramatu RIGA,tur ir doti padomi ka stradat krizes apstaklos.

Kamer to kontrolieru bus vairuma nekas nemainisies.esaku ieviest licenzes par loti letu samaksu.kas pec gada dos lielu grudienu tautsaimniecibas augsupejai,Si laupisanas,nogriesanas taktika dara otradi...................Domat vajag tallredzigi,un izbeigt to laupisanas,nogriesanas politiku,jo ne katrs to ir nopelnijis. „


~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~


....plus mana, nekompetenta, piebilde-



varetu ievest licenzes pirksanu (uz gadu, tad uz nākamo atkal... utt) - arī lielākām firmām amatniekiem - ienāktu ātrie, vajadzīgie soc. problēmu risināšanai līdzekļi, bez visāda citāda vēl arī pozitīva efekta.... Pretstatā pelēkajai ekonomikai- kas neglābjami nomāks legālos vēl vairāk- jau drīz....

Ja vien Jums zināmas DZIRdīgas ausis pārsūtiet šo manu mazo vēsti cilvēkiem, kas GRIB un var ko darīt lietas labā.

Drosmi, spēku un reizēm sirdsmieru vēlot,


ar cieņu,

dizainers meistars

Vilnis Ābels

Individuālā darba veicējs


Skype: "dekostikls"

Tālr. +371 29430270; +371 67703986 Laiks abiem 11.00 – 19.00

Jūrmala

www.dekostikls.lv

greta

06.04.2009 0:40

www.braucamkopa.lv

Meklee Lidzbraucejus un transportu...., pat uz Angliju!

Atis

05.04.2009 10:58

Neaizmirsīsim vēl par vienu"sīkumu":progresīvo nodokļu sistēmu,kas ir visu mūsu valdību izvēlētā Ziemeļvalstu sociālekonomiskā modeļa pamatā!

Andrejs

05.04.2009 10:51

Un lai izdzīvotu nav jāsamazina patēriņš vai jāceļ visi nodokļi(izņemot ienākuma),kā to iesaka Andris Strazds,vai jāpalielina līdz 21% PVN likmi arī medikamentiem un siltumam,kā ieteic Andris Miglavs! Vairākkārt ir jāsamazina PVN pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem,kā gandrīz visās pasaules valstīs,kurās iekasēts tiek PVN! Pārtikušās Dānijas un nabadzīgās Latvijas attiecīgi 25% un 21% PVN pārtikas produktiem ir unikums pasaules mērogā! Patēriņa samazinājums nozīmētu vienīgi nodokļu ieņēmumu samazināšanos! Vai tas mums ir vajadzīgs?

Ze

05.04.2009 10:25

Šaizemē ir jādara kā Taizemē: jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis un jānosaka
(Taizemē 10% likme samazināta līdz 7% no 1997.gada septembra) 7% PVN likmi vairumam pārtikas produktu un medikamentiem!

Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

e-pasts: marketings@kapitals.lv

abonēšanai: abon@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010