KPMG atbildes uz lasītāju jautājumiem par nodokļiem

Autors: @ 01.03.2010

 

 

Atbild KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu speciāliste Laura Kozuliņa (lkozulina@kpmg.com)

 

Par kapitāla pieauguma nodokli 

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir stājušies spēkā jau 2010. gada 1. janvārī, taču vēl arvien nav pieejami skaidrojumi par prasību praktisko piemērošanu, tādēļ mūsu atbildes ir balstītas uz pieejamo likuma regulējumu. 

Likums paplašina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo bāzi, paredzot nodokli piemērot kapitāla pieaugumam un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. 

Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15%. Apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp aktīvu pārdošanas un iegādes cenu, un to veido: 

• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas; 

• ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām;

• ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem; 

• ienākums no jaukta veida darījumiem ar kapitāla aktīviem; 

• ienākums no akciju vai kapitāla daļu maiņas. 

Ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, nodokļa likme ir 10%. Šos ienākumus veido: 

• dividendes;

• procentu ienākums; 

• ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

• ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.

No šiem ienākumiem nodoklis ieturams ienākuma izmaksas vietā, un ienākuma izmaksātājam tas jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā. 

 

Par kuriem ienākumiem jāsniedz kapitāla pieauguma deklarācija?

Kārtību, kādā deklarējami ienākumi no kapitāla, nosaka 2009. gada 28. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1660. Noteikumi apstiprina iedzīvotāju deklarācijas par ienākumiem no kapitāla (Deklarācija) veidlapu, deklarējamos ienākumus un tās aizpildīšanas kārtību. Atsevišķi ir arī izstrādāta veidlapa darījumiem, kas ir uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā. 

Deklarācijas I daļā, norādot atbilstošo kodu, nodokļu maksātājam ir jānorāda ienākumi no kapitāla pieauguma, kas apliekami ar 15% nodokli. Šī daļa ir iesniedzama līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Ja deklarējamais ienākums nepārsniedz Ls 500 mēnesī, tad I daļa jāiesniedz VID reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. 

Deklarācijas II daļā norādāmi visi nodokļa maksātāja 2010. gada janvārī un februārī gūtie procentu ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis. 

Deklarācijas II daļa par procentu ienākumiem 2010. gada janvārī un februārī jāiesniedz VID līdz 2010. gada 31. martam. 

Aprēķinātais nodoklis maksātājam ir jāieskaita valsts budžetā 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas dienas.

 

Kādas ir izmaiņas attiecībā uz attaisnoto izdevumu normām?

Gatavojot gada ienākumu deklarāciju par 2010. gadu, fiziskai personai būs jāņem vērā, ka attaisnoto izdevumu norma izdevumiem par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu taksācijas gada laikā ir samazināta no Ls 300 līdz Ls 150. No 20% līdz 10% ir samazināta arī attaisnoto izdevumu norma par ieguldījumiem privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.  

 

Atbild KPMG Baltics SIA nodokļu menedžere Gunta Kauliņa (gkaulina@kpmg.com)

Kas ir pakalpojuma sniegšanas vieta transporta pakalpojumam, ja transportēšana tiek uzsākta Latvijā un gala piegādes punkts ir Šveice?

Ar šo gadu ir ieviestas būtiskas izmaiņas pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanā un līdz ar to PVN piemērošanā. Taču šīs izmaiņas pamatā skar pakalpojumus, kas veikti Eiropas Savienībā. 

Konkrētais jautājums ir par transporta pakalpojuma aplikšanu, kur preču pārvadāšana sākas Latvijā, bet beidzas Šveicē. Tā kā Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tiek sniegts pakalpojums, kas saistīts ar preču eksportu (pakalpojuma rezultāts ir preču izvešana no ES teritorijas). 

Ja šāda veida transporta pakalpojumu veic Latvijas apliekamā persona, PVN piemērojams saskaņā ar likuma Par PVN 7. panta pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka, ka pakalpojumam piemērojama nodokļa 0% likme. Pamatojums nodokļa 0% likmes piemērošanai ir starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīme, kurā norādīta preču iekraušanas vieta Latvijā un preču izkraušanas vieta trešajā valstī vai teritorijā (šajā gadījumā – Šveicē). 

Ja šādu pakalpojumu sniedz citas ES valsts apliekamā persona Latvijas apliekamajai personai, atkarībā no konkrētās valsts likumdošanas šī persona uzstādīs rēķinu vai nu ar PVN 0% likmi, vai nodokli nepiemēros vispār. Jebkurā gadījumā Latvijas apliekamajai personai par šo saņemto pakalpojumu nav jāpiemēro reversā PVN maksāšanas kārtība un nav deklarācijā jāaprēķina maksājamais nodoklis un atskaitāmais priekšnodoklis, kā arī nav jāiekļauj pārskata PVN I otrajā daļā Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no ES dalībvalstīm.

 

Žurnāla iepriekšējos numuros, kas brīvi pieejami www.kapitals.lv arhīvā, sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem:

Februāris 2010

1. Kādi dokumenti ir izmantojami atcelto pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem vietā? 

2. Vai uz PVN rēķina obligāti ir nepieciešama dokumenta sērija un numurs, vai pietiek, ja ir tikai numurs?

3. Kāds ir taksācijas periods ar PVN apliekamai personai, ja apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā ir Ls 25 000?

 

 

Janvāris 2010

1. Saskaramies ar faktu, ka kopš 2009. gada 1. augusta dažādas izdevniecības mums izraksta rēķinus, piemērojot pakalpojumiem atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa likmes. Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jāpiemēro grāmatām, ja tās piegādā mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā?

2. Vai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par pārdotajām akcijām ASV? Vai ir kādi nosacījumi attiecībā uz darījuma apjomu? Vai darījums jāiekļauj gada nodokļa deklarācijā?

3. Kādai informācijai jābūt uzņēmuma rīcībā, lai veiktu pārbaudes, vai aktīvu vērtība nav samazinājusies? Kāda informācija ir nepieciešama no uzņēmumu vadītājiem?

 

Decembris 2009

1. Vai 2010. gadā plānots ieviest 26% iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem IIN maksātājiem, tostarp autoratlīdzībām? Vai autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem?

2. Vai man ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam, ja regulāri neveicu apliekamus darījumus virs Ls 10 000 gadā, bet tuvākajā laikā plānoju pārdot iekārtu par vērtību, kas pārsniedz Ls 30 000?

3. Kāda ir Zviedrijā noteiktā minimālā darba samaksas stundas likme? Vai ir atšķirības starp Dāniju un Zviedriju, kas ir ES valstis, un Norvēģiju, kas ir ārpus ES?

 

Novembris 2009

1. Jaunie PVN grozījumi. Kāda ir PVN grupu veidošanas būtība? Kādos gadījumos būtu izdevīgi veidot PVN grupu?

2. Kāds varētu būt plānoto nodokļu režīms nekustamajam īpašumam?

3. Laikā, kad nodokļu likumdošana un vispārējā uzņēmējdarbības vide ir neprognozējama, vairāki uzņēmumi solās pamest Latviju viesmīlīgāku valstu meklējumos. Cik tas ir iespējams uzņēmumiem, kuru darbība vairāk orientējas uz Latvijas tirgu?

 

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: