KPMG Baltics atbild uz Kapitāla lasītāju jautājumiem

Autors: @ 29.01.2010

Atbild Gunta Kauliņa, KPMG Baltics SIA nodokļu menedžere (gkaulina@kpmg.com)

Kādi dokumenti ir izmantojami atcelto pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem vietā?
Ar šo gadu ir atcelta obligātā prasība lietot pavadzīmes ar VID piešķirtiem numuriem. Turpmāk pavadzīmju vietā ir jānoformē attaisnojuma dokuments, kas vienlaicīgi var kalpot arī par PVN rēķinu. Prasības, kādi rekvizīti jāiekļauj šajā dokumentā un kā tas ir jāizmanto darījumu uzskaitei un nodokļu piemērošanas vajadzībām, nosaka Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kuros 2009. gada 22. decembrī ir veikti attiecīgi grozījumi.

Jaunā kārtība diemžēl nekādā veidā neatvieglo uzņēmumiem dokumentu kārtošanas procedūras, jo, tāpat kā līdz šim, attaisnojuma dokuments ir jāsagatavo pirms darījuma veikšanas vairākos eksemplāros, nodrošinot to atrašanos gan preču izsniegšanas, gan saņemšanas vietā, tam jābūt atbildīgo personu parakstītam, un preču izsniegšanas un saņemšanas vietā ir jāved dokumentu uzskaites žurnāls.

Kā vienīgo atvieglojumu varētu minēt iespēju noformēt vienu attaisnojuma dokumentu par laika periodu (ne garāku par kalendāro mēnesi), ja darījums tiek veikts nepārtraukti ilgākā laika periodā un ja līdz dokumenta saņemšanai netiek veikta piegādāto preču tālāka pārdošana vai izmantošana ražošanā vai pārstrādē.
Svarīgi zināt, ka attaisnojuma dokuments ir izmantojams tikai kā preču piegādes vai izsniegšanas dokuments. Preču pārvietošanai turpmāk ir nepieciešamas arī Autopārvadājumu likumā noteiktās pavadzīmes, jo pēc VID skaidrojuma attaisnojuma dokuments nav izmantojams kā preču pavaddokuments. Saskaņā ar Autopārvadājuma likumu pavadzīmes ir jāizraksta 3 eksemplāros un tajās jāietver likuma 9. pantā noteiktie rekvizīti.

Vai uz PVN rēķina obligāti ir nepieciešama dokumenta sērija un numurs, vai pietiek, ja ir tikai numurs?
VID numuru piešķiršana ir atcelta, un no šā gada 1. janvāra uzņēmumiem pašiem ir jāievieš un jāizmanto sava rēķinu numerācijas kārtība. Likumdošanas akti neregulē, kā šie numuri jāveido un cik zīmēm jābūt numurā. Vienīgais regulējums ir atrodams likuma Par pievienotās vērtības nodokli 8. panta 5.1 daļas 2. punktā, kas nosaka, ka rēķinam ir jāpiešķir „vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu”. No šī regulējuma teorētiski secināms, ka dokumenta numerācijai ir izvirzītas divas galvenās prasības:
-    tai ir jābūt unikāli identificējamai;
-    tai jāsatur gan sērija, gan numurs.
Taču Finanšu ministrija skaidro, ka, veidojot numerāciju, var lietot arī tikai numurus pēc kārtas, kas neatkārtojas. Šādos gadījumos tiks uzskatīts, ka tiek lietoti vienas sērijas numuri. Numuru izveide ir pilnīgi uzņēmēja ziņā. Vēlams, lai rēķinu numerācijas izveides un pielietošanas kārtība tiktu aprakstīta un pamatota kādā iekšējā uzņēmuma dokumentā.

Kāds ir taksācijas periods ar PVN apliekamai personai, ja apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā ir Ls 25 000?
Ar 2010. gada 1. janvāri taksācijas perioda garums PVN vajadzībām ir noteikts atkarībā no apliekamo darījumu apjoma iepriekšējos periodos. Tātad – jo mazāka veikto darījumu vērtība, jo retāk jāiesniedz PVN deklarācijas un jāmaksā nodoklis budžetā. Likuma Par pievienotās vērtības nodokli 9. pants nosaka trīs iespējamos taksācijas periodus:
-    6 mēneši, ja apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nav pārsniegusi Ls 10 000 gadā;
-    3 mēneši, ja apliekamo darījumu vērtība ir pārsniegusi Ls 10 000, bet ir bijusi mazāka par Ls 35 000 pirmstaksācijas gadā;
-    1 mēnesis, ja apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir pārsniegusi Ls 35 000.
Taču jāievēro arī tas, ka augstāk minētie sliekšņi ir piemērojami tikai tad, ja apliekamā persona neveic darījumus ar citu ES dalībvalstu personām. Ja Latvijas persona piegādā preces vai iegādājas preces no citas ES dalībvalsts, vai arī sniedz pakalpojumus, kas ir apliekami citā ES dalībvalstī, tad neatkarīgi no veikto darījumu apjoma taksācijas periods ir viens mēnesis.
Konkrētajā jautājumā ietvertajā situācijā, kad apliekamo darījumu apjoms pirmstaksācijas gadā ir bijis Ls 25 000, taksācijas periods ir trīs mēneši, ja vien netiek veikti darījumi ar citām ES dalībvalstīm. Ja šādi darījumi tiek veikti, tad taksācijas periods ir viens mēnesis.

 
Atbild KPMG Baltics SIA audita menedžere Anda Drožina (adrozina@kpmg.com)

Kādi bilances datumam sekojošie notikumi ir svarīgi un jāņem vērā, sagatavojot 2009. gada finanšu pārskatus?
Sagatavojot finanšu pārskatus atbilstoši likumam Par uzņēmumu gada pārskatiem, uzņēmumam ir jāizvērtē notikumi, kas kļuvuši zināmi laika posmā no pārskata gada beigām jeb bilances datuma līdz brīdim, kad attiecīgo gada pārskatu apstiprina valde (vai citas personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem). Kārtību, kādā uzņēmumam ir jāatspoguļo šādi notikumi, nosaka Latvijas grāmatvedības standarts (LGS) Nr. 3 Notikumi pēc bilances datuma.

Notikumus iedala koriģējošos un nekoriģējošos notikumos. Koriģējošie notikumi ir tādi notikumi, kas norāda uz notikumu apstākļu esamību līdz bilances datumam, tāpēc ir nepieciešams veikt korekcijas finanšu pārskatā, lai atspoguļotu šo notikumu ietekmi uz finanšu rezultātu. Piemēram, uzņēmuma vadība atklāj, ka iekārta, kas tiek izmantota ražošanā, ir tikusi neatgriezeniski sabojāta pirms pārskata perioda. Uzņēmumam būtu jānoraksta šī iekārta uz bilances datumu. Standarts arī paredz finanšu pārskatā atklātas informācijas precizēšanu, ja šie notikumi pēc bilances datuma neietekmē finanšu rezultātu, piemēram, atklājot informāciju par dažādām ārpusbilances saistībām vai aktīviem.

Nekoriģējošie notikumi norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma līdz pārskata apstiprināšanas brīdim, tāpēc to ietekme uz finanšu rezultātu netiek atzīta periodā, par kuru tiek sastādīts attiecīgais gada pārskats. Piemēram, uzņēmuma īpašumā esošo vērtspapīru tirgus vērtība ir krietni samazinājusies pēc pārskata perioda beigām; šīs vērtības izmaiņas nav atzīstamas bilances datumā.

Lai gan nekoriģējošo notikumu ietekme netiek atzīta pārskata periodā, ir svarīgi izvērtēt, vai šie notikumi ir būtiski, proti, vai to neatspoguļošana gada pārskatā var ietekmēt pārskata lietotāja veikto novērtējumu un spēju pieņemt adekvātus lēmumus. Ja notikums ir būtisks, finanšu pārskatā ir nepieciešams uzrādīt būtiskā notikuma veidu, finansiālo seku aplēsi vai paskaidrot, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt. Tāpat ir jāizvērtē, vai notikums nerada šaubas par uzņēmuma spēju tupināt darbību.  Uzņēmumam nav atļauts atspoguļot finanšu pārskatu, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, ja kādu notikumu dēļ šis pieņēmums nav spēkā uz gada pārskata parakstīšanas brīdi, neatkarīgi no tā, vai šie notikumi norāda uz apstākļiem, kas radušies pirms vai pēc bilances datuma.

3. LGS prasības būtībā neatšķiras no Starptautisko grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartu (SGS) prasībām. 10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda notikumus starp bilances datumu un gada pārskata apstiprināšanas datumu tāpat iedala koriģējošos un nekoriģējošos notikumos, kā arī paredz identiskus nosacījumus to uzrādīšanai gada pārskata pielikumā. Abi standarti ietver arī vairākus koriģējošu un nekoriģējošu notikumu piemērus, kas palīdzēs uzņēmumiem izvērtēt praktiskus notikumus pēc bilances datuma, sagatavojot gada pārskatu. 
 

Žurnāls Kapitāls aicina uzņēmumu grāmatvežus un vadītājus iesūtīt neskaidrus un pretrunīgus jautājumus par nodokļiem. Atbildes uz tiem sniegs KPMG Baltics speciālisti, komentējot uzņēmējdarbībā raksturīgas un aktuālas situācijas, kas saistītas ar nodokļiem.

Gaidām jūsu jautājumus! Rakstiet: jautajums@kapitals.lv

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: