KPMG Baltics atbild uz lasītāju jautājumiem par nodokļiem

Autors: KPMG Baltics @ 01.04.2010

Atbild KPMG Baltics SIA nodokļu menedžere Gunta Kauliņa (gkaulina@kpmg.com)

1. Kādas ir pārmaksātā PVN nodokļa atgūšanas iespējas, ja uzņēmumam ir sociālā nodokļa parāds? Kādos termiņos valstij uzņēmumam jāatmaksā pārmaksātais PVN?

Pēdējie grozījumi likumā Par PVN nosaka jaunu pārmaksātā nodokļa atmaksas kārtību ar šā gada 1. jūliju. Tādēļ atbilde ir jādala 2 daļās, aprakstot kārtību, kāda pastāv pašreiz un būs spēkā līdz šā gada 30. jūnijam, un jaunos nosacījumus, kas stāsies spēkā ar 2010. gada 1. jūliju.

Pašreizējā PVN atmaksas kārtība
Ja uzņēmumam ir izveidojusies PVN pārmaksa, tās atmaksu uzņēmums ir tiesīgs prasīt, beidzoties kārtējam taksācijas periodam, iesniedzot PVN deklarāciju, vai arī vēlāk – turpmāko 3 gadu laikā. Vispārīgos gadījumos VID atmaksa jāveic 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, taču VID ir tiesības šo termiņu pagarināt, ja tiek pieņemts lēmums par audita uzsākšanu, kas pārsvarā ilgst 90 dienas, ja vien nav nepieciešams pieprasīt informāciju no citu valstu nodokļu administrācijām. Šādos gadījumos audita lēmuma pieņemšana var ilgt pat vairākus gadus.
Ja uzņēmumam ir PVN vai citu nodokļu parāds, pārmaksātais PVN sākotnēji tiek novirzīts nodokļu parādu segšanai un tikai tad tiek atmaksāta atlikusī summa, ja tāda vēl ir. Tādējādi, ja uzņēmumam ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) parāds, PVN pārmaksu atgūt nebūs iespējams, kamēr vien šo iemaksu parāds un atbilstīgās nokavējuma naudas nebūs samaksātas.

Jaunā PVN atmaksas kārtība, kas stāsies spēkā ar 2010. gada 1. jūliju
Jaunie PVN atmaksas nosacījumi paredz, ka pamatā visas pārmaksātās PVN summas tiks novirzītas uz turpmākajiem taksācijas periodiem turpmāko maksājumu segšanai vai citu nodokļu vai obligāto valsts noteikto maksājumu segšanai, savukārt pārmaksu atmaksa paredzēta tikai noteiktos zemāk minētos izņēmuma gadījumos. Šāda pārmaksu pārcelšana paredzēta viena kalendārā gada ietvaros. Gadam beidzoties, VID pienākums būs bez jebkāda iesnieguma un prasības saņemšanas no nodokļa maksātāja gada laikā pārmaksāto nodokli pārskaitīt uz uzņēmēja norādīto bankas kontu 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas saņemšanas par pēdējo kalendārā gada mēnesi. Tātad, ja PVN deklarācija par 2010. gada decembri tiek iesniegta VID 2011. gada 20. janvārī, līdz 20. februārim pārmaksātā summa būtu jāieskaita uzņēmuma kontā. Atmaksas termiņš var tikt pagarināts, ja tiek pieņemts lēmums par audita uzsākšanu. Iepriekš rakstītais nozīmē, ka arī pēc šā gada 1. jūlija PVN pārmaksu nevarēs atgūt, ja uzņēmumam būs VSAOI parāds.

Taksācijas gadā pēc uzņēmēja pieprasījuma PVN pārmaksu varēs saņemt tikai šādos gadījumos:
- ja 90% no kopējās apliekamo darījumu vērtības sastāda darījumi, kuriem piemērojama 0% likme vai kuru veikšanas vieta nav Latvija;
- ja vismaz 20% no kopējās apliekamo darījumu vērtības sastāda darījumi, kuriem piemērojama 0% vai 10% likme un pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu;
- pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un saistīta ar darījumiem ar kokmateriāliem;
- pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 100 latu un saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi;
- pārmaksu summa pārsniedz 15 000 latu.
Jebkurā augstāk minētā gadījumā pirms atmaksu veikšanas tiks pārbaudīta uzņēmēja atbilstība nosauktajiem nosacījumiem.

2. Ja pakalpojums sniegts ārvalsts personai, vai PVN jāuzrāda rēķinā un kā nodoklis jāatspoguļo PVN deklarācijā?

Ja Latvijas apliekamā persona sniedz pakalpojumu ārvalstī reģistrētai personai, kas veic saimniecisko darbību, parasti PVN piemēro pakalpojuma saņēmējs savā valstī, aprēķinot maksājamo nodokli un atskaitāmo priekšnodokli. Ir tikai daži pakalpojumu veidi, kurus sniedzot, šis princips nedarbojas (to skaitā pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ar kultūru, zinātni, izglītību; īslaicīga transportlīdzekļu noma; ēdināšanas, izklaides pakalpojumi u. tml.).
Svarīgi atcerēties, ka gadījumos, kad PVN piemēro pakalpojumu saņēmējs savā valstī, Latvijas apliekamās personas – pakalpojuma sniedzēja – izrakstītajos rēķinos PVN nav jānorāda vispār. To nosaka veiktie grozījumi likuma Par PVN 7. pantā, kurā likvidēts līdzšinējais šī panta pirmās daļas 3. punkts.
Tātad, izrakstot rēķinu par pakalpojumu, kas sniegts citas valsts personai, kas veic saimniecisko darbību, rēķinā norāda tikai pakalpojuma cenu un PVN nenorāda (nenorāda arī 0% likmi). Tā kā PVN rēķinā nav iekļauts, ir jānorāda atsauce, uz kā pamata tas darīts. Likumdošanas aktos nav norādīts, kādam konkrēti jābūt atsauces tekstam, taču būtu ieteicams šo atsauci veidot apmēram šādi:
„PVN piemēro pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar likuma Par PVN 4.1 panta (4) daļu.”
PVN piemērošanu var balstīt arī uz ES direktīvu. Šādos gadījumos atsauci būtu jābalsta uz Padomes direktīvas 2006/112/EK 196. pantu.
Jāuzsver, ka ar MK 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1640 Noteikumi par PVN deklarāciju ir izmainīta PVN deklarācijas forma, savukārt deklarācijas aizpildīšanas kārtība ir precizēta ar šā gada 16. februārī veiktajiem grozījumiem PVN deklarācijas noteikumos, kas stājās spēkā ar šā gada 1. martu. Svarīgākais, kas jāzina, ir tas, ka par februāri iesniedzamajā PVN deklarācijā ES dalībvalstu uzņēmumiem sniegto pakalpojumu vērtība jāuzrāda 48.2 rindā. Iepriekš šo pakalpojumu deklarēšanai vieta deklarācijā nebija paredzēta.
Ja apliekamajai personai priekšnodokļa atskaitīšanai ir jāaprēķina proporcija, tad proporcijas aprēķinā sniegto pakalpojumu vērtība citām ārvalstu personām ir ieskaitāma apliekamo darījumu kopējā vērtībā, tādējādi palielinot gan veikto darījumu kopējo vērtību, gan apliekamo darījumu vērtību.

Atbild KPMG Baltics SIA vecākā nodokļu speciāliste Laura Kozuliņa (lkozulina@kpmg.com)

3. Daļa manu darbinieku strādā kā pašnodarbinātas personas. Kādas ir pamatprasības pašnodarbinātai personai finanšu uzskaitē?

Finanšu uzskaites prasības
Saimnieciskās darbības veicējas – pašnodarbinātas personas (pašnodarbinātais) pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedības reģistri kārtojami divkāršā ieraksta sistēmā, tomēr likums Par grāmatvedību nosaka, ka pašnodarbinātie var kārtot grāmatvedību arī vienkāršā ieraksta sistēmā. To iespējams darīt līdz brīdim, kad saimnieciskās darbības gada apgrozījums pārsniedz 200 000 latu – tad pašnodarbinātajam jāreģistrējas kā individuālajam komersantam.
Ja pašnodarbinātā ar nodokli apliekamo darījumu, piemēram, sniegto pakalpojumu, vērtība 12 mēnešu periodā pārsniedz LVL 10 000, tad personai jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājai, tādēļ ir svarīgi pastāvīgi sekot līdzi darījumu apjomam.

Likmes
No 2010. gada ir atcelta samazinātā 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākumiem tagad ir piemērojama standarta IIN likme 26% apmērā.
Pašnodarbinātie ir arī sociāli apdrošināmas personas, un tām ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). VSAOI likme 2010. gadā ir 28,17%. Pašnodarbinātie var brīvi izvēlēties ieņēmumus, no kuriem maksāt VSAOI, tomēr VSAOI objekta minimālā summa ir noteikta minimālās algas apmērā, kas 2010. gadā ir LVL 180.

Deklarēšanas pienākumi un nodokļu maksāšanas termiņi
Līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim pašnodarbinātā pienākums ir iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju. Aprēķinātais nodoklis ir jāiemaksā budžetā līdz pēctaksācijas gada 16. aprīlim. Ja aprēķinātais nodoklis pārsniedz LVL 450, to var sadalīt trīs vienādās daļās un iemaksāt katru daļu budžetā līdz 16. aprīlim, 16. maijam un 16. jūnijam.
Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas pašnodarbinātajam VID jāiesniedz aprēķins par IIN avansa maksājumu apmēru taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem vai ienākumu prognozi. Aprēķinātos avansa maksājumus pašnodarbinātais iemaksā valsts budžetā reizi ceturksnī ne vēlāk kā 15. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī.
Līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam pašnodarbinātajam ir jāiesniedz VID ziņojums par pašnodarbinātā obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī (MK 2008. gada 20. novembra noteikumu Nr. 942 4. pielikums). VSAOI ir veicamas reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.
Ja uzņēmums ir noslēdzis līgumu ar pašnodarbinātu personu un abas puses nav saistītas ar darba attiecībām, tad uzņēmums nav atbildīgs par IIN un VSAOI ieturēšanu vai maksāšanu no pašnodarbinātajam izmaksātajām summām. Uzņēmuma pienākums ir ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam iesniegt VID 2008. gada 25. augusta MK noteikumu Nr. 677 1. pielikumu vai 2. pielikumu par personai izmaksātajām summām, norādot attiecīgo ienākuma veida kodu.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: