KPMG Baltics atbild uz lasītāju jautājumiem par nodokļu likumdošanu

Autors: @ 04.01.2010

Esam izdevniecība un saskaramies ar faktu, ka kopš 2009. gada 1. augusta dažādas izdevniecības mums izraksta rēķinus, piemērojot pakalpojumiem atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa likmes. Kāda pievienotās vērtības nodokļa likme jāpiemēro grāmatām, ja tās piegādā mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā?

Atbild Gunta Kauliņa, KPMG Baltics SIA nodokļu menedžere (gkaulina@kpmg.com)

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana grāmatām pēdējā gada laikā ir mainījusies vairākkārt, tādēļ nav brīnums, ka nodokļu maksātājiem ir radušās neskaidrības.
Līdz 2009. gada 1. janvārim visas grāmatas tika apliktas ar PVN samazināto likmi 5% apmērā. No 2009. gada 1. janvāra tika paaugstināta gan PVN standartlikme no 18% uz 21%, gan arī samazinātā likme no 5% uz 10%. Vienlaikus ar likmju paaugstināšanu tika arī sašaurināta samazinātās likmes piemērošana, tādēļ grāmatas tika svītrotas no samazinātās likmes piemērošanas saraksta. Tas nozīmē, ka no 2009. gada 1. janvāra līdz 1. augustam visām grāmatām bija jāpiemēro PVN standartlikme 21% apmērā.

Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli grozījumiem, kas stājās spēkā ar 2009. gada 1. augustu, grāmatas atkal tika iekļautas samazinātās likmes piemērošanas sarakstā, taču ar zināmiem ierobežojumiem.

Likumā ir noteikts, ka PVN samazinātā likme 10% apmērā ir piemērojama tikai oriģinālliteratūras izdevumiem un mācību literatūrai. Tas nozīmē, ka ne visām grāmatām var piemērot PVN 10% likmi, un grāmatām, kas neatbilst oriģinālliteratūras vai mācību literatūras statusam, arī pēc 2009. gada 1. augusta jāpiemēro PVN standartlikme 21% apmērā.

Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumu nr. 933 grozījumi, kas stājās spēkā ar 2009. gada 1. augustu, precizē, kādas grāmatas uzskatāmas par oriģinālliteratūru. Saskaņā ar minēto MK noteikumu 125.1 punktu par oriģinālliteratūras izdevumiem uzskata literāru darbu un tā tulkojumu. Savukārt literārs darbs ir daiļliteratūra, bērnu literatūra, zinātniskā un populārzinātniskā literatūra, reliģiskā literatūra un memuārliteratūra. Tādēļ vēlos uzsvērt, ka kalendāri, kas gadumijā ir ļoti aktuāla prece, nav uzskatāmi par oriģinālliteratūru un tiem piemērojama 21% nodokļa likme.

Svarīgi ievērot arī to, ka PVN samazinātā 10% likme ir piemērojama tikai fiziskā formātā izdotu grāmatu piegādēm, tādēļ elektroniski piegādātām grāmatām arī piemērojama PVN 21% likme.
Atbildot uz lasītāja jautājumu par nodokļa piemērošanu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, ir jāatzīmē, ka PVN likmes izvēle nav atkarīga no tā, kur konkrētā prece tiek realizēta, tādēļ augstāk aprakstītā kārtība PVN piemērošanai grāmatām ir attiecināma gan uz grāmatu tirdzniecību vairumtirdzniecībā, gan arī mazumtirdzniecības veikalos.


Vai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par pārdotajām akcijām ASV? Vai ir kādi nosacījumi attiecībā uz darījuma apjomu? Vai darījums jāiekļauj gada nodokļa deklarācijā?

Atbild Sanita Vecā, KPMG Baltics SIA nodokļu vecākā speciāliste (sveca@kpmg.com)

Līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – likums) ienākums no akciju pārdošanas pamatā netika aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), jo tika uzskatīts par ienākumu no personīgā īpašuma pārdošanas. Kā izņēmumi bija noteikti tikai personālakciju pārdošana un akciju pārdošana Latvijā vai ārvalstīs izveidotā komercsabiedrībā, ja vairāk nekā 50% no šādas personas aktīvu vērtības veido Latvijā esošs nekustamais īpašums.

Tādējādi, ja akciju pārdošana ir notikusi 2009. gadā un tā nav bijusi saistīta ar Latvijā esošu nekustamo īpašumu, IIN nav jāmaksā. Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana ir obligāta, ja kopīgie ar IIN neapliekamie ienākumi (ne tikai minēto akciju pārdošana) pārsniedz četrkāršotu gada neapliekamo minimumu, t. i., par 2009. gadu – Ls 3000.

Savukārt jaunā likuma redakcija, kas stāsies spēkā ar 2010. gadu, paredz, ka no 2010. gada 1. janvāra ienākums no akciju pārdošanas tiks aplikts ar IIN. Te gan jāatzīmē, ka ar nodokli ir apliekams tikai kapitāla pieaugums, kas šajā gadījumā noteikts kā starpība starp akciju atsavināšanas cenu un iegādes vērtību.

Kapitāla pieaugumam piemērojamā nodokļa likme ir 15%.

Jaunie likuma grozījumi paredz, ka ienākuma no kapitāla deklarēšanai tiks izstrādāta atsevišķa deklarācija (Deklarācija par ienākumu no kapitāla). Tās veidlapu formu un aizpildīšanas kārtību paredzēs Ministru kabineta noteikumi, kas atbildes sagatavošanas brīdī vēl nav pieejami.
Deklarācijas iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no gūtā kopīgā kapitāla ienākuma apmēra:
ja šādi ienākumi mēnesī pārsniedz Ls 500, deklarācija jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam;
ja šādi ienākumi mēnesī nepārsniedz Ls 500, deklarācija var tikt iesniegta līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Darījuma apjoma ierobežojumi jaunajā likuma redakcijā nav paredzēti.


Kādai informācijai jābūt uzņēmuma rīcībā, lai veiktu pārbaudes, vai aktīvu vērtība nav samazinājusies? Kāda informācija ir nepieciešama no uzņēmumu vadītājiem?

Atbild Rainers Vilāns, KPMG Baltics SIA audita menedžeris (rvilans@kpmg.com)

Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, aktīvu vērtības samazināšanās ir aktuāla problēma daudziem finanšu pārskatu veidotājiem. Latvijas grāmatvedības standartos šādi jautājumi nav detalizēti noteikti, tomēr detalizētāka informācija ir pieejama 36. Starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Aktīvu vērtības samazināšanās. Jāņem vērā, ka šis standarts neaptver vērtības samazināšanās novērtēšanas aspektus tādiem aktīviem kā krājumi, finanšu aktīvi (piemēram, aizdevumi un debitoru parādi) vai atliktā nodokļa aktīvi u. c. Šādu aktīvu novērtēšanas jautājumi tiek apskatīti citos standartos.

36. SGS paredz vairākus fundamentālus soļus. Pirmais solis ir identificēt aktīvu, kura vērtība varētu būt samazinājusies. Katrā bilances datumā uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, vai pastāv kādas pazīmes, kas liecinātu par iespējamu aktīva vērtības samazināšanos. Šādas pazīmes var ietvert aktīva tirgus vērtības kritumu, izmaiņas uzņēmuma darbības vidē vai tirgū, aktīva fiziskus bojājumus, kā arī tādas izmaiņas darbības vidē, kas nosaka to, ka aktīvs nākotnē tiks izmantots citādi, un citas pazīmes. Ja šādas pazīmes tiek konstatētas, tad jāveic nākamie soļi.
36. SGS nosaka, ka aktīvs nedrīkst tikt uzskaitīts augstākā vērtībā par tā atgūstamo summu. Atgūstamā summa tiek definēta kā lielākā summa no aktīva patiesās vērtības, tai atņemot pārdošanas izmaksas, vai aktīva lietošanas vērtības. Abas vērtības jāapsver tikai tad, ja sākotnēji apskatītā vērtība ir mazāka par uzskaites vērtību. Patiesā vērtība pielīdzināma aktīva tirgus vērtībai. To nosaka vadība, izmantojot publiski pieejamu informāciju vai savas zināšanas par tirgu šādiem aktīviem. Parastos apstākļos šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai, lai arī vadībai var nākties veikt dažādas aplēses vai izdarīt pieņēmumus.

Lietošanas vērtības noteikšana parasti būs sarežģītāka. Tā ietvers ar aktīvu saistīto nākotnes naudas plūsmu (gan ienākošo naudas plūsmu, gan izejošo) aplēsi un naudas plūsmu diskontēšanu, lai atspoguļotu naudas plūsmu vērtību laikā. Naudas plūsmas vajadzētu balstīt uz konservatīvām un godprātīgām vadības aplēsēm par gaidāmo nākotnes attīstību. Vadībai būs jāizdara pieņēmumi par pielietojamo diskonta likmi, kam jāietver gan no riska brīvu tirgus likmi, gan ar konkrēto aktīvu saistīto risku.

Iepriekš minētie apsvērumi ir piemērojami ne tikai individuāliem aktīviem, bet arī identificējamām aktīvu grupām. Jāņem vērā, ka šeit mēģināts ieskicēt vispārējos 36. SGS apskatītos principus, bet konkrētos gadījumos būtu nepieciešama dziļāka standarta izpēte.  

Žurnāls Kapitāls aicina uzņēmumu grāmatvežus un vadītājus iesūtīt neskaidrus un pretrunīgus jautājumus par nodokļiem. Atbildes uz tiem sniegs KPMG Baltics speciālisti, komentējot uzņēmējdarbībā raksturīgas un aktuālas situācijas, kas saistītas ar nodokļiem.

Gaidām jūsu jautājumus! Rakstiet: jautajums@kapitals.lv