Latvija - Japānas „vārti” uz Eiropas tirgu

Autors: Edgars Štelmahers, Dominante Loģistikas Sistēma valdes priekšsēdētājs @ 05.12.2008

Šobrīd Japānas lielākie eksporta partneri ir Amerika, Ķīna, Dienvidkoreja un Taivāna. Nākotnes perspektīvā japāņi sāk lūkoties uz Austrumu tirgu, tas ir, gan uz Eiropu, gan uz Krieviju. Līdz ar to Latvijai ir visas iespējas būt par Japānas „vārtiem” uz Eiropu tieši caur Rīgu, tādā veidā konkurējot ar tādām tranzītam būtiskām Eiropas pilsētām kā Hamburga vai Antverpene.

Ja vadāmies pēc datiem LR Ārlietu ministrijas uzrādītajiem datiem,   tad varam redzēt, ka  2007. gadā Latvijas eksports uz Japānu bija tikai 0,53% no kopējā Latvijas eksporta, bet imports no Japānas uz Latviju – 0,75%, kas ir ļoti minimāli rādītāji, taču tos ir iespējams nākotnē uzlabot, attīstot biznesa partneru attiecības un tranzīta plūsmu caur Latviju.

Līdz ar to varu secināt, ka Japānas eksporta – importa bilance ir pilnīgi pretēja tam, ko var redzēt Latvijā. Japāna ir eksportējoša, nevis importējoša valsts. Bez tam ievērības cienīgs ir šīs valsts IKP, kas ir 4,4 triljoni USD.

Vadoties pēc Central Intelligence Agency sniegtās informācijas, šobrīd starp lielākajiem Japānas eksporta partneriem ir ASV ar 20,4%, Ķīna ar 15,3%, Dienvidkoreja ar 7,6% un Taivāna ar 6,3% no kopējā eksporta. Kā redzams, starp šīm valstīm nav nevienas Eiropas valsts. Arī starp vadošajiem Japānas importa partneriem ir ne-Eiropas valstis, tai skaitā, Ķīna ar 20,5%, ASV ar 11,3%, Saūda Arābija ar 5,7%, Austrālija ar 5% un Dienvidkoreja ar 4,4%.

Uzskatu, ka Latvijai ir visas iespējas būt tam tranzītceļam, caur kuru Japāna varētu ienākt gan Ziemeļeiropas reģionā, gan citos Eiropas valstu tirgos. Latvijai jāmēģina iegūt japāņu uzticību un izveidot ilgtermiņa sadarbību ar Japānu. Tādā gadījumā arī Latvija varētu iemācīties izmantot japāņu zināšanas un tehnoloģijas.

Sadarbība ar Japānu gan visam šim reģionam, gan Eiropā kopumā ir vāja. Domāju, ka Eiropu satrauc japāņu darba kultūra un precizitāte, kā arī tas, ka, ienākot Eiropas tirgū, japāņi varētu būt nozīmīgi konkurenti vietējiem uzņēmumiem.

Eiropas tehnoloģiski attīstītās valstis, piemēram, Francija, Vācija un citas Rietumeiropas valstis mēģina dažādos veidos norobežoties no Japānas uzņēmējdarbības ielaišanas savā teritorijā, piemēram, ar licenzēšanu, kvotēšanu, sertifikāciju un citiem šķēršļiem, tādā veidā cenšoties aizsargāt savu tirgu. Tajā pašā laikā japāņu uzņēmumi nekādā ziņā nav tehnoloģiski vājāki, ja tos salīdzina ar vadošajiem Eiropas ražotājiem un, iespējams, daudzās jomās japāņi ir pat pārāki par eiropiešiem.

Šobrīd starp Latvijas un Eiropas Savienības importa vai eksporta galvenajiem partneriem Japāna neierindojas, kā to varam redzēt Japānas ārējās tirdzniecības organizācijas (Japan External Trade Organization) mājas lapā. Piemēram, importā Japāna sevi nespēj nodrošināt ar pārtikas precēm. Tāpat Japānai praktiski nav nekādu derīgo izrakteņu.

Neskatoties, ka Latvijai nav ko piedāvāt izrakteņu vietā, uzskatu, ka tā var darboties kā tranzīta koridors. Japāna ir atvērta sadarbībai biotehnoloģiju jomā, un japāņi ar savām zināšanām tajā jau tagad lēnām iekaro Eiropu medicīnas aprūpes nozarē, automašīnu detaļu ražošanā, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstīšanā un citās nozarēs.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: