Māris Zanders. Kapitāla 10 jautājumi Latvijas valdībai

Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 31.07.2009

Tomēr jautājumi un ierosinājumi ir radušies arī mums.

1) Kāds labums Latvijas juridiskajām un fiziskajām personām, ja puse no Eiropas Komisijas aizdevuma Latvijai tiek rezervēta banku sektoram? Vai, uzņemoties tik lielas parādsaistības, mēs varam cerēt arī uz to, ka bankas apmaiņā pret šo palīdzību mainīs savu kreditēšanas politiku?

2) Vai ir apsvērts, kāda jēga ir, no vienas puses, samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu un, no otras puses, nevienkāršot normatīvo aktu/procedūru kodeksu? Vai rezultātā t. s. valsts pārvaldes reforma nenoved pie vēl nekvalitatīvākām attiecībām starp dažādajām iestādēm un sabiedrību?

3) Ja nodokļu sloga palielināšana tomēr ir neizbēgama, vai valdība var piedāvāt uzņēmējiem citus atvieglojumus vai būtībā stimulus vispār turpināt darbu – piemēram, izmaiņas nodokļu avansa maksājumu kārtībā, mazāki sodi par nodokļu maksājumu kavējumiem?

4) Saprotot, cik grūti ir prognozēt ekonomikas procesus*, vai valdībai nevajadzētu izstrādāt dažādus rīcības plānus – piemēram, viens variants, ja kritums apstājas nākamā gada sākumā, cits variants – ja 2010. gada vidū, vēl cits – ja 2010. gada beigās? Vai šādi varianti nebūtu lietderīgi kaut vai tādēļ, ka pašreizējā prakse strādāt ar vienu scenāriju noved pie šī scenārija nepārtrauktas mainīšanas un nestabilitātes?

5) Kādēļ valdība kavējas ar Parex bankas pārdošanu kaut vai par neizdevīgu cenu, ja tā ir iespēja izvairīties no vajadzības nākamgad no valsts budžeta atmaksāt šīs bankas sindicētos kredītus?

6) Vai valdība var garantēt, ka progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana nav tās dienaskārtībā vismaz tuvākā gada termiņā?

7) Kad reāli notiks Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas vienkāršošana?

8) Vai valdība ir modelējusi, ko naudā nozīmē neizbēgamā negatīvā spirāle – mazāks atalgojums – mazāks patēriņš – mazāki nodokļu ieņēmumi – nepieciešamība budžetu saspiest vēl vairāk? Šobrīd par šo spirāli runā konceptuāli, turklāt lielākoties nevalstiskā sektora eksperti, tomēr jautājums patiesībā ir, ja tā drīkst teikt, ļoti eksakts. Un būtisks.

9) Vai valdība ir modelējusi, ko nozīmē gaidāmais nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinājums līdz 3% kombinācijā ar jauno dzīvojamās platības nodokli hipotekāro kredītu atdošanai?

10) Šobrīd publiskajā telpā uzmanība centrējas ap šā gada starptautisko aizdevumu. Par tā izlietojumu aptuvena skaidrība ir. Tomēr – vai valdībai ir plāns (turklāt sajēdzīgi izskaidrojams publikai), kā tiks tērētas aizdevumu nākamās porcijas? Piemēram, šobrīd Eiropas Kopiena ir piekritusi izmaksāt 1 + 1,2 miljardus eiro, bet kopumā aizdevums apsolīts 3,1 miljarda eiro apmērā. Kas notiek (notiks) ar Ziemeļvalstu apsolītajiem 1,9 miljardiem eiro, Pasaules Bankas 400 miljoniem eiro utt.? Respektīvi, kāds ir plāns par visiem 7,5 miljardiem eiro?

Mēs, protams, apzināmies, ka diez vai nedēļu vai divas pēc žurnāla numura iznākšanas redakcija saņems izsmeļošu atbildi uz šiem jautājumiem vai vispār jel kādu reakciju. Šo jautājumu formulēšanas mērķis ir mēģināt publisko diskusiju telpā paplašināt tēmu loku, kas šobrīd centrējas ap pārāk nedaudziem jautājumiem.


*Pat ASV Federālā rezervju sistēma 2007. gada pavasarī publikai apgalvoja – ja nekustamo īpašumu cenas ASV pazemināsies par 20%, tad tas samazinās IKP tikai par 0,25% un bezdarbu tikai par 0,1%...

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: