Māris Zanders: nepieciešams „Plāns B”

Autors: Māris Zanders @ 01.03.2010

 

 

Tomēr ir viena problēma. Lai šis plāns piepildītos, ir jābūt pircējam, t. i., aktīviem noieta tirgiem. Šajā aspektā bieži dzirdam, ka pasaulē ekonomiskā situācija sāk uzlaboties, Eiropā sāk uzlaboties, pozitīvā vilkme ir. 

Nu, nu. Nerunāju par skandāliem ap Grieķijas un potenciāli arī Spānijas, Portugāles un Īrijas finansēm, lai gan arī šie aspekti var negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomiku kopumā. Tomēr, ja paskatās arī uz relatīvi veselīgo Eiropas daļu, man nav skaidrs, no kurienes Latvijas politiķi un eksperti smeļas savu optimismu? 

Minēšu dažas publikācijas Rietumu presē burtiski dažu dienu laikā februārī. Ietekmīgā The Wall Street Journal 17. februāra numurs – ekonomiskās ekspektācijas Vācijā pēc zināma optimisma posma atkal pazeminājušās. Bezdarbs nesāks samazināties līdz 2011. gadam, kāpums eksportā (kas Latvijai patiesībā ir vienaldzīgs) nespēj kompensēt iekšējā patēriņa un investīciju kritumu (tas gan ir būtiski).

Laikraksta The New York Times 13. februāra numurs – eiro zonas IKP kāpums pērnā gada pēdējā ceturksnī bijis 0,1%, ko grūti nosaukt par reālu kāpumu. Ja eiro zonas ekonomikas šogad augs par 1%, to varēšot uzskatīt par lielu sasniegumu.

Centrāleiropa, kā zināms (ja neskaita Ungāriju), tiek aprakstīta kā ekonomisko krīzi relatīvi labi pārdzīvojošs reģions. Čehijas ziņu aģentūra CTK 12. februārī informē par Čehijas statistikas biroja paziņojumu – valsts ekonomika 2009. gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 4,2% (salīdzinot ar 2008. gada ceturto ceturksni) – auksta duša vietējiem analītiķiem.

Cita sfēra. Izdevums Belorusskij rinok 15. februārī analizē globālos konteinerpārvadājumus un secina, ka tajos cenu dempings mijas ar nepamatotu cenu paaugstinājumu, tādējādi pārvadājumu sektorā radot apjukumu un stagnāciju.

Citiem vārdiem sakot, nekāda reāla atkušņa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta tirgos nav.

Ar šo tēzi nebūt neapšaubu eksporta veicināšanas nepieciešamību, tikai vēlos uzsvērt, ka Latvijas ekonomikai nepieciešams „Plāns B”.

Kāds tas varētu būt, ja ņem vērā, ka iekšējais patēriņš samazinās? Varbūt tomēr ir vērts mierīgi, bez populisma padomāt par fiskālajām metodēm?

Jā, Latvija starptautiskajiem aizdevējiem nosolījusies nodokļus nesamazināt. Tomēr gribu rekomendēt mūsu amatpersonām, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem atgādināt, ka šomēnes (SVF mājas lapā publicēts 12. februārī) fonda eksperti sagatavojuši rekomendācijas ekonomiskajai politikai globālā mērogā (Olivier Blanchard, Giovanni Dell’ Ariccia, Paolo Mauro, Rethinking Macroeconomic Policy). 

SVF rekomendāciju īsā jēga: ar monetārajām metodēm nepietiek, valstīm vairāk jāpievēršas fiskālajām metodēm. Saprotu, skan mazliet blēdīgi, bet kādēļ mūsu amatpersonas nevar aizdevējiem teikt, ka mēs mācāmies no jūsu pašu ieteikumiem?

Es personīgi saglabāju ticību tam, ka starptautiskie aizdevēji ir racionālas būtnes, kurām, pirmkārt, interesē atgūt aizdoto naudu un ar kurām var diskutēt par veidiem, kā pie šī sirdi sildošā rezultāta kredīta ņēmējs nonāk. Tādējādi solījums nodokļu sistēmu neaiztikt – ja nu vienīgi, palielinot slogu – būtu diskutējams bez bailēm. 

Jā, bet Latvijai arī 2011. gadā jāveic budžeta konsolidācija 300–400 miljonu latu apmērā, tādēļ nekādas manipulācijas ar nodokļiem, tos samazinot, vienalga nav iespējamas. Pirmkārt, kontekstā ar citās eiro zonas valstīs notiekošo budžeta 3

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: