Māris Zanders: nodokļu palielināšana – neizbēgama?

Autors: Māris Zanders @ 01.04.2010

Aizdevēji norāda, ka Zviedrijā valdība izpildīja vingrinājumu „budžeta deficīts 9,3% no IKP 1994. gadā un budžeta pārpalikums 1,2% no IKP četrus gadus vēlāk”. Kanādā valdībai izdevās 6,7% deficītu 1994. gadā pārvērst par nelielu proficītu 1997. gadā.
Citiem vārdiem sakot, runa ir par valsts elites mācēšanu un gribēšanu, jo nav dzirdēts, ka pēc korekcijas 10% no IKP Zviedrijā un Kanādā būtu izdedzināta zeme.

Lielāki ieņēmumi, saglabājot likmes – diez vai
Tātad konsolidācija solītajā apjomā būs jāveic. Loģisks jautājums: vai tad to nevar veikt, nevis palielinot nodokļus, bet vairojot ieņēmumus ekonomikas atkopšanās rezultātā? Diemžēl aizdevēji, vismaz Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), ir diezgan skeptiski noskaņoti par Latvijas ekonomikas nākotni pārskatāmā nākotnē.
Vismaz tāds iespaids rodas, lasot publiski pieejamo (SVF interneta mājas lapā) SVF misijas sagatavoto Second Review and Financing Assurances Review..., kas datēts ar šā gada 10. martu.

Pārskata tonis ir brīdinošs – neieslīgt eiforijā, ka grūtākais jau aiz muguras. 48. punkts (21. lpp.) skaidri saka, ka „the recovery has not yet begun”, atjaunotne vēl nav sākusies, slikto kredītu apjoms turpinās palielināties (53. punkts) utt. Būtiski, ka SVF ar bažām lūkojas uz banku sektoru („the main source of external risk over the medium term will be the banking sector”, 22. punkts, 12. lpp.).

Tātad likmes jāpalielina?
To, ka Latvijai nodokļu sistēma būs jāmaina un ne jau pazemināšanas virzienā, SVF dokumentā min vairākkārt. 23. punkts (12. lpp.), 31. punkts (15. lpp.). 26. punktā (13. lpp.) tiek skaidri mudināts palielināt mājokļu un PVN nodokļu likmes, jo nevajagot tik smagi aplikt ar nodokli darbaspēku.

Interesanti, ka privātās sarunās ar aizdevēju pārstāvjiem attieksme pret progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli ir apmēram tāda: principā doma pareiza, bet jūsu valdība ir kategoriski pret, attiecīgi mēs arī neuzbāžamies. Tas netieši liecina, ka mājokļa un PVN likmju paaugstināšanai Dombrovskis un Repše ir konceptuāli jau piekrituši.
Jāpiezīmē, ka aizdevēji – lai gan, protams, rosina valsts sektora tālāku samazināšanu – tomēr skeptiski izturas pret konsolidācijai nepieciešamo summu iegūšanu, vēl vairāk cērpot budžeta sociālās programmas. Drīzāk pretēji – 9. punktā SVF pakrata ar pirkstu par to, ka valdība sociālā drošības tīkla vajadzībām izlietojusi nevis ar aizdevējiem saskaņoto 1% no IKP, bet tikai 0,1%.

Alternatīva – devalvācija?
Latvijas amatpersonas nenogurdamas apgalvo, ka starptautiskie aizdevēji ir piekrituši Latvijas valdību izvēlētajai stratēģijai: veikt t. s. iekšējo devalvāciju, savukārt valūtas devalvāciju neveikt. Eiropas Komisija tam varbūt tiešām piekrīt, savukārt SVF pozīcija joprojām ir krietni rezervētāka.

46. punkts (20. lpp.) ir nepārprotams: valdības izvēlētā stratēģija atjaunot ārējo konkurētspēju bez kursa korekcijas (nominal depreciation) joprojām uzskatāma par grūtu („challenging”, „the chosen path is difficult”). Fonds norāda, ka izvēlētā stratēģija nozīmē iekšējā pieprasījuma ārkārtīgu saspiešanu, paļaujoties, ka ekonomikas atjaunotni ietekmēs pasaules ekonomikas atdzīvošanās, kas ir neskaidra. 19. punkts (11. lpp.) būtībā saka, ka, analizējot plašāku komponentu kopumu, jāsecina: lats ir pārvērtēts.

Protams, var ērcīgi jautāt, vai mēs šādus padomdevējus nevaram sūtīt prom. Kā lai saka... Ja turpinām aizņemties, tad noteikti nē, jo – kā rēķina SVF – 2011. gadā fonda izsniegtais kredīts būs 10% no Latvijas IKP, kas esot augstākais līmenis starp SVF klientiem. Citiem vārdiem sakot, turpinot aizņemties, mēs nonākam arvien dziļākā sasaistē un nevaram uzvesties tā, kā to var valsts, kurai parāds SVF ir, teiksim, 5% no tā IKP.

 

 

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: