Nekustamo īpašumu tirgus dzīvos

Autors: Aigars Zariņš | SIA Balsts valdes priekšsēdētājs @ 30.10.2008

Nekustamo īpašumu tirgus dzīvos
Foto: LETA

Līdz pat 2007. gada vidum visi dzīvoja tādā kā eiforijā, nevēloties ticēt notikumu attīstībai tuvā nākotnē. - Kritums bija tikpat straujš kā iepriekš kāpums. - Cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājušās līdz pat 40%. - Ap 2014., 2015. gadu cenas īpašumiem centrā un Vecrīgā varētu atgriezties kādreizējā augstajā līmenī.

Pārsteigums.

Jāatzīst, gandrīz neviens no mums – nekustamo īpašumu nozarē strādājošajiem– nebija gatavs vai negribēja ticēt, ka pēc straujās augšupejas ir iespējams tik liels cenu kritums. Līdz pat 2007. gada vidum visi dzīvoja tādā kā eiforijā, nevēloties ticēt notikumu attīstībai tuvā nākotnē. Tomēr jāteic, ka 2007. gada pavasara cenas – 1700 EUR par kvadrātmetru padomju laikā celtā sērijveida mājā – bija pārspīlējums. Un, lai arī cenu kritums bija nenovēršams, neviens negaidīja, ka cenas pusotra gada laikā samazināsies par 35–40%. Kritums bija tikpat straujš kā iepriekš kāpums. Tas liecina, ka burbulis tomēr bija un pārplīsa. Procesu smagāku dara pasaules ekonomiskā krīze.

Par 800 eiro kvadrātmetrā?

Protams, visus interesē, cik ilgi cenu kritums vēl turpināsies? Varu teikt, ka šogad un nākamgad cenas vēl turpinās samazināties visos segmentos. Cik liels būs šis samazinājums, atkarīgs no ekonomiskās situācijas.
Ja lejupslīde būs ilga, tad, iespējams, darbu zaudēs daudzi darbspējīgi cilvēki, kuri ir paņēmuši hipotekāros kredītus. Tādēļ tirgū varam sagaidīt mājokļus par cenu 800 eiro kvadrātmetrā. Vai tā būs, noskaidrosies šā gada beigās. Pašlaik mēs atgriežamies 1998. gada līmenī, kad pēc Krievijas krīzes sākās ekonomiskā lejupslīde, kas turpinājās, līdz kompānijas pielāgojās apstākļiem. Un gan ekonomika, gan mājokļu tirgus sāka attīstīties pavisam citā līmenī. Esošajā situācijā izmaiņas varam gaidīt 2009. gada beigās, 2010. gada sākumā.

Dzīvokļus var pirkt tagad

Ja izmaiņas gaidāmas tikai pēc gada, kāpēc šobrīd iegādāties dzīvokli? Atbilde ir vienkārša: tie, kuri domā par pastāvīgas dzīvesvietas iegādi privātām vajadzībām un kuru ienākumi to atļauj – pērciet tagad, jo šobrīd banku pievienotās likmes kredītiem vēl ir salīdzinoši zemas. Pasaules krīzes dēļ tās turpinās paaugstināties, un kredīti kļūs dārgāki un grūtāk pieejami, tāpēc, iespējams, nav vērts gaidīt lielāku cenu kritumu, jo vairāk nāksies piemaksāt par to, ka kredītu vispār saņemat. Cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājušās līdz pat 40%, un šī ir laba iespēja iegādāties mājokli tiem, kuri to iepriekš nevarēja atļauties.
Daļai iedzīvotāju iegādātais īpašums, iespējams, zaudējis 40% no savas agrākās vērtības. Ja tas nav pirkts spekulatīviem nolūkiem, uztraukumam nav pamata. Ekonomikā un arī nekustamo īpašumu tirgū nekas nestāv uz vietas, viss notiek cikliski un pēc katras lejupslīdes ir augšupejoša fāze. Šī ir tikai kārtējā krīze, kura liks mums daudz ko pārdomāt un mācīties. Pieļauju, ka cenas sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos neatgriezīsies 2007. gada pavasara līmenī, jo daļa celtniecības kompāniju pašas investēs projektu celtniecībā un kļūs par attīstītājām. Tādējādi parādīsies kvalitatīvi jaunie projekti par pieņemamām cenām, un pircēji, kuru labklājības līmenis pēc krīzes pārvarēšanas augs, noteikti labprātāk iegādāsies mājokli jaunajā projektā.

Prognoze nākamai desmitgadei

Noteikti pienāks arī brīdis, kad Latvijas nekustamo īpašumu cenas atkal kļūs interesantas investoriem, lai arī tie turpmāk būs ļoti piesardzīgi. Jau šobrīd vairākiem Vecrīgas īpašumiem vērtība ir sarukusi uz pusi. Situācija, kad cenas pieauga par 57% gadā, vairs neatkārtosies. Mana prognoze – cenas, kad tās atkal sāks augt, sasniegs 5–10% pieaugumu gadā, ne vairāk. Tikai ap 2014., 2015. gadu cenas īpašumiem centrā un Vecrīgā varētu atgriezties kādreizējā augstajā līmenī. Notiekot šādam cenu pieaugumam, īstermiņa uzpircēji vairs nebūs ieinteresēti, un ieguldījumus veiks pieredzējuši ilgtermiņa investori. Tirgus attīstīsies normālos tempos un būs daudz stabilāks.

Virzība uz stabilitāti

Mans skats uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgus nākotni Latvijā ir pozitīvs. Saredzu tajā lielu potenciālu – gan jauno projektu tirgū, kura attīstība bija ievirzījusies daļēji nepareizā gultnē, gan privātajā un komerctirgus sektorā. Medijos izskan bažas par to, ka daudzas Latvijas mājsaimniecības aizņēmušās lielas summas mājokļa iegādei. Reāli gan tikai 18% no mājsaimniecībām ir hipotekārais kredīts.
Manuprāt, uz grūtībām vajag lūkoties kā uz iespējām – sarežģījumi ekonomikā daļai iedzīvotāju šobrīd ļauj iegādāties mājokli par pievilcīgi zemu cenu. Neviens nekad nevar droši zināt, kad tieši ir cenu līmeņa zemākais punkts. Vai tas bija jau vakar un ir palaists garām, vai tas ir šodien vai būs rīt. Latvijā vēl ir liela vajadzība pēc mājokļiem – dzīvojamā platība vidēji uz vienu iedzīvotāju ir daudz mazāka nekā citviet Eiropā.
Tas ir milzīgs izaicinājums uzņēmumiem un ne tikai nekustamo īpašumu nozarē – piesaistīt pircējus, spēt pārdot un meklēt iespējas, kā izdzīvot šajos tirgus apstākļos. Šis process atsijās graudus no pelavām un ievirzīs nekustamo īpašumu nozari jaunā, daudz stabilākā gultnē.

Komentāri:




Signe

15.04.2009 12:31

Dace, īrnieki uzrodas vienmēr, jautājums, par kādu naudu. Vai tas atpelnīs ieguldīto!? Diez vai, vismaz ne tuvākā gada laikā pat ilgākā laikā ne, jau tagad daudzi īpašnieki "met" savus īpašumus pretīm tikai par komunālo pakalpojumu izmaksām. Klienti paliek ar vien prasīgāki un aiz vien biežāk negrib maksāt pat smieklīgu summu par dzīvokli elitārā rajonā, kur nu vēl ne tik labā rajonā... :( sūrā realitāte...

Dace

06.04.2009 16:13

tagad ir istais laiks ieguldiit. kad veel varees tik leeti iepirkties? un iirnieki uzrodas vienmeer.

Arturs

20.11.2008 19:17

tirgus ta dzīvos, tikai diemžēl daudzi šī tirgus dalībnieki vairāk nedzīvos!

Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

e-pasts: marketings@kapitals.lv

abonēšanai: abon@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010