Nodokļu likumdošana - skaidro KPMG Baltics

Autors: @ 02.12.2009

Nodokļu likumdošana - skaidro KPMG Baltics

Kapitāls turpina sadarbības projektu ar audita, nodokļu un biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, sniedzot iespēju saņemt kompetentas atbildes par aktuāliem un būtiskiem nodokļu jautājumiem. Turklāt ne tikai par Latvijā pastāvošo likumdošanu uzņēmējdarbībā un tās interpretācijas iespējām, bet arī par nodokļu likumdošanu citās Eiropas un pasaules valstīs. Gaidām jūsu jautājumus!


Kāda ir Zviedrijā noteiktā minimālā darba samaksas stundas likme? Vai ir atšķirības starp Dāniju un Zviedriju, kas ir ES valstis, un Norvēģiju, kas ir ārpus ES?

Atbild KPMG nodokļu partneris Baltijas valstīs Stīvs Austviks (Steve Austwick)
saustwick@kpmg.com
 
Eiropas Savienībā nav vienotas likumdošanas par darba samaksas minimālajām likmēm. Tādēļ katra dalībvalsts šos jautājumus regulē individuāli, balstoties uz tās konkrēto izpratni, pieredzi, vajadzībām un tradīcijām šajā jomā. Tāpat šie jautājumi tiek regulēti citās Eiropas valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Tādējādi, protams, ir atšķirības katras valsts pieejā, risinot šos jautājumus.
Zviedrijas likumdošana atšķirībā no vairāku citu ES dalībvalstu likumdošanas nenosaka minimālo algu valstī. Parasti minimālā samaksa tiek fiksēta koplīgumos, saskaņā ar kuriem tiek noteikta tā minimālā summa, kas jebkuros apstākļos darba devējam ir obligāti jāsamaksā par noteiktu darbu vai arī par veikto darbu noteiktas kategorijas darbiniekiem. Tie privātie līgumi starp darba ņēmējiem un darba devējiem, kuros minimālās samaksas likmes ir noteiktas mazākas par koplīgumā noteiktajām, saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu ir uzskatāmi par spēkā neesošiem. Šādos gadījumos darba devējam jāuzņemas atbildība par koplīguma noteikumu pārkāpumu.

Saskaņā ar koplīgumu minimālā darba samaksa parasti tiek noteikta zemas kvalifikācijas fiziskā darba strādniekiem, taču koplīgumā ir ietverta arī prasība noteikt lielāku darba samaksu pieredzes bagātākiem un kompetentākiem fiziskā darba strādniekiem.
Jāatzīmē, ka Zviedrijā ir arī īpašs līguma veids minimilöneavtal – darba devējam nav ierobežojumu noteikt darba ņēmējiem augstāku samaksu nekā fiksētā minimālā summa.
Līdzīgas prasības ir arī Dānijā. Arī šajā valstī ar likumu nav noteikta obligātā minimālā darba samaksa. Taču tas nenozīmē, ka darba devējs brīvi var noteikt minimālo samaksu darba ņēmējam. Šīs attiecības samērā strikti regulē konkrēto nozaru arodbiedrības – specifiskās nozarēs tiek noteikts minimālais atalgojums noteiktu darbu veicējiem. Arī Dānijā, tāpat kā Zviedrijā, minimālā atalgojuma nosacījumi tiek ietverti koplīgumos starp darba devējiem un nozaru arodbiedrībām.

Norvēģijā situācija nedaudz atšķiras no iepriekš minētajām valstīm. Norvēģijā gan arī nav noteikta vispārēja minimālā samaksa, taču noteiktās nozarēs strādājošajiem (piemēram, celtniecībā, būvniecībā) minimālā samaksa tomēr tiek fiksēta. Darba samaksas minimums ir atkarīgs no veicamā darba sarežģītības, nepieciešamās kvalifikācijas, pieredzes u. tml. Šobrīd aptuvenā minimālā stundas likme varētu būt vidēji 140 kronu stundā.


Vai 2010. gadā plānots ieviest 26% iedzīvotāju ienākuma nodokli visiem IIN maksātājiem, tostarp autoratlīdzībām? Vai autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā pašnodarbinātajiem?

Atbild KPMG Baltics nodokļu menedžere Gunta Kauliņa
gkaulina@kpmg.com

Šobrīd nav iespējams atbildēt uz jautājumu par konkrēto IIN, kas tiks piemērots 2010. gadā, jo valdības lēmumi un prognozes tiek mainītas ik dienas. Taču gandrīz viennozīmīgi ir skaidrs, ka līdzšinējā likme – 15%, ko piemēroja saimnieciskās darbības veicējiem līdz šim, ar nākamo gadu tiks atcelta, un visiem IIN maksātājiem tiks piemērota vienota lime, kas noteikta 2010. gadam 26% apmērā. Tas nozīmē, ka arī autoratlīdzības tiks apliktas ar vienoto 26% IIN likmi.

Jāatgādina gan, ka tiks ieviestas papildu IIN likmes 10% un 15% apmērā, ko turpmāk paredzēts piemērot dividendēm, procentu ienākumiem un kapitāla pieaugumam.
Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedz obligātu prasību autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, taču, ja persona nav reģistrējusies kā pašnodarbinātais, bet saņem autoratlīdzību, tās izmaksātājam jāietur nodoklis ienākuma izmaksas brīdī.

Vai man ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam, ja regulāri neveicu apliekamus darījumus virs Ls 10 000 gadā, bet tuvākajā laikā plānoju pārdot iekārtu par vērtību, kas pārsniedz Ls 30 000?

Atbild KPMG Baltics nodokļu menedžere Gunta Kauliņa
gkaulina@kpmg.com

Jautājums ir ļoti aktuāls, jo šā gada 1. decembrī stājas spēkā jaunas prasības par reģistrēšanos ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Jaunās prasības nenosaka jaunu kārtību tieši reģistrācijas procedūrai, jo, tāpat kā iepriekš, nosaka prasību reģistrēties kā PVN maksātājam tad, ja ar nodokli apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešos pārsniedz 10 000 latu. Ja ir vienreizējs darījums, tas ir, ja darījums par 30 000 latu tiek veikts vienu reizi 12 mēnešu periodā un turpmākajā laikā šāda veida darījumi nav plānoti, atļauts nereģistrēties. Taču ļoti svarīgi ir apzināties, ka likums šādos gadījumos prasa nomaksāt PVN par darījuma vērtību, kas pārsniedz minētos 10 000 latu 12 mēnešos. Tā, piemēram, ja uzņēmēja līdzšinējais apliekamo darījumu apjoms ir 7 000 latu, bet tagad ir plānots darījums 30 000 latu vērtībā, par to mēnesi, kurā tiks veikts darījums 30 000 latu apmērā, uzņēmējam būs jādeklarē VID-ā apliekamo darījumu vērtība, kas pārsniedz noteikto slieksni (7 000 + 30 000 – 10 000 = 27 000 latu), no kura jāaprēķina un budžetā jāiemaksā 21% PVN (šajā gadījumā 5670 latu).

Jāapzinās arī, ka darījumu veic neapliekama persona, tādēļ izrakstītajā rēķinā PVN atsevišķi uzrādīt un iekasēt no pircēja nedrīkst, arī priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību šādam piegādātājam nav, un tas nozīmē, ka šī PVN summa faktiski piegādātājam būs jāsamaksā no saviem līdzekļiem. Tādēļ, pirms tiek veikti šādi darījumi, nopietni jāizvērtē, vai tomēr lietderīgāk nebūtu reģistrēties PVN maksātāju reģistrā pirms darījuma veikšanas, kas dotu iespēju gan atskaitīt ar darījumu saistīto priekšnodokli, gan arī iekasēt no pircēja PVN, ko vēlāk iemaksāt budžetā.

Likumā ir paredzēti arī izņēmumi, kas ļauj piegādātos pamatlīdzekļus neiekļaut kopējā ar PVN apliekamo darījumu vērtībā. Tas nozīmē, ka tad, ja uzņēmējs vienu reizi 12 mēnešu periodā pārdod savu pamatlīdzekli (iekārtu), kura vērtība ir 30 000 latu, šāds darījums netiek iekļauts apliekamo darījumu kopējā vērtībā, tas neprasa reģistrāciju PVN reģistrā, kā arī neuzliek pienākumu aprēķināt un maksāt budžetā PVN par summu, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni 10 000 latu.


Žurnāls Kapitāls aicina uzņēmumu grāmatvežus un vadītājus iesūtīt neskaidrus un pretrunīgus jautājumus par nodokļiem. Atbildes uz tiem sniegs KPMG Baltics speciālisti, komentējot uzņēmējdarbībā raksturīgas un aktuālas situācijas, kas saistītas ar nodokļiem.

Gaidām jūsu jautājumus! Rakstiet: jautajums@kapitals.lv

Komentāri:




Kontakti: SIA "Izdevniecība IKK"

Marijas iela 2, 5.stāvs, Rīga, LV-1050

T. 67357585, F. 67357584,

e-pasts: marketings@kapitals.lv

abonēšanai: abon@kapitals.lv

Pārpublicējot materiālus, nepieciešama SIA "Izdevniecība IKK" rakstiska atļauja.
Citējot, atsauce uz avotu obligāta.
Par faktu materiālu ārštata autoru darbos izdevniecība atbildību neuzņemas.

© Kapitāls 2010 © LETA 2010 © Nozare.lv 2010 © LETA video 2010