Nodokļu optimizācija? Vai es daru pareizi un likumīgi?

Autors: @ 30.10.2009

Jaunie PVN grozījumi. Kāda ir PVN grupu veidošanas būtība? Kādos gadījumos būtu izdevīgi veidot PVN grupu?

Atbild KPMG Baltics nodokļu menedžere Guna Kauliņa
Šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz kardināli jaunas iespējas PVN piemērošanā Latvijā. Viena no šādām iespējām ir tā saucamo PVN grupu veidošana. Noteikts, ka PVN grupu varēs veidot tikai ar PVN apliekamās juridiskās personas, kas ietilpst vienā koncernā, reģistrējot to VID. Šādas grupas izveides pamatideja – par darījumiem grupā PVN nebūs jāpiemēro. Katrs grupas dalībnieks veiks darījumus ar trešajām personām (grupā neietilpstošām personām) tāpat kā līdz šim un izmantos savu PVN numuru, bet PVN grupai piešķirto numuru būs jālieto tikai attiecībās ar VID, tas ir, iesniedzot PVN deklarāciju (vienu par visu grupu) un aprēķinot budžetā maksājamo nodokli, kas veidosies no atsevišķo dalībnieku aprēķinātajām nodokļa summām.
Praktiski PVN grupai nebūs lielas ietekmes, ja tajā apvienosies tādi uzņēmumi, kuriem visiem ir pilnas tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem un kuriem visiem veidojas budžetā maksājamais nodoklis vai arī visiem – no budžeta atgūstamais nodoklis. Taču PVN grupu būtu izdevīgi veidot tad, ja:
-    starp grupas uzņēmumiem ir tādi, no kuriem kādam pastāvīgi veidojas PVN pārmaksa, bet citam – budžetā maksājamais nodoklis, vai arī
-    kādam no grupas uzņēmumiem ir ierobežotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, jo tas veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus.
Šādos gadījumos, veidojot PVN grupu, ir iespējams uzlabot naudas plūsmu, kompensējot viena dalībnieka maksājamo nodokli ar cita dalībnieka atgūstamo nodokli, kā arī dažkārt samazināt budžetā maksājamā nodokļa kopējo apmēru, piemērojot apliekamo/neapliekamo darījumu proporciju uz visas grupas dalībnieku darbības rezultātu.


Kāds varētu būt plānoto nodokļu režīms nekustamajam īpašumam?

Atbild KPMG Baltics nodokļu menedžere Solvita Rikveile

Nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli ir nenoliedzami svarīgs jautājums lielai daļai uzņēmumu, lai plānotu savus nākamā gada izdevumus. Šobrīd tiek spriests par nodokļa palielināšanu par zemi līdz 1,5% no kadastrālās vērtības, savukārt paaugstināta likme 3% apmērā tiktu piemērota neapstrādātai zemei. Nākotnes vīzijas par mājokļa aplikšanas ar nodokļiem koncepcijām lēnām iezīmējas, tomēr pagaidām skaidrības par šo jautājumu nav.

Ja ar standarta nodokli par zemi varētu būt kāda skaidrība, tad bažas rada paplašinātā apliekamo objektu bāze. Tiek apspriesta iespēja aplikt ar nodokli inženiertehniskās būves: naftas termināļus, benzīntankus, gāzes krātuves, elektrostacijas u. tml. Prognozētais aprēķins paredz iegūt miljonus valsts budžetam, palielinot nekustamā īpašuma nodokļa bāzi. Tomēr šobrīd grūti prognozēt, kā šis paplašinājums ietekmēs uzņēmējus un valsts iedzīvotājus. Piemēram, apliekot ar nodokli inženiertehniskās būves, nenoliedzami varētu tikt sadārdzināts sniegtais pakalpojums tādiem uzņēmumiem kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas gāze. Tādējādi paplašinātā nodokļu bāze būs pamats sabiedrisko pakalpojumu tarifu paaugstināšanai, ko maksā ikviens no mums.

Informācija par likmēm nepārprotami ir noderīga, taču jāatzīst, ka šobrīd, kad līdz 2010. gadam ir palikuši tikai pāris mēneši, vēl nav skaidrības par definīcijām un piemērošanas kārtību, piemēram, kas tiks uzskatīts par „neapstrādātu lauksaimniecības zemi” nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kā tiks noteikta noteiktu būvju nodokļa bāze.

Laikā, kad nodokļu likumdošana un vispārējā uzņēmējdarbības vide ir neprognozējama, vairāki uzņēmumi solās pamest Latviju viesmīlīgāku valstu meklējumos. Cik tas ir iespējams uzņēmumiem, kuru darbība vairāk orientējas uz Latvijas tirgu?

Atbild KPMG Baltics nodokļu menedžere Solvita Rikveile

Valsts birokrātiskie šķēršļi vai ierobežojumi var radīt vēlmi izvēlēties citas valstis savai uzņēmējdarbībai. Tāpat nenoliedzami arī valsts reputācija var sekmēt vai nesekmēt uzņēmējdarbību. Šie kritēriji vairāk ietekmēs uzņēmumus, kas vēlas darboties starptautiskos tirgos. Uzņēmumiem, kuru ražotnes un nozīmīgs noieta tirgus ir šeit, svarīgs ir nodokļu režīms. Fakts, ka lēmumi tiek pieņemti steigā un haotiski, neveicina uzņēmējdarbības prognozējamību un rada vēlmi pēc stabilākas vides un uzņēmējiem – kļūšanu par rezidentu ārpus Latvijas.

Tomēr pirms šāda lēmuma pieņemšanas ir jāņem vērā, ka pastāvošā likumdošana paredz arī nerezidentus aplikt ar nodokli par ienākuma gūšanu Latvijā. Pastāv kritēriju kopums, kuriem izpildoties, ir jāreģistrējas un jāmaksā nodokļi Latvijā. Tāpēc var izveidoties situācija, ka vēlme doties dziļākos ūdeņos nemainīs nodokļu aplikšanas režīmu darbībai Latvijā. Piemēram, uzņēmuma juridiskā sēdekļa vai galvenā biroja pārcelšana uz citu valsti, iespējams, īpaši nemainīs nodokļu izdevumus, ja konkrētā darbība vairāk saistīta ar Latviju. Valsts reputācijas ietekme uz uzņēmumu gan šādā situācijā mazināsies.

Nenoliedzami – nodokļu plānošana dividenžu, procentu un intelektuālā īpašuma aplikšanai ar nodokli ir svarīgs un noderīgs uzdevums katram akcionāram un būtu analizējams īpaši.

Katrā gadījumā šāds lēmums būtu apdomājams, analizējot dažādu valstu nodokļu likumdošanu, izsverot tādus kritērijus kā konkrētā uzņēmējdarbība, finansējuma avots, dividenžu izmaksas, darbaspēka un citu resursu izdevumi, kā arī ņemot vērā citus uzņēmējam nozīmīgus kritērijus. 

Žurnāls Kapitāls aicina uzņēmumu grāmatvežus un vadītājus iesūtīt neskaidrus un pretrunīgus jautājumus par nodokļiem. Atbildes uz tiem sniegs KPMG Baltics speciālisti, komentējot uzņēmējdarbībā raksturīgas un aktuālas situācijas, kas saistītas ar nodokļiem.

Gaidām jūsu jautājumus! Rakstiet: jautajums@kapitals.lv