Novēlējums politiķiem gadu mijā

Autors: Māris Zanders, Kapitāla galvenais redaktors @ 01.12.2009

Ir paveiktas daudzas lietas, tomēr divi manā subjektīvā skatījumā būtiski problēmu bloki nav atrisināti un tātad paliek kā 2009. gada mantojums nākamam gadam. Tie ir:

1. Komersanti norāda, ka uzņēmumi, kas tikko uzsākuši darbību, saskaras ar uzņēmumu kontrolējošo iestāžu nesamērīgajām sankcijām un pārāk biežām vizītēm. Tā kā lielākoties kontrolējošās iestādes komersantam uzliek naudas sodu, nevis izsaka brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām, kas rada komersantam tikai papildu finansiālu slogu, normatīvajos aktos būtu jāiestrādā vienots princips, ka par tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu.

Situācija nav mainījusies.

 

2. Saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 8. pantu un likumu Par grāmatvedību Latvijā tiek izvirzītas vairākas papildu prasības rēķiniem, kas netiek piemērotas citās ES valstīs, bet ir vēsturiski no Padomju Savienības laikiem palikusi prakse, piemēram:

a) prasība, ka uz kases čeka (rēķina) par vairāk nekā 20 latiem ir jābūt rekvizītiem (netiek prasīts citās ES valstīs);

b) lai izmantotu stāvvietas apmaksas kvīti kā attaisnojošo dokumentu uzņēmuma operatīvajām izmaksām, uz tā ir jābūt zīmogam ar rekvizītiem, tādēļ komersantam ir jādodas uz stāvvietas pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu, lai iegūtu zīmogu ar rekvizītiem, kas rada uzņēmējam nevajadzīgu laika patēriņu;

c) likuma Par grāmatvedību 7. panta pirmā daļa nosaka, ka uz papīra rēķina jābūt parakstam; 7. panta trešā daļa nosaka, ka elektroniskajiem dokumentiem nepieciešama autorizācija, tomēr nav noteikts, kā rīkoties ar automātiski (elektroniski) sagatavotiem, bet papīra formā izsūtītiem rēķiniem. Praksē ir situācijas, kad VID, veicot auditus un atrodot rēķinus pie klientiem, apgalvo, ka tos nedrīkst iegrāmatot, jo uz tiem nav paraksta.

Jautājums nav sakārtots.

 

Turklāt šie ir visu biznesa vidi ietekmējoši jautājumi – noteiktām nozarēm (būvnieki, tranzīta pakalpojumi, meža nozare u. c.) palikuši savi specifiski, neatrisināti jautājumi. Kritizējamā ir tik daudz un valdības politiku nosodoši komentāri gada garumā dzirdēti tik bieži, ka atkārtot to 2009. gada pēdējā numurā būtu lieki. 

Savukārt, ja runājam par darbiem un lēmumiem, kas Latvijas uzņēmējiem būtu svarīgi, uzsākot 2010. gadu, manuprāt, tie būtu šādi:

 

Kā valdība plāno starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā arī 2011. gada budžetā? Nedrīkstētu būt tā, ka līdz 2010. gada rudenim ir dīžāšanās, atkal cerot, ka varbūt izspruksim ar mazāku summu un tad kārtējo reizi sāksies ciparu piedzīšana. Partijām, pošoties parlamenta vēlēšanām, ir skaidri un gaiši jāpasaka, vai tās ieviesīs kādus jaunus nodokļus (piemēram, progresīvo IIN), vai un kā tiks veikti izdevumu samazinājumi. 

 

Valsts politiskajiem vadītajiem vajadzētu skaidri definēt, kad viņi paredz (ja paredz) nodokļu samazināšanu. 2012., 2013. gadā? OK, mājokļa nodoklim likmes nesamazināsies, bet kā ar IIN, kapitāla nodokli, PVN? Atrunāšanās „tad, kad krīze beigsies” nav korekta – ja nav precīzu norāžu laikā, sākas spēlēšanās ar vārdiem. Tikpat labi var politiķiem atgādināt pašu teikto par zaļajiem asniem, bedres dibena sasniegšanu utt. Ja jau sasniegts, kāpēc tāda ekonomikas saspiešana?

 

Nemānīsim sevi – lai tiešām stimulētu ekonomiku, valstij naudas nav. Tādēļ nepieciešams, lai partijas, gatavojoties vēlēšanām, nevis dainotu par eksporta, inovatīvās ekonomikas utt. veicināšanu, bet godīgi pateiktu: cienījamie uzņēmēji, ar naudu mēs jums palīdzēt nevaram, bet te, lūk, ir precīzs plāns, kā mēs vismaz novāksim administratīvos šķēršļus, atcelsim nejēdzīgas prasības, uz konkrētu laiku atcelsim normālos apstākļos varbūt vajadzīgas prasības darba likumdošanā, normatīvus utt. Tā teikt, ja nevari palīdzēt, vismaz netraucē.

 

Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads. Partiju piedāvājumam minētajos un, protams, arī citos ekonomiskajos jautājumos vajadzētu būt formulētam līdz 2010. gada martam – aprīlim. Tad 2–3 mēnešus būtu diskusijas ar uzņēmējiem, un, vasarai beidzoties, vismaz būtu skaidrība, ko kurš piedāvā. Skaidrs, arī 2010. gads paies krīzes zīmē, bet vismaz vajadzētu būt pasargātiem no haotiskuma un neieklausīšanās.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: