Obama varētu tuvināt ASV biznesa vidi Eiropai

Autors: Juris Kaža @ 06.11.2008

 

Kā raksta Wall Street Journal Europe (WSJ/E) korespondents Kails Vinfīlds (Kyle Winfield), B. Obamas ekonomiskā programma, kuru atbalstīs ASV kongress ar pārliecinošu Demokrātu partijas vairākumu , nozīmē, ka būs augstāki nodokļi un lielāka noteikšana amerikāņu arodbiedrībām (kas ilgi nīkuļojušas), stingrāki vides aizsardzības noteikumi, ogļekļa izmešu režīma (t.s. cap & trade) ieviešana, mazāk entuziasma noslēgt brīvas tirdzniecības līgumus un jaunu ASV federālās tiesu sistēmas tiesnešu nozīmēšana, kuri pārsvarā būs nedraudzīgi biznesa interesēm.

WSJ/E žurnālists norāda, ka Eiropas uzņēmēji šādu attīstības ceļu varētu uzskatīt par konkurences spēļu laukuma nolīdzināšana (leveling the playing field), jo vismaz Rietumeiropas kompānijām ir bijis jārēķinās ar minētām nodokļu, vides un sociālām prasībām, kā arī ar spēcīgām arodbiedrībām. Protams, šie secinājumi īsti neattiecas uz Latviju, kur biznesa vidē nav tikpat stipra sociāldemokrātijas ietekme, kā, teiksim, Skandināvijā un Vācijā.

K. Vinfīlds arī raksta, ka jaunais kongress ar lielu Demokrātu partijas vairākumu  nebūs gatavs turpmākai starptautiskās tirdzniecības liberalizācijai un pat uzskatāms par protekcionistisku. Ar to jārēķinās jaunajam prezidentam, kurš pats, kā arī viņa tuvākie padomdevēji, ir brīvas tirdzniecības aizstāvis. Tā kā t.s. Dohas daudzpusējais tirdzniecības sarunu raunds buksē, Eiropas Savienībai (ES) paveras iespējas slēgt divpusējus jeb bilaterālus starptautiskus tirdzniecības līgumus. Šādi līgumi rada zināmas problēmas uzņēmumiem, kuriem ir darījumi ar daudzām valstīm, bet, kā norāda WSJ/E, „tie tomēr atver tirgus.” „Jebkurā vietā ārpus ASV robežām, Eiropas rūpniecība būs ieguvēja no amerikāņu protekcionisma,” secina K.Vinfīlds.

Vienlaikus žurnālists savā analītiskā komentārā brīdina, ka Eiropas valdībām B. Obamas pieteiktā ekonomiskā politika nedrīkst palikt par ieganstu palēnināt ekonomiskās reformas savās valstīs un ES, it sevišķi Eiropas „nelokamo”(rigid) darba tirgus liberalizācijas jomā.

The New York Times  (NYT)  6. novembra analītiskā rakstā uzsver, ka pats galvenais un steidzamākais B. Obamas administrācijai (prezidentam un viņa valdības departamentu sekretāriem, kas atbilst ministru kabinetam parlamentārās sistēmas) būs ekonomiskā krīze pašā ASV. „Maz prezidentu ir stājušies amatā ar ekonomiku tādā juceklī (turmoil),” raksta NYT un uzskaita valsts tēriņus finanšu sistēmas glābšanai un ekonomikas stimulēšanai, kas krietni pārsniegs 1 triljonu USD (550 miljardus LVL). Gandrīz visi ekonomiski analītiķi ir vienis prātis, ka ASV steidzami jāstimulē ekonomika, taču domas dalās kā to izdarīt. Konservatīvie Republikāņi, kuriem ASV kongresā vairs nebūs teikšana, uzskata, ka stimuls jāveic samazinot nodokļus. Arī B. Obama ir solījis nodokļu atmaksu 1000 USD apmērā tām mājsaimniecībām, kas pelna mazāk nekā 200 000 USD gadā, savukārt prasīs augstākus nodokļus no tiem, kas pelna vairāk. Tiks arī paaugstināti sociālo pabalstu tēriņi tiem, kas var nonākt trūkumā vai palikt bez pajumtes ekonomiskās krīzes rezultātā.

Wall Street Journal (WSJ, avīzes ASV versija) savukārt raksta, ka visus šos tēriņus var bremzēt un ierobežot milzu valsts parāds, kas ASV jātaisa, lai to visu nofinansētu. Šajā finanšu gadā (2008. gada oktobris – 2009. gada septembris)  vien valsts aizņemšoties 1.5 triljonus USD, kas palielinās kopējo valsts parādu par 25 %. Tomēr tas nepārsniegšot 49 % no ASV IKP, kas ir zemāks rādītājs nekā daudz citām ekonomiski „lielām” valstīm, tostarp Japāna, kur valsts parāds sasniedzis 100 % IKP.

Latvijai un citām Eiropas valstīm tas var nozīmēt, ka sedzot savus budžeta deficītus un aizņemšanās vajadzības, finanšu tirgos būs jākonkurē ar ASV un jāmaksā augstākas procentu likmes, lai vispār tiktu pie naudas.

Komentāri:

Vārds: E-pasts:
Komentārs: